Teju 88 000 autovadītāju nav derīgas medicīniskās izziņas 20

Distances neievērošana, pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, nepareiza apdzīšana, savu prasmju pārvērtēšana, ceļazīmju ignorēšana, mobilā telefona lietošana pie stūres – faktiski jebkura neapdomība vai katra sekunde, kad autovadītājs nav pilnībā koncentrējies uz ceļu, palielina risku iekļūt negadījumā un ir norakstāma uz vadītāja neuzmanību. Taču ceļu satiksmes negadījumus var izraisīt arī pēkšņi veselības un negaidīti hronisku slimību saasinājumi.

Autovadītāja atbildība par drošu satiksmi sākas brīdī, kad viņš sēžas pie stūres, un tas nozīmē arī atbildīgu attieksmi pret savu veselību un savlaicīgas pārbaudes, atgādina konkursa "Drošākais uzņēmuma autoparks" rīkotāji un aicina uz šim tematam veltītu ekspertu diskusiju 30. novembrī.

Tiesības ir, medicīniskās izziņas nav

Kā liecina Valsts policijas dati, šī gada desmit mēnešos fiksēti 1440 pārkāpumi, autovadītājiem pie stūres sēžoties bez derīgas medicīniskās izziņas. Salīdzinājumam – tādā pašā periodā pērn šādu pārkāpumu izdarījuši 1398 šoferi. Tomēr tie ir tikai autovadītāji, kurus policija pieķērusi. Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) atklāj, ka šobrīd 87 964 autovadītājiem ar derīgu braukšanas apliecību nav derīgas medicīniskās izziņas. 

Ne vienmēr veselības problēmas nozīmē liegumu sēsties pie stūres

"Veselības centrs 4" autovadītāju medicīniskās komisijas vadītāja Anna Kučika norāda, ka nav oficiālas statistikas par to, cik daudz autovadītāju neiziet medicīnisko komisiju, bet ir virkne iemeslu, kādēļ autovadītāji medicīnisko izziņu var nesaņemt. Starp tiem ir ļaunprātīga alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietošana vai atkarība, nesen piedzīvots miokarda infarkts (auto nedrīkst vadīt vēl sešus mēnešus pēc tā), smaga sirds mazspēja vai sirds ritma traucējumi, stāvoklis pēc insulta ar koordinācijas traucējumiem, Parkinsona slimība, miega apnoja, epilepsija, smagi garīgi traucējumi, pazeminātas spriešanas, reakcijas un adaptācijas spējas, piemēram, demences vai Alcheimera slimības dēļ, cukura diabēts un jebkura cita iekšķīga slimība, kas pēkšņas stāvokļa pasliktināšanās rezultātā var apdraudēt ceļu satiksmes drošību, atsevišķi redzes vai dzirdes traucējumi, noteikti kustību traucējumi u. c. 

Trūkst vienotas informācijas sistēmas par autovadītāju veselību

Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras asociētā profesore Jeļena Reste norāda – būtiski atcerēties, ka autovadītājiem ir divas veselības pārbaudes – vispārējā visiem autovadītājiem un obligātā veselības pārbaude tiem autovadītājiem, kuriem auto vadīšana ir darbs. "Vispārējā medicīniskā pārbaude ir nepieciešama visiem autovadītājiem. Pārbaudi veic komisija vai ģimenes ārsts – katrai no pieejām ir zināmas priekšrocības un trūkumi. Ģimenes ārsts zina visas pacienta veselības problēmas un riskus, bet var palaist garām kādu problēmu, ja apskati neveic citi speciālisti, piemēram, neirologs vai acu ārsts. Komisijā veselības pārbaudi veic visi nepieciešamie speciālisti, taču nav pieejama pilna pacienta veselības vēsture. Savukārt uz obligāto veselības pārbaudi norīko darba devējs – to veic pie arodslimību ārsta un piedalās arī vairāki speciālisti, vērtējot veselības attīstību atbilstīgi kaitīgajiem faktoriem, kā arī tiek vērtēts darba efekts uz pacienta veselību," skaidro Jeļena Reste. Viņa norāda, ka profesionālajiem šoferiem ir specifiskas prasības un riski: ir liela atšķirība, vai cilvēks ir taksists ar vieglo auto, tālbraucējs, autobusa šoferis vai vadītājs ekspeditors. Piemēram, vadītāji ekspeditori parasti nodarbojas arī ar kraušanu un smagumu celšanu, kas ir papildu risks. 

Kravas auto vadītājiem – lielāks arodslimību risks

Īpaša ceļu satiksmes dalībnieku kategorija ir kravas auto vadītāji, sevišķi tālbraucēji šoferi: viņu darba specifika un īsais laiks, ko viņi pavada mājās, reti kad iet roku rokā ar pietiekamām rūpēm par savu veselību. Sēdošs darbs, smēķēšana, daudz kafijas, negaidītas stresa situācijas u. c. faktori veicina gan paaugstināta asinsspiediena un trombu