Ieguldot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējumu 2014.-2020.gada plānošanas periodā, uzlabota kvalitāte un drošība uz valsts autoceļiem vairāk nekā 690 kilometru kopgarumā, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.
Tāpat modernizēta dzelzceļa infrastruktūra, iegādāts videi draudzīgs sabiedriskais transports astoņās valstspilsētās, izveidots elektroautomobiļu uzlādes tīkls, kā arī nodrošināta interneta pieejamība valsts lauku teritorijās.
ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējums projektiem transporta un sakaru nozarēs, ko pārrauga SM, ir 1,236 miljardi eiro.
SM valsts sekretāres vietniece Ligita Austrupe skaidro, ka ES fondu līdzfinansējums ir nozīmīgs ieguldījums ilgtspējīgas transporta un sakaru infrastruktūras attīstībā Latvijā, kas vērsta uz iedzīvotāju mobilitātes un biznesa vajadzību nodrošināšanu un vienlaikus dod pozitīvu pienesumu Eiropas zaļo mērķu sasniegšanā.
Austrupe piebilst, ka ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā paveiktais un darbi, kas vēl turpinās, ir solis tuvāk iedzīvotājiem ērtai, drošai un videi draudzīgai transporta sistēmai.
Vienlaikus Austrupe atzīst, ka pārmaiņu īstenošanai transporta nozarē darāmā vēl daudz, vajadzīgas būtiskas investīcijas un visu iesaistīto pušu konstruktīva sadarbība.
Kvalitatīvi autoceļi ir viens no galvenajiem aspektiem ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstībā. ES fondu finansējums 257,79 miljonu eiro apmēra ieguldīts, lai pārbūvētu vai modernizētu 340 kilometru valsts galveno autoceļu, kas atrodas Eiropas transporta (TEN-T) tīklā. Autoceļu pārbūve, virsmas nestspējas stiprināšanas un citi darbi, kas vienlaikus uzlabo ceļu satiksmes drošību, pabeigti 296,27 kilometru garumā, bet līdz 2023.gada beigām plānots veikt pārbūves darbus, sakārtojot 43,75 kilometrus valsts galveno autoceļu.
Tāpat, ieguldot ES fondu finansējumu 235,47 miljonu eiro apmērā, tiek īstenoti projekti, lai uzlabotu valsts reģionālo autoceļu pieejamību un kvalitāti, tostarp veicot autoceļu pārbūvi un virsmas nestspējas stiprināšanu. Veiktie ceļu uzlabošanas darbi vienlaikus veicina ceļu satiksmes drošību. Valsts reģionālo autoceļu pārbūve vai modernizēšana ir pabeigta 315 kilometru garumā, bet 38 kilometru garumā darbi vēl turpinās.
Būtisks aspekts tranzīta nozares konkurētspējas stiprināšanai ir Latvijas nacionālās nozīmes centru savienojamības nodrošināšana ar TEN-T tīklu, kas vienlaikus atslogo pilsētu satiksmi un uzlabo satiksmes drošību, norāda SM, atzīmējot, ka vairāk nekā 49,75 miljonu eiro ES fondu finansējuma piešķirts, lai novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētās un radītu alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot to no vietējās nozīmes sabiedriskā transporta plūsmām.
Kopumā ir izbūvēti 17,84 kilometri alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils pašvaldībās. Līdz 2023.gada beigām papildus tiks izbūvēti vēl 8,24 kilometri alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam Jēkabpilī, Liepājā un Valmierā.
Līdz 2023.gada beigām, ieguldot 23,8 miljonus eiro ES fondu finansējumu, tiks pārbūvēta ar "Rail Baltica" projektu saistītā infrastruktūra Rīgas Centrālās stacijas multimodālā transporta mezgla apkārtnē. Projekta ietvaros tiks ieviestas satiksmes organizācijas izmaiņas, optimizējot transporta plūsmu mezgla tuvumā, kā arī uzlabota gājēju un velotransporta piekļuve Rīgas Centrālās stacijas multimodālajam transporta mezglam.
ES fondu finansējums 88,62 miljonu eiro apjomā tiek ieguldīts, lai mazinātu sastrēgumus uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērstu infrastruktūras pārrāvumus esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā. Projektu ietvaros ir veikta Salu tilta pārbūve, savukārt Skultes pārvada un Austrumu maģistrāles izbūvi plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām.
Ieguldot piecus miljonus eiro ES fondu finansējumu, ir sākta nacionālā transporta nozares informācijas piekļuves punkta izveide. Satiksmes dalībniekiem, operatīvajiem dienestiem un transporta pakalpojumu sniedzējiem būs pieejami ES prasībām atbilstoši dati par satiksmi, ceļiem, stāvlaukumiem, maršrutiem un satiksmes drošību. Projektu plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, un sagaidāms, ka informācijas pieejamība uzlabos ceļu satiksmes drošību, samazinās ceļu satiksmes dalībnieku ceļā pavadīto laiku un uzlabos sabiedrības mobilitāti kopumā.
Dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai pieejamais ES fondu finansējums ir 130,48 miljoni eiro, tā ietvaros tiek izbūvēts un elektrificēts otro sliežu ceļš posmā Mangaļi-Ziemeļblāzma, pārbūvēti stacijas parku sliežu ceļi, modernizēta signalizācijas sistēma, izbūvēti divlīmeņu šķērsojumi gājējiem. Tāpat tiks izbūvētas paaugstinātas platformas ar aprīkojumu un pieejām 48 stacijās.
Darbi plānoti dzelzceļa līnijās Rīga-Jelgava, Rīga-Tukums, Rīga-Krustpils, Rīga-Skulte (modernizācija) un jaunu staciju būvniecība līnijās Rīga-Bolderāja un Rīga-Cēsis. Līdz 2023.gadam vilcienu kustības ātrums tiks paaugstināts līdz 140 kilometriem stundā posmos Rīga-Daugavpils un Rīga-Jelgava, kopumā modernizējot dzelzceļa infrastruktūru aptuveni 150 kilometru garumā. Tāpat līdz 2023.gadam plānoti darbi pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācijai, vilcienu kustības ātruma palielināšanai un papildu drošības pasākumu ieviešanai.
ES fondu finansējums 235 miljonu eiro apjomā tiks ieguldīts sliežu transporta - tramvaju un vilcienu ritošā sastāva modernizācijai. Līdz 2023.gadam Daugavpilī, Liepājā un Rīgā kopumā tiks no jauna uzbūvētas vai uzlabotas esošās tramvaja līnijas 20 kilometru garumā un iegādāti 28 tramvaja vagoni. Tāpat līdz 2023.gadam plānots iegādāties 23 jaunus elektrovilcienus.
Ministrijā arī norāda, ka ES fondu finansējums 44,9 miljonu eiro apjomā dos iespēju modernizēt sabiedriskā transporta autoparku astoņās valstspilsētās. Tas jau izdarīts Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Rēzeknes un Valmieras pašvaldībās. Kopumā par ES fondu pieejamo finansējumu plānots iegādāties 145 videi draudzīgus autobusus.
Ar ES fondu finansējumu 6,62 miljonu eiro apmērā ir izveidots nacionāla līmeņa elektrotransportlīdzekļu uzlādes tīkls. Kopumā ir uzstādītas 139 elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas visā Latvijā.
Kopumā 42,27 miljonu eiro ES fondu finansējums tiek ieguldīts elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošanā lauku teritorijās. Tostarp 2,55 miljoni eiro paredzēti optiskā tīkla "vidējās jūdzes" piekļuves punktu izbūvei izglītības iestādēs, par kuru izbūvi ir izsludināts iepirkums. Pašlaik lauku teritorijās ir izbūvēti 1905 kilometri optiskā tīkla un 198 optiskā tīkla "vidējās jūdzes" piekļuves punkti. Sagaidāms, ka līdz 2023.gada beigām Latvijas lauku teritorijās tiks izbūvēti vismaz 2000 kilometru optisko tīklu un izveidoti indikatīvi 243 "vidējās jūdzes" piekļuves punkti.
ES fondu finansējums 89,31 miljona eiro apmērā ieguldīts, lai uzlabotu drošību Latvijas lielajās ostās - Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, Rīgas brīvostā un Ventspils brīvostā. Veikta molu, viļņlaužu, krasta nostiprinājumu un piestātņu pārbūve un atjaunošana, inženiertīklu būvniecība, kuģu ceļu uzlabošana, lai paaugstinātu kuģošanas drošību, kā arī tiek veikta dzelzceļa pievadceļu būvniecība un auto pievadceļu rekonstrukcija. Kopumā ostu teritorijās ir veikta ielu un dzelzceļa rekonstrukcija 15,8 kilometru garumā un rekonstruētas astoņas hidrotehniskās būves. Līdz 2023.gada beigām plānots pabeigt rekonstruēt ielas 3,9 kilometru garumā un rekonstruēt vēl piecas hidrobūves.
ES fondu finansējums 12,98 miljonu eiro apmērā ieguldīts aviācijas nozares konkurētspējas veicināšanā. Tostarp veikti uzlabojumi "Starptautiskās lidostas "Rīga"" infrastruktūrā, lai samazinātu lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi. Tiek īstenoti darbi, kas nodrošinās lidostas civilās aviācijas drošības pasākumu uzlabošanu un paaugstinās tās infrastruktūras energoefektivitāti. Tāpat tiek izveidota bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēma, kas veicina vides un drošības pasākumus lidostā "Rīga" un uzlabo Latvijas gaisa telpas drošību gaisa satiksmes vadības zonā.
2014.gada 13.novembrī Eiropas Komisija apstiprināja ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", kuras ietvaros Latvijai pieejams finansējums ir 4,4 miljardi eiro. SM pārziņā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem pieejams finansējums 1,236 miljardu eiro apmērā jeb 28% no pieejamā ES atbalsta.
