Pārtikas un energoresursu cenas, visticamāk, turpinās strauju kāpumu, aģentūrai LETA prognozēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Straujāks cenu kāpums par martā fiksētajiem 11,5% Latvijā bija fiksēts vien 2007.-2008.gadā, kad bija izteiktas ekonomiskās attīstības nesabalansētības pazīmes, it īpaši nekustamā īpašumā tirgū. Savukārt pašreizējie iemesli patēriņa cenu pieaugumam galvenokārt ir saistīti ar ārējiem faktoriem, norāda FM pārstāvji.
Pirmkārt, straujo cenu kāpumu nosaka enerģētiskā krīze Eiropā, kas aizsākās pērn rudenī. Energoresursu cenu pieaugumu, it īpaši gāzes un elektroenerģijas cenu, ietekmēja virkne faktoru gan piedāvājuma (zems ūdenslīmenis hidroelektrostacijās, vāja elektroenerģijas ražošana no alternatīvajiem avotiem), gan pieprasījuma pusē (nelabvēlīgie laika apstākļi pērn, augoša ekonomika un patēriņa pieaugums).
Otrkārt, straujo inflāciju ietekmē pārtikas cenu kāpums visā pasaulē, skaidro FM pārstāvji. Pārtikas cenu pieaugums vērojams kopš 2021.gada sākuma, ko negatīvi ietekmē pēc pandēmijas augošais pieprasījums, atsevišķu lauksaimniecības kultūru sliktā raža, mēslojumu sadārdzinājums augsto energoresursu cenu dēļ, kā arī loģistikas traucējumi.
Treškārt, Krievijas agresija Ukrainā februāra beigās pastiprināja iepriekš minēto divu faktoru negatīvo ietekmi un palielināja spriedzi gan energoresursu, gan pārtikas tirgū, norāda FM pārstāvji.
Martā lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums par 14,7% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu, tādējādi izskaidrojot 3,8 procentpunktus jeb trešdaļu no fiksētās inflācijas.
FM pārstāvji norāda, ka līdz pērnajam rudenim pārtikas cenu pieaugums Latvijā bija mērens un nepārsniedza 1%, ko ietekmēja gan sīva konkurence pārtikas mazumtirdzniecības nozarē, gan mazāks pārtikas pieprasījums no restorānu un viesnīcu puses. Tomēr energoresursu cenai pārsniedzot pirms pandēmijas līmeni un palielinoties pārtikas pieprasījumam, kā arī sliktās ražas dēļ atsevišķām lauksaimniecības kultūrām pasaulē paātrināja cenu pieaugumu.
Pārtikas cenas visticamāk turpinās kāpt Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, prognozē FM pārstāvji. Krievija ir lielākais kviešu eksportētājs pasaulē, veidojot ap 20% no kopējā pasaules eksporta. Savukārt Ukraina nodrošina ap 5% no globālā kviešu eksporta.
Martā Krievija aizliedza graudaugu eksportu uz Eirāzijas ekonomiskās savienības dalībvalstīm. Lai arī šo savienību veido vien dažas NVS valstis, tomēr tas norāda uz tendenci, ka graudaugu pieejamība varētu būt ierobežota, līdz ar to ietekmējot cenu. Papildus tam FM pārstāvji atzīmē, ka Ukraina ieņem vienu no vadošajām lomām saulespuķu, kukurūzas un rapša eksportā visā pasaulē. Tādējādi karš Ukrainā varētu būtiski ietekmēt šo preču eksportu, palielinot cenu globālajos tirgos.
Būtisku devumu patēriņa cenu kāpumā martā nodrošināja degvielas cenas pieaugums par 43,3%, tādējādi izskaidrojot 2,3 procentpunktus no inflācijas pieauguma. Martā fiksēta augstākā degvielas cena Latvijā, kopš tiek apkopoti patēriņa cenu dati, informē FM pārstāvji. Dīzeļdegvielas vidējā cena veidoja 1,72 eiro par litru, bet 95.benzīna cena - 1,804 eiro par litru. Pēdējās nedēļās dīzeļdegvielas cena kļuva augstāka par 95. markas benzīna cenu, ko esot noteikuši dīzeļdegvielas importa traucējumi.
Tik augstu cenu negatīvi ietekmēja arī pēdējie ģeopolitiskie notikumi. "Brent" markas jēlnaftas cena martā sasniedza 117,5 ASV dolārus par barelu un bija par 21% augstāka nekā februārī. FM pārstāvji skaidro, ka tas bija galvenais iemesls degvielas cenu pieaugumam Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem. Lai samazinātu naftas cenu pasaules tirgos, dažas Starptautiskās enerģētikas aģentūras dalībvalstis, piemēram, ASV un Japāna, no savām stratēģiskajām naftas rezervēm laidīs tirgū papildus naftas apjomus.
Šis lēmums nedaudz stabilizēja naftas tirgu, samazinot "Brent" markas jēlnaftas cenu līdz 100 ASV dolāriem par barelu. Tomēr, kamēr turpinās Krievijas militārais iebrukums Ukrainā, tikmēr pastāv bažas, ka naftas, kā arī citu energoresursu cena varētu atkal strauji palielināties, piebilst FM pārstāvji.
Finanšu ministrija prognozē< interesanti no kā? Laikam taču no tā ka daži veikli darboņi uz ažiotāžas rēķina ir uzskrūvējuši cenas. Jo vairāk mūsu valdība klausīsies to ko viņāi pavēl no rietumiem un mazāk domās par savas valsts pilsoņu labklājību, neiet runa par deputātiem kuri it kā ir Latvijas pilsoņi bet rīkojās pret pārējo pilsoņu interesēm kuru starp citu ir vairākums.Cenas celsies un tas ir skaidrs pat mazam bērnam ne tik kā FM analītiķiem.