Kurināmās šķeldas tirgū KP nekonstatē aizliegtas vienošanās 4

Konkurences padome (KP) kurināmās šķeldas tirgus izpētē nav guvusi pierādījumus par iespējamas aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, kā arī pirmšķietami konstatējusi, ka neviens tirgus dalībnieks neatrodas dominējošā stāvoklī, aģentūru LETA informēja padomē.

KP veica šķeldas tirgus izpēti, lai noskaidrotu iemeslus, kas ir pamatā būtiskajam šķeldas cenu kāpumam, ņemot vērā enerģētikas nozares jautājumu aktualitāti un kurināmās šķeldas cenas būtisku pieaugumu 2021. un 2022.gadā. 

KP secinājusi, ka izskaidrojums cenu kāpumam ir ģeopolitiskie apstākļi, importa ierobežojumi, inflācija un tirgus dalībnieku nespēja pietiekami ātri pielāgoties pastāvošajai tirgus situācijai.

Vienlaikus KP aicina šķeldas pircējus uzraudzīt situāciju attiecībā uz saņemtajiem piedāvājumiem un ziņot, ja rodas aizdomas par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu. Tāpat KP aicina šķeldas tirgus dalībniekus iesniegt pierādījumus, ja tie ir iesaistīti aizliegtās vienošanās, saņemot iespēju Iecietības programmas ietvaros iegūt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no naudas soda, kā arī atbrīvojumu no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos.

Tāpat KP norāda, ka siltumenerģijas ražotājiem ir rūpīgi jāizvērtē katra to noteiktā prasība attiecībā pret šķeldas piegādātājiem, kas skaidrojams ar to, ka nesamērīgu prasību noteikšana var ierobežot konkurenci šķeldas iepirkumos, tādējādi arī atspoguļoties siltuma tarifos un negatīvi ietekmēt siltumenerģijas lietotājus.

KP, skaidrojot cenu kāpuma iemeslus, min, ka ir jāņem vērā vispārējs energoresursu cenu kāpums. Energoresursu cenas sāka būtiski pieaugt 2021.gada otrajā pusē. Kāpjot naftas un gāzes cenām, arī citu energoresursu, tostarp biomasas cenas ir kāpušas, jo ir novērojams vispārējs energoresursu piedāvājuma deficīts.

Tirgus uzraudzībā KP konstatēja, ka ģeopolitiskie apstākļi, kā arī šķeldas un citu kokmateriālu importa ierobežojumi no Baltkrievijas un Krievijas, kas izriet no Krievijas sāktā kara Ukrainā, ir viens no svarīgākajiem iemesliem šķeldas cenu kāpumam 2022.gadā. Importētajam apmēram un arī piedāvājumam tirgū samazinoties, bet pieprasījumam saglabājoties tādā pašā līmenī vai pieaugot, rodas spiediens uz šķeldas cenu, tādējādi cena pieaug.

Šķeldas ražošanas procesu skārusi arī inflācija, piemēram, pieaugusi degvielas cena, rezerves daļu un pakalpojumu cenas, kā arī ir noticis algu un citu izmaksu pieaugums, tādējādi šķeldas ražošanas izmaksas pašlaik ir būtiski pieaugušas, kas ietekmējis arī šķeldas cenu.

Līdz šim šķeldas uzņēmumi nav pietiekami ieguldījuši šķeldotāju un citas šķeldas ražošanai nepieciešamās tehnikas iegādē. Tādējādi, lai palielinātu šķeldas ražošanas apmērus, ir nepieciešams laiks investīciju veikšanai un šīs tehnikas piegādei.

KP ieskatā, visi iepriekš minētie faktori ir veicinājuši šķeldas cenas pieaugumu. Kopumā šķeldas cenu kāpums, KP ieskatā, būtu jāskata kā problēma, ko atrisinās tirgus. Šķeldas ražotāju peļņai pieaugot, tiek veicināti apstākļi ražošanas apmēru palielināšanai, bet ražošanas apmēru palielināšanai ir nepieciešams laiks, jo, piemēram, šķeldas ražošanas tehnikas piegāde var prasīt pat vairāk nekā gadu.

