Visbiežāk Latvijas autovadītāji mēdz strauji mainīt braukšanas joslas sastrēgumu laikā, kā arī sastrēgumu laikā nepalaiž citus autovadītājus pārkārtoties savā joslā, pat ja citu automašīnu vadītāji izmanto pagriezienrādītāju – “If Apdrošināšana” jaunākā Latvijas autovadītāju aptauja atklāj, kādi netikumi piemīt Latvijas autovadītājiem viņu pašu vērtējumā.
17% aptaujāto Latvijas autovadītāju atzīst, ka sastrēgumu laikā mēdz strauji mainīt joslas, turklāt absolūti līderi šajā jomā ir autobraucēji Rīgā, kur šāds netikums, pēc pašu teiktā, piemīt katram ceturtajam jeb 24% autovadītāju. Aptaujā biežu joslu mainīšanu kā sev piemītošu netikumu autosatiksmē norādīja 20% aptaujāto vīriešu un 14% sieviešu.
Savukārt kā otrs izplatītākais netikums pie stūres, kas saskaņā ar pašu vērtējumu piemīt 16% aptaujāto ir citu autovadītāju nelaišana savā braukšanas joslā sastrēgumu laikā, pat ja citi satiksmes dalībnieki signalizē ar pagriezienrādītāju. “Paradumu šādi rīkoties atzina 17% aptaujāto vīriešu un 15% sieviešu. Interesanti, ka vecumgrupa, kurā visvairāk izteikts šāds “grēks” pie auto stūres, ir 35 līdz 44 gadi, kā arī pārliecinoši līderi Latvijā ir autobraucēji Rīgā (19%),” stāsta Ģirts Kubliņš, “If Apdrošināšana” Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs.
Trešais izplatītākais netikums pie auto stūres, ko atzina 15% no visiem aptaujātajiem, ir paradums pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu. Šajā statistikā lielāko artavu devuši vīrieši – 18% atzīst, ka mēdz pārsniegt ātrumu, kamēr tikai 10% sieviešu sevi pieskaita pie ātrumpārkāpējām.
Vienlīdz izplatīts netikums (15%) ir arī signalizēšana ar skaņu citiem autovadītājiem – to atzīst 19% vīriešu un 12% sieviešu. Vecumgrupa, kurā skaļa signalizēšana ir visvairāk izteikta, ir jaunieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem, liecina “If Apdrošināšana” aptauja.
Vasara ir laiks, kad ceļu satiksmē piedalās teju visi transporta veidi – sākot no automašīnām un beidzot ar motociklistiem, divriteņiem un elektroskrejriteņiem. “Tāpat arī karstais laiks mēdz mazliet mazināt modrību uz ceļa un potenciāli var kļūt par ceļu satiksmes negadījuma cēloni. Tieši tādēļ vēl jo vairāk nepieciešama empātija pret citiem autovadītājiem, veicot manevru, bremzējot vai arī iekļaujoties kopējā satiksmes plūsmā,” pauž Ģ. Kubliņš.
Tikmēr trešā daļa jeb 34% aptaujāto Latvijas autovadītāju norādīja, ka uz sevi neattiecina nevienu no aptaujā piedāvātajiem “netikumiem”, atrodoties ceļu satiksmē.
Nelielas nianses ir novērojamas, ja aplūko autovadītāju atbildes Baltijas valstīs. Gan Lietuvā, gan Igaunijā autovadītāji visbiežāk atzīst, ka brauc pārāk ātri – to norādījis 31% aptaujāto igauņu un 24% aptaujāto lietuviešu. Kā otro izplatītāko “grēku” pie stūres Igaunijas autovadītāji norādījuši strauju joslu maiņu sastrēgumu laikā un kā trešo – citu autovadītāju nelaišanu savā braukšanas joslā, pat ja tiek izmantots pagriezienrādītājs. Savukārt Lietuvas autobraucēji par otro visbiežāko netikumu pašu vērtējumā atzinuši signalizēšanu jeb pīpināšanu, bet kā trešo – žestu rādīšanu citiem satiksmes dalībniekiem.
Vienlīdz izplatīts netikums (15%) ir arī signalizēšana ar skaņu citiem autovadītājiem - tas nav nekāds netikums, bet prasmīgas braukšanas izpausme. Indijā arī visi signalizē un tādā veidā samazina negadījumu skaitu. Arī mūsu CSN neaizliedz lietot skaņas signālu lai novērstu ceļu satiksmei bīstamas situācijas, bet ārpus apdzīvotām vietām – arī lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību. Piem, apdzenot ārpus apdzīvotai vietas auto, kas brauc tuvu ceļa garenlīnijai, es drīkstu taurēt lai pievērstu apdzenamā uzmanību un tas pamanītu ka nav viens uz ceļa.