Pētījums: Latvijā vīrieši autovadītāji smagos ceļu satiksmes negadījumos iekļūst trīs reizes biežāk nekā sievietes 17

Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 14.aprīlis 2018 7:59

Latvijā vīrieši autovadītāji smagos ceļu satiksmes negadījumos iekļūst trīs reizes biežāk nekā sievietes, bet vīrieši gājēji - 1,45 reizes biežāk nekā daiļā dzimuma pārstāves, piektdien ceļu nozares konferencē sacīja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, prezentējot pētījumu par smagos ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto personu atkārtotiem pārkāpumiem ceļu satiksmē.

"Šeit ir jādomā par vīriešu attieksmi," sacīja Krapsis. Pētījums liecina, ka kopumā 62,8% no ceļu satiksmes negadījumos iesaistītajām personām bija vadītāji, 26,6% - gājēji, 5,8% mopēdisti, bet 5,1% velosipēdisti. Tas nozīmē, ka visvairāk - divas trešdaļas - no smagajos negadījumos iesaistītajām personām ir autovadītāji, bet tikai gandrīz viena trešdaļa no tiem ir gājēji. Vairums jeb 55% no satiksmes negadījumiem cietušajiem gājējiem bija vīrieši, bet 45% - sievietes. Turpretī no ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem autovadītājiem tikai 17% bija sievietes. Pēc viņa teiktā, riska grupā ir autovadītāji no 18 līdz 29 gadu vecumā. Turpretī riska grupā gājēju vidū visvairāk ir cilvēki vecumā virs 60 gadiem.

Starp smagos ceļu satiksmes negadījumos iesaistītajiem transportlīdzekļiem dominē vieglais auto - 68%, kam seko 10% mopēdi/motocikli, 9% - kravas auto, 7% velosipēdu un 4% autobusu.

Smagos ceļu satiksmes negadījumos iekļuvušā vieglā autovadītāja portrets ir vīrietis vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kurš 80% gadījumu pārkāpumus izdarījis jau iepriekš, iekļūstot kādā negadījumā. 40% no smagos ceļu satiksmes negadījumos iekļuvušajiem ir notriekuši gājēju. Vairāk nekā katrs trešais vadītājs jeb 37% no smagos ceļu satiksmes negadījumā iekļuvušajiem cietuši sadursmē. Tam seko apgāšanās (8%), uzbraukšana šķērslim (5%), nobraukšana no ceļa (4%) un uzbraukšana gājējam (4%).

Vairums jeb 83% no ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušajiem vadītājiem paši izraisījuši negadījumu, bet no bojā gājušajiem vadītājiem paši negadījumu ir izraisījuši 93%.

Pētījumā arī noskaidrojies, ka 63% smagu ceļu satiksmes negadījumu izraisītājs bijis vadītājs, kamēr 37% nē. Pārsvarā ceļu satiksmes negadījumi notikuši, ja automašīnā bijis viens vai divi pasažieri. Tikai viens no pētījumā apskatītajiem ceļu satiksmes negadījumiem bijis tāds, kura laikā automašīnā bijuši pieci pasažieri. Līdz ar to secināts, ka braukt vairākiem pasažieriem kopā ir drošāk. Tikai 6% no smagos ceļu satiksmes negadījumos iesaistītajiem autovadītājiem bijuši alkohola reibumā, bet pārliecinošs vairākums tomēr reibumā nav bijis.
Pēc Krapša teiktā, vairumam jeb 84% no vadītājiem, kas iekļuvuši smagos ceļu satiksmes negadījumos, ir iepriekšēji pārkāpumi un/vai ceļu satiksmes negadījumi. Rekords vienam vadītājam ir 52 pārkāpumi un vai ceļu satiksmes negadījumi.

Pētījumā noskaidrojies, ka 33% no vadītājiem, kas izraisījuši smagu ceļu satiksmes negadījumu, ir izraisījuši citu ceļu satiksmes negadījumu. Biežākie ceļu satiksmes pārkāpumi ir ātruma pārsniegšana, nepiesprādzēšanās, ceļa zīmju neievērošana. "Ja cilvēks apzināti ir tendēts uz noteikumu pārkāpšanu, astoņas reizes neievērojot ceļa zīmes, jautājums, kad notiks smagais ceļu satiksmes negadījums," uzsvēra Krapsis.