Vienlaikus saistībā ar publiski izskanējušajiem aicinājumiem ierobežot šķeldas eksportu, KP norāda, ka šāda veida ierobežojums teorētiski īstermiņā varētu samazināt cenas. Tomēr tas varētu mazināt šķeldas ražotāju interesi palielināt ražošanas apmērus, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz šķeldas cenu ilgtermiņā. Ilgtermiņā šādi aizliegumi atstāj arī cita veida negatīvu ietekmi, piemēram, samazinātu ārvalstu investoru un pircēju uzticību šķeldas ražotājiem Latvijā, tādējādi samazinātos arī potenciālie eksporta apmēri nākotnē. KP ieskatā, šķeldas eksporta ierobežojums nebūtu piemērots instruments cenas samazināšanai.

KP veiktās tirgus uzraudzības laikā ir konstatēti siltumenerģijas ražotāju izvirzīti dažādi nosacījumi attiecībās starp šķeldas piegādātājiem un siltumenerģijas ražotājiem, kas iespējami mazina šķeldas pārdevēju vēlmi piedalīties šķeldas iepirkumos un cenu aptaujās. Šie nosacījumi var tikt noteikti gan līgumos starp šķeldas piegādātājiem un siltumenerģijas ražotājiem, gan arī iepirkumu nolikumos, tehniskajās specifikācijās, cenu aptaujās vai citur, regulējot attiecības starp šķeldas pārdevējiem un siltumenerģijas ražotājiem.

KP secinājusi, ka nosacījumi, piemēram, līgumu slēgšana uz gariem termiņiem, neparedzot cenu indeksācijas mehānismu, siltumenerģijas ražotāju tiesības vienpusēji atkāpties no līgumiem, ja tiek konstatēts cenu samazinājums, augsti nodrošinājuma apmēri un soda naudas, ilgi samaksas termiņi, kā arī līgumos paredzētie papildu pienākumi, kas atsevišķos gadījumos var būt problemātiski, var kalpot par iemeslu mazam pretendentu skaitam šķeldas iepirkumos. Siltuma ražošanas uzņēmumiem paredzot šķeldas pārdevējiem nelabvēlīgus vai grūti izpildāmus nosacījumus, šķeldas pārdevēju interese piedalīties šajos iepirkumos mazinās, vienlaikus palielinoties iespējamībai, ka tie produkciju pārdos citiem šķeldas patērētājiem.

KP aicina siltuma ražotājus rūpīgi izvērtēt katru prasību, ko tie izvirza šķeldas pārdevējiem. Nepamatotu kvalitātes prasību noteikšana var gan ierobežot konkurenci šķeldas iepirkumos, gan arī šos piedāvājumus sadārdzināt. Tādējādi nepamatotu un nepārdomātu prasību noteikšana var negatīvi ietekmēt arī siltuma lietotājus.

Vienlaikus KP aicina ikvienu, kam ir informācija par iespējamiem konkurences pārkāpumiem, piemēram, aizliegtām vienošanām vai dominējošo uzņēmumu ļaunprātīgu tirgus varas izmantošanu, par to ziņot.

KP vērš uzmanību uz uzņēmumu iespēju izmantot iecietības programmu - kartelī iesaistītiem uzņēmumiem atzīties pārkāpumā un par to saņemt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no naudas soda, kā arī atbrīvojumu no lieguma uz gadu piedalīties publiskajos iepirkumos. Konkurences likums paredz, ka uzņēmums var tikt sodīts par aizliegtu vienošanos, kas īstenota pirms vairākiem gadiem, tāpēc uzņēmumus, kas apzinātu vai neapzinātu iemeslu dēļ ir iesaistījušies konkurentu aizliegtā vienošanā, KP aicina neklusēt un izmantot Iecietības programmas iespējas.