Hmm intersants skatu punkts - par to ka pašregulējoša, vienīgi man nav tādas pārliecības, ka tas pašregulējums pareizi korelē ar pieejamo resursu apjomu !
Un vēl tas "anekdotiskais teiciens" ka gudrība un saprāts ir konstants lielums uz Zemes, taču cilvēku paliek arvien vairāk !
Kas tur ko censties - var sākt jau ar Alfrēda Nobela izgudrojumu, kas bija domāts vienai lietai, bet "labi noderēja" pavisam citai + vai ir vēl kāda suga kas ražo "pašlidojošus" kodolieročus ar lielu darbības rādiusu ? Tāpat kāda jēga bija starptautiski aizliegt ķīmiskos ieročus, ja tie tāpat eksistē, tiek izmantoti utt.
Un to tu gribi teikt nedrīkst saukt par pašiznīcinošu sugu ?
Un no tīri sadzīviskām lietām - paskaties cik daudz atkritumu saražojam, tāda sajūta ka to vien darām kā tos ražojam.
Lai par to vispār diskutētu tālāk man tev jautājums vai šo vismaz pārskatīji:
eesc.columbia.edu/courses/ees/climate/lectures/radiation_hays/
vai arī tev ir pietiekamas esošās zināšanas lai to komentētu un papildinātu.
P.S. man izklausās dīvaini tas ka runā par daudzumu, nevis teiksim par ozona caurumu, kas tehniski ir lielāka "lokāla" problēma tur kur tas atrodas !
Tas eko bizness vispār ir tāds interesants - Fiat-Chrysler sametās kopā ar Tesla (pārdalīja izmešu kvotas abpusēji izdevīgā darījumā) un Fiat (domāju ka lielākoties Chrysler daļa) līdz arto ražošanā varēja mainīt tieši NEKO. Attiecīgi ekoloģija ieguva no tā visa 0, bet bizness turpina "griezties".
Ir daudz kas izmiris vēl pirms Homo Sapiens un daudz kas izmirs ar un arī bez cilvēka dalības. Iespēju robežās jāizvairās piedirst apkārtne, taču ņemot vērā mūsu pašiznīcinošās sugas īpatnības - domāju ka par CO2 ekoloģijas kontekstā satraukties vispār nav nekādas jēgas - teiksim tā - samierinies - mēs nosprāgsim, jā iespējams ka paši no saviem "mēsliem".
Te prasās garāks konteksts, CO2 pēc definīcijas nav problēma, uz ko arī Bradypus uzstāj - tā ir miljoniem gadu eksistējusi "problēma" - CO2 ir normāla gaisa sastāvdaļa. Jā arī es šobrīd kad bez jēgas tiek stulbi izcirsti meži, daudz izdeg utml. uzskatu ka CO2 šobrīd ir problēma, jo potenciālie dabiskie CO2 piesaistītāji ir iznīdēti, nezinu gan kā veicas aļģēm ar šobrīdējo situāciju. Tādēļ teiksim es šodienas stāvokli par normālu arī gan neuzskatu, bet saukt CO2 par piesārņojumu - man roka to neceļas rakstīt.
Te nav svarīgi cik daudz kā ir, bet gan kuras krāsas (frekvences) konkrētā viela atstaro vai absorbē un kādā apjomā. Tad tās vielas kas izteikti ko atstaro attālums no zemes garozas utt. Tajā linkā ko mazliet augstāk biju iemetis par gāzu ietekmi uz zemes klimatu bija diezgan daudzas lietas nosauktas vārdos un ko dara vai kā kaitē.
NU zini - tad es saku ka globālās sasilšanas galvenais iemesls ir Saule, labāk padomāsim kā to varētu pārbīdīt kādā ērtākā pozīcijā, lai tā nekarsē !
Procesi uz Zemes ir pārāk sarežģīti lai par kaut ko būtu pārliecināts. Ir kaudzēm CO2 kas apslēpts iežos, ūdenī un zemes dzīlēs utt.
Un vēl pārtrauciet dzert Cola un citus CO2-zētos dzērienus - tur vidēji uz 1 litru "ūdens" ir 3 grami CO2.
Hmm kāds sakars degvielas trubiņām ar secību, spiediens tak degvielas padeves kopnē ir visur vienāds, sprauslu atvēršanas laikiem tikai ir nozīme, tātad vadiem uz sprauslām jabūt pareizā kārtībā. Tas pieņemot ka motirs ar elektronisku šprici, jo kas ir norādītais kods - man nav ne jausmas.
Ehh - man manuālā ļoti patīk, kaut gan arī ir automāti kas patīk. ;)
Nu uz ūdens tomēr laiva būs piemērotāka :P
Man līdzīgi, gribu iemēģināt 500to, bet tur kur jams stāv ir speciāli "jākratās klāt ar savu auto." Un tad sanāk ka 500tā braucienam īsti loģisks jēgas nav, ja nu vienīgi ar veco 3 litru Fordu līdz Spicei un tad uz darbu ar Fiatu ....
Nez, vai nav tā ka tas vienkārši ir nomas auto ,ar ko kāds ir izbraucis tālāk kā līgums atļāva, ekskluzīvo auto nomātāji ir pudu sāls apēduši, tādēļ ļoti ātri iebliež pa visiem kanāliem tiklīdz kaut kas ne tā kā līgumā atrunāts. ;)
īsā atbilde - automātiskās gaismas, un mazliet garāka -cilvēku tizlums, neies jau grozīt kloķi pat ja var tai automātikai iestāstīt ka jādedzina kas cits.
Hibrīdiem - netiek doti zilie numuri !
Exactly, noteikts vada biezums, noteikts izolējošs materiāls, noteikts izmantojamais materiāls - tas viss ietekmē to kādas frekvences gaisma visefektīvāk var tikt nodota uz vislielāko attālumu. ~ 20 gadu laikā kabelis nolietojas tā ka "iespīdināšanas" jaudu krietni jāpalielina arī tai pašai datu pārraidei ( tiesa tagad jau ražo mazliet labākus kabeļus, kas labāk kalpo).
Un vēl vien lieta maza šķērsgriezuma optiskie vadi ( a la telco) ir bīstami ja ar tiem apietas nepareizi - vidū tiem atrodas stikla serde, ap to - bāžot pirkstus kur nevajag vari sadurt pirkstus, un neveiksmīgā situācijā - ieraut mazu stikla sūdu asinsritē un "nolikt karoti".
www.ecmweb.com/content/article/20888616/dont-ignore-the-hazards-associated-with-fiber-optics
Jebkuram busam pie tām kārbām/motoriem jāpiešaujas - ir īpatnības dēļ tā ka paredzēts valkāt kravu !
Cerams šamiem par defektu pastāstīji, citādi nākamais braucējs var "veiksmīgi" defektu uzkraut tev !!!
Un nebūtu spikti ja šamie defektu tomēr novērstu, kā minimums samainot ratus vietām.
Un ja ir iespēja uzcelt kaut pa viena ritenim atsevišķi gaisā, tad var roku pagrozīt pats un būs apmēram skaidrs kas tur notiek.
Man tomēr ir iebildumi pret pēdējo teikumu - CO2 "piesārņojuma" problēma ir problēma cilvēkiem, nevis problēma pati par sevi. CO2 jūtamais "sliktums" ir tajā ka relativi zemos atmosferas slāņos tas pamanās atstarot siltumu kuru izstaro vai atstaro zemes garoza. Tas izraisa citādāku gaisa kustību, iespējams arī maina ūdens plusmas okeānos utml. Ja arī ugunsgreki Austrālijā var but tam sekas, un tomēr zemei kā tādai ir dziļi pie kājas par šādām izmaiņām - ne pirmās, ne pēdējas. Augiem pat ir labi ka iz vairāk CO2, jā diemžēl mes visi varam nosprāgt jo CO2 mums nepadodas elpot, bet tici man zemei, augiem un dzivniekiem būs kā minimums pie vienas vietas, ja ne pat bus priecīgi par to.
eesc.columbia.edu/courses/ees/climate/lectures/radiation_hays/
tad vai nu miris vai vadi/kontakts sačakarēts.
Tev nav netīšām to vadības bloku "nopizdjījuši" bija viens laiks kad dēļ tā ka vienkārši piekļūt un noņemt to zaga kā traki - īpaši no XC vāģiem - jo tos pat pacelt nevajadzēja lai to visu norautu nost.
trimmeris rakstīja: Sodien pēc 30km mazliet dumoja bet dūmi bija tikai kondensāts kas smakoja pec sadegušas gazes nevis pec tosola
Nu tad varbūt ir vienkārši jābrauc un nav sev prāts jāčakārē - ik pa laikam pārbaudi dzeses šķidruma līmeni utml.
neaizmirsti arī cītīgāk pieskatīt motora temperatūras rādītāju.
Ja pēc pusgada tev nav būtisku dzeses škidruma zudumu un tev auto nemēdz pārkarst - tad problēma ir iedomu līmenī !
Nez man tas izklausās ka tev vienkārši ir gadījums ka nevis "savilka", bet gan ka tas ko salīmēji nebija pats spējīgs turēt formu. Vēl nevienam stikla šķiedras izstrādājumam (kas līmēts uz koka saplākšņa vai līmētas stiklaškiedras formas) nekad nekas tāds nav redzēts, un te es runāju par detaļām kas sākas no 1x1 metrs un lielākām ( ir portams arī mazākas, bet tur vispār var mierīgi uz milimetra daļām piedzīt ja vajag un beigās tikai nopulēt).
Jā un nē - baigi atkarīgs no problēmas būtības, manā gadījumā kad tikko paņēmu to lūznīti (jams nebija kustināts un gadus 4 vai 6 bija bez apskates) pa 900 Ls ap 2010 gadu ar kaut kādu sūnainu radiatora korķi - jams ātri uzvārījās. Izdarīju sekojošo - kārtīgi no visām trubām izspaidīju gaisu un nomainīju radiatora korķi uz niknāku (tur lielāku spiedienu), tāds bija pie rokas no kaut kādas Celicas ko izjaucu daļās. Vārīšanās problēma pazuda. Bet riezi ~5 gados ir jāmaina dzeses šķidrums - jo kaut kas jau tajā visā pilnīgi noteikti no izplūdes nonāk (bet nobraukumi mazi līdz 2000 km pa gadu - tā ka pofig).