Turpretī smagos ceļu satiksmes negadījumos biežāk iekļuvušo gājēju portrets ir vīrietis vecumā virs 60 gadiem, kas negadījumā smagi ievainots vai gājis bojā. Katrs sestais ir bijis alkohola reibumā. Visbiežāk 63% no šīm personām nav vadītāja apliecības, līdz ar trūkst izpratnes par autovadītāja iespējamo reakciju. Katrs piektais no šīm personām ir iesaistīts citos ceļu satiksmes negadījumos. Vairumā jeb 83% no smagos ceļu satiksmes negadījumos iekļuvušajiem gājējiem iekļūst sadursmē ar vieglo automobili.

Pētījuma mērķis bija izanalizēt ceļu satiksmes negadījumus, kuros kaut vienam no iesaistītajiem ir smagi ievainojumi, kā arī kāds ir gājis bojā, kas reģistrēti 2016.gadā. Pētījumā kvantitatīvi un kvalitatīvi ir izanalizētas iesaistītās personas, kā arī aprakstošo statistiku iesaistītās personas noraksturotas. Tāpat pētījuma mērķis bija saprast likumsakarības recidīva jautājumos.

Pētījumā izanalizēti kopumā 333 ceļu satiksmes negadījumi, kas ir 65% no visiem smagajiem ceļu satiksmes negadījumiem Latvijā, un tajos kopumā bija iesaistīta 571 vainīgā un cietusī persona. Pētījums bija fokusēts uz negadījumos iesaistītajām personām, un visi secinājumi bija par personām nevis pašu ceļu satiksmes negadījumu. Līdz ar to pētījums neattiecas kopumā uz visu ceļu satiksmi.

Jau ziņots, ka šodien Rīgā notika ikgadējā ceļinieku konference "Valsts ceļu tīkla nākotne: iespējas un izaicinājumi".

Konferencē piedalās 300 dalībnieku: ceļu nozares speciālisti, pašvaldību vadītāji, ceļu būvniecības uzņēmumu vadītāji, valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi speciālisti.

Visi komentāri

9 5 Atbildēt

Tāpēc, ka avārijas situācijas izraisa sievietes.

4 1 Atbildēt

Tostetesterona apmātie veči nespē paglābties.

3 1 Atbildēt

Pamatā ir vīriešu un sieviešu domāšanas veids, precīzāk, to atšķirības. Sievietes vairāk tendētas uz piesardzību un pašsaglabāšanos- izvēlas mazāko risku ( kurš pie krustojuma vilcinās izbraukt? Kurš" velkās" pa ceļu, kuram nav ideāls segums?) Bet kurš gāž pa ledu plakaniski? Un kuram ir grūtāk noparkot auto lielveikalu stāvvietā?

2 1 Atbildēt

Un kurš krustojumā palaiž divus zaļos, un kurš tikpat kā nekad nerāda pagriezienus, un kurš stāvvietā apskādējis tavu mašīnu laižas projām ar tādu ģīmi, it kā nekas nebūtu noticis? Viena nenormālā neskatoties atpakaļ padeva atpakaļgaitā, jo viņai izlikās, ka pārlieku iebraukusi krustojumā un man mocim visu priekšu apskādēja. Pēc tam izkāpa ar tādu purnu, it kā es būtu tas vainīgais.

3 0 Atbildēt

Nu jā, vai arī klasiskais sieviešu un dzērāju manevrs izraut uz šosejas priekšā no sānceļa un tad lēnām čučinot izņemt ātrumu, ja kāds ieskrien pakaļā tad tas arī būs vainīgais. Vai arī vakar novēroju līdzīgu manevru no autovadītājas uz ieskriešanās joslas, kas tiek nevis izmantots ātruma uzņemšanai, bet gan kā bremzēšanas josla, lai pašā galā pārlektu uz blakus joslu ar iespējami mazāku ātrumu izraisot avārijas situācijas.

15 2 Atbildēt

Kāda attiecība ir autovadītājiem nobraukto kilometru daudzumā sievietēm un vīriešiem? JĀSKAITA IR AVĀRIJAS UZ NOBRAUKTO KILOMETRU SKAITU TAD MĒS DABŪSIM OBJEKTĪVU STATISTIKU.ŠIS PĒTĪJUMS IR NEOBJEKTĪVS.

