Ātrs un nežēlīgs pret pretiniekiem trasē un draudzīgi atklāts ikdienā - Kristaps Mietulis, 2010. gada Latvijas autošosejas čempions Nacionālajā klasē.
-- Kāda ir sajūta būt Latvijas autošosejas čempionam?
-- Esmu priecīgs un ir labi padarīta darba sajūta. Uz šo rezultātu tiecos, tikko uzsāku startus autošosejā. Pagājušais, kā jau iesākuma gads, bija grūtāks. Šis gads tika aizvadīts interesantā cīņā, īpaši ar Kārli (piez.: vicečempions Kārlis Ņikiforovs), un bija ļoti interesants.
-- Cik ilga un kā aizsākās Tava aizraušanās ar auto un autosportu?Vai esi mēģinājis savus spēkus arī kādā citā motoru sportā?
-- Aizraušanās ar tehniskām lietām sākās jau septiņos, astoņos gados. Autosporta gaitas aizsāku ar minikāru. Jau tad sapratu, ka vēlos tai pievērsties arī turpmāk. Kādu laiku mana aizraušanās bija motošoseja, tomēr paralēli domāju par autosportu. Mana debija autošosejas Nacionālajā klasē bija 2009. gadā.
-- Kā nonāci pie lēmuma- braukšu autošosejā?
-- Varētu attiecināt sevi pie tās kategorijas -- atnācu, ieraudzīju, uzvarēju. Kopš 2008. gada Biķerniekos autošosejas sacensības sāku regulāri apmeklēt kā skatītājs. Jau skatoties no tribīnēm, sapratu, ka ļoti aizrauj cīņa trasē. Ar interneta starpniecību atradu atsaucīgu cilvēku no Latvijas automobiļu federācijas Šosejas komisijas. Andis Meilands man ļoti palīdzēja ar rekomendācijām par auto iegādi, ekipējumu un dažādām tehniskajām lietām, jo sākumā nezināju pilnīgi neko no tā.
-- Kādi priekšnosacījumi ir nepieciešami, lai uzsāktu autosportista karjeru? Kas nepieciešams, lai kļūtu par čempionu?
-- Galvenais ir vēlme ar šo sporta veidu nodarboties un nopietna attieksme pret uzsākto. Tehniskās iemaņas ir svarīgas un tās ir regulāri jāattīsta un jāpilnveido, lai būtu progress trasē. Ja par finanšu līdzekļiem, tad varu teikt, ka ieguldījums autošosejā ir līdzvērtīgs citiem tehniskajiem sporta veidiem. Lai izvirzītos vadībā un uzvarētu, vajadzīgs tehniski labi sagatavots auto, stabilas pilota iemaņas un motivēta virzība uz augstāko rezultātu. Ja nav šīs motivācijas, tad rezultāti nebūs tie labākie. Ir svarīgi apzināties, ka par labu braucēju neviens nepiedzimst, to var tikai pilnveidot treniņu laikā. Daudz nopietnu treniņu pirms katrām sacensībām-- tā ir viena no laba rezultāta atslēgām.
-- Kā vērtē autošosejas sporta veidu Latvijā un Baltijā? Kas būtu jādara, lai autošoseja atgūtu kādreizējo popularitāti?
-- Kopumā mans vērtējums ir pozitīvs. Prieks, ka šis sporta veids ir spējis pārvarēt ekonomisko krīzi valstī. Atkal pieaug dalībnieku skaits, konkurence kļūst azartiskāka. Lai tiktu atgūta popularitāte, es domāju, ka vajadzētu vairāk publicitātes autošosejas pasākumiem. Ir svarīgi, lai šī informācija parādās laicīgi un daudzviet vienlaicīgi atgādina par gaidāmajām sacensībām.
-- Kad šī gada aktīvā sezona galā, vai padomā ir kādi plāni 2011. gadam?
-- Gribētos pilnveidot un tehniski uzlabot savu auto. Par lielākiem plāniem vēl pāragri spriest, jo lielā mērā viss ir atkarīgs no finansējuma. Mazākais, ko darīšu -- turpināšu braukt Nacionālajā klasē.
-- Vai esi domājis arī par startiem ārpus Latvijas un Baltijas?
-- Ir tāda doma, bet viss vēl nav skaidrs, tādēļ neko vairāk šobrīd neizpaudīšu!
Sagatavoja
Līga Bulmeistere,
LAF Šosejas komisija
