Domāju, ka viņš nedaudz sajaucis ar Islandi. Būtībā jau katrai valstij ir ģeotermālā enerģija, atliek tikai urbt. Norvēģijai ir pamatīgs klinšains pamats, šos iežus izurbt diezgan grūti, un ģeotermālā enerģija tiek iegūta pamatā no siltumsūkņiem, labākajā gadījumā no kādu 1-2 km dziļuma. Piem:
"The site of a new National Police Emergency Response Center in Norway is also the drilling site for four 1500 meter-deep geothermal wells which will push the boundaries of the country's drilling technology." 2019.g.ziņa
Vēl viens privāts projekts paredz sasniegt 2 km dziļumu.
www.thinkgeoenergy.com/norwegian-geothermal-developer-secures-equity-investment/
Latvijas tīkla stāvoklis patlaban: patēriņš 837 MW, paredzētā vēja parka jauda 58.8 MW max. Pēc paredzētā gada enerģijas apjoma var saprast, ka viņi rēķinās ar 30% vidējo jaudu, t.i. apm. 18 MW. Tātad , paredzamais ieguldījums Latvijas patēriņā būs 18/837 vienāds ar patlaban 2.15 % , bet gada griezumā mazāks, jo ziemā kopējais LV patēriņš noteikti būs lielāks , nekā tagad.
Reāli no sojas. Un autoražotājiem tas gluži labi patīkot, jo bioplastmasas esot lētākas nekā no naftas produktiem ražotās. Pie viena var vicināt zaļo karogu. Kam reāli esot grauzēju problēmas ieteikums papildus notīt auto vadu izolāciju ar pretžurku izolācijas lentu. Papildus ieteicams apsmidzināt motora nodalījumu ar pretgrauzēju līdzekli. Vēl viens ieteikums: tā kā grauzēji auto iekāpjot pa riepu protektoru, labākā vieta peļu lamatām, ja tādas liek, esot tajā spraugā starp riepu un zemi.
"tesla ir reliģiskas dabas parādība, " Nu, Tesla nav stiprākais reliģiskais simbols. Vismaz pie mums tas ir BMW, kurš nav simbols vien, bet pat dievība ;)
Es palasīju papildus par to sojas izolāciju, un izrādās, to lietojot praktiski visi autoražotāji. Vairāk ar grauzēju radītām problēmām pazīstami japāņu un korejiešu auto, bet pēc apm. 2008.g. auto t.s. bioplastmasas lietotas praktiski visu auto vadu izolācijā.
Vai vārstu drošība ķēdes vai zobenes pārlekšanas vai trūkšanas gadījumā neattiecas tikai uz zemas kompresijas benzīnniekiem, kuriem virzulis netiek līdz vārstam nevienā situācijā ?
Bet no pozitīvās puses, iedomājaties vien, kā tagad attīstās medicīnas zinātne attiecībā uz vakcīnām, vīrusoloģiju vispār un koronavīrusiem jo sevišķi, imūnsistēmu, vakcīnu blaknēm utt.
Cilvēkiem, kuri nav iedziļinājušies subjektā vai paši krāmējušies ar saules paneļiem, mēdz būt visai pārspīlēts priekšstats par to, cik daudz enerģijas īsti var izdabūt no dažiem kvadrātmetriem saules bateriju.
"Kad ceļotāji atvedīs Anglijas/Indijas variantu? "
Naivs jautājums. Jau ir.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) turpina vērot situāciju ar pašlaik vislielākās bažas izraisošo Indijas jeb tā dēvēto "Delta" Covid-19 variantu, un šonedēļ vienas diennakts laikā atklāti 43 šī varianta gadījumi, otrdien Ministru kabineta sēdē sacīja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bazas-par-covid-19-indijas-variantu--latvija-viena-diena-atklaj-tikpat-cik-menesa-laika.a409088/
Es nesen palasījos par dažām idejām par tēmu : kā tiks kontrolētas Euro7 atgāzu normas. Un idejas ir spēcīgas: pastāv uzskats, ka atgāzu kontrolei jānotiek visu laiku, nevis tikai kaut kāds tests reizi gadā vai divos. Acīmredzot, ar kaut kādu "online" tīkla mehānismu. Uzlādējamiem hibrīdiem būtu, savukārt, jābūt tādiem, lai pats auto pārslēgtos tikai uz elektrību vietās, kur principiāli aizliegta iekšdedzes dzinēja darbība, tas notiktu ,orientējoties pēc GPS.
Vajadzētu sētu, tomēr Lietuvas-Baltkrievijas robežsētu būtu pagrūti izbūvēt. Starp citu, Lietuvai ir interesants teritorijas apendikss, kas iestiepjas Baltkrievijā, Dieveniškės.
Dieveniškēs dzīvojošie cilvēki bija etniski jaukti (lietuvieši, poļi, baltkrievi), kuri nejauši nonāca Baltkrievijas pakļautībā, jo šis reģions bija Baltkrievijā pirms 1940. gada. Pēc daudzu tikai apgabala lietuviešu (un ne pārējo) iedzīvotāju lūgumiem Baltkrievija 1956. gadā brīvprātīgi nodeva šo teritoriju Lietuvai. Rezultātā Dievenišķi kļūst par 207 kvadrātkilometru Lietuvas pussalu, kuru ieskauj un ielaužas apmēram 30 kilometru attālumā. Baltkrievijas teritorijā. Pie kakla “lietuviešu piedēklis” ir knapi 3 kilometrus plats. Un līdz šai dienai tā paliek Lietuvas sastāvā. Saskaņā ar 1989. gada tautas skaitīšanu nedaudz vairāk nekā 60 procenti cilvēku tur uzskatīja, ka ir poļi. [2]
google translate , nekoriģēts, no en.wikipedia.org/wiki/Dieveni%C5%A1k%C4%97s
Uz balkona, tas jau ir pa kruto, balkons ir fīča, ne tuvu visiem tas ir. Pamēģini novietot riteni hruščovkas dzīvokļa koridorā un pēc tam mēģināt paiet tam garām, ņemot vērā, ka tur ir arī drēbju pakaramais.
Nu, "blackouts" var attiekties uz visiem citiem patērētājiem, bet ne uz datu centriem. Tādiem DC, ko izmanto Apple, MIcrosoft, Google, Amazon ir vismaz divi pievadi no dažādiem elektrības piegādātājiem, un noteikti ir pietiekamas dīzeļģeneratoru jaudas, ja enerģija vispār pazūd tīklā. Amerikāņi lielu uzmanību pievērš dīzeļiem, ņemot vērā viņu pieredzi ar traucējumiem tīklā tornado u.c. dēļ.
91 procents no visiem jaunajiem inficēšanās ar Covid-19 gadījumiem britu salās pagājušajā nedēļā ir saistīti ar salīdzinoši jauno koronavīrusa Indijas, vai tā dēvēto Delta variantu. Katrs trešais no Delta varianta mirušais bija vakcinēts.(TVNET ar atsauci uz ZDF)
Oriģinālais raksts ZDF
www.zdf.de/nachrichten/panorama/corona-freedom-day-grossbritannien-delta-variante-100.html
Moments izklaidei: Vienlīdzības markas. Spāņu kaut kāds preses izdevums Correos nolēma dot savu artavu cīņai pret rasismu, tāpēc publicēja plakātu ar pastmarku attēliem it kā cilvēka ādas krāsās, pie kam melnā bija ar viszemāko vērtību. Ideja bija, ka cilvēki domās: kā tā, melnā nevar būt vislētākā, visas taču citādi vienādas. Protams, saprasts tika tieši tā, ka melnā IR visnevērtīgākā, kas izraisīja nelielu furoru Rietumu presē maija beigās.
Runa jau ir par to, ko iesākt ar radušos situāciju: ja cilvēku slīkšana nav pieļaujama, tad jau vajag noīrēt kruīza kuģi un pārvest visus gribētājus no Āfrikas uz Eiropu. Tas būtu "humānisma triumfs" un ANO būtu sajūsmā.
Bet migrantu tad laikam būtu tā kā par daudz. Tāpēc tas netiek darīts.
Varēja izveidot bēgļu nometnes Āfrikas krastā, ar naudu un nelielu roku izgriešanas politiku vietējiem režīmiem to varētu paveikt. Tas netiek darīts.
Prinss ar saviem algotņiem piedāvāja nodrošināt Lībijas dienvidu robežu. Viņi, saprotams, vienu otru noblieztu, bet darbs tiktu paveikts. Eiropas politiķi šo piedāvājumu noraidīja. Kas tad tiek darīts: "bundžas spārdīšana tālāk pa ceļu". Jau kuro gadu.