16 3 Atbildēt

Jo autovadītāju vīriešu ir trīs reizes vairāk nekā sieviešu. Un nobrauc viņi arī 5x vairāk km par sievietēm. Pakaļā visa statistika. Reāli sanāk otrādāk - uz nobraukto km skaita sievietes avarē biežāk!!!

4 1 Atbildēt

Trūkst Pētījuma par to, ar ko statistika atšķiras no demagoģijas.Tāpat nav skaidrs šī pētījuma kērķis, pat ja tā nebūt demagoģija.Varētu būt runa par “vīriešu” skaita plānveida samazināšanu līdz 2051g.Kā arī senais pārbaudītais paņēmiens- kad tev jautā par grunts greiderēšanu, līniju uzkrāsošanu un/par/vai 151 km/h, tad vajag sarunu pavērst citā virzienā.Domājams, ka vēl mazāk avarējušo būtu ar 6 personām salonā un ar kravu uz jumta un starp elektromobīļu lietotājiem.

0 0 Atbildēt

Secinājumi no šīs statistikas ir tikpat jēdzīgi kā secinājums, ka bojāgājušo samazinājums pie lielāka cietušo skaita esot policijas nevis ārstu nopelns.

4 1 Atbildēt

Vai statistikā ir cipari cik vīriešu bija spiesti iekļūt smagos CSN izvairoties no sievietes radītās bīstamās situācijas?

4 1 Atbildēt

Kārtējais fufeļ-krapšis!Jūdzēs!

4 1 Atbildēt

Meli,lieli meli un statistika.

2 0 Atbildēt

Nemaz nav izvērtēts šoferīša vadītājas ietekmes iespaids-"šeit vajadzēja pa kreisi!".

2 0 Atbildēt

Kas tā par stulbu dzimumu nelīdztiesības propagandu!

4 0 Atbildēt

Pie plīts biežāk apdedzinās sievietes. Kādus šovinistiskus secinājumus varētu izdarīt no tā?

3 3 Atbildēt

Interesants būtu pētījums par "pētījumu". Ja CSN neatbilst loģikai un "Vīnes konvencijai par ceļu satiksmi", tad ikviena braucēja kvalifikācija nav diskutējama, tajā skaitā arī mana, bet Krapsis pēc būtības ir šīs politikas ķīlnieks, kurš varētu bet laikam negrib uzlikt par pienākumu CSDD sakārtot CSN!

1 0 Atbildēt

Tu jau tāpat jaunākos CSN neizlasīsi un brauksi pēc savaa saprašanas.

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

1,379 un 1,545 EUR: cik maksā degviela Spānijā 21.11.2026. (+ FOTO) 7

Spānijas degvielas uzpildes staciju tīkls "Plenergy" piedāvā benzīnu un dīzeļdegvielu par cenu, ko mūsu autovadītāji nav redzējuši vairākus gadus. Lasīt vairāk

BMW X5 iegūst piecas zvaigznes Euro NCAP testos (+ VIDEO) 3

Jaunais BMW X5 Euro NCAP drošības testos ir ieguvis maksimālo piecu zvaigžņu vērtējumu, apliecinot augstu drošības līmeni visās būtiskākajās jomās. Automašīna tika pārbaudīta atbilstoši 2026. gada jaunajiem, stingrākajiem kritērijiem, kas aptver visu drošības procesu – no negadījumu novēršanas līdz pasažieru glābšanai pēc avārijas. Lasīt vairāk

Alfa Romeo Giulia Quadrifoglio Luna Rossa – tikai 10 ekskluzīvi eksemplāri (+ FOTO) 1

Alfa Romeo prezentējis īpaši ekskluzīvu Giulia Quadrifoglio Luna Rossa modeli, kas tapis sadarbībā ar Itālijas America’s Cup burāšanas komandu Luna Rossa. Šis ir pirmais automobilis, kas izstrādāts zīmola īpašajā projektā „Bottegafuoriserie”. Lasīt vairāk

Krosovers, kurš mācēja braukt pa trasi. Pirmais brauciens ar Polestar 4 SUV (+ VIDEO) 5

Par Polestar markas automašīnām Latvijā arvien zinām gaužām maz. Bet nu mums ir savs Polestar dīleris, un tas ir labs iemesls, lai iepazītos ar zviedru elektromobiļiem tuvāk. Šoreiz TV Autoziņas brauc ar jauno Polestar 4 SUV, un jābūt nopietnam iemeslam, kāpēc tikšanās ar krosoveru sarīkota Askari trasē Spānijā. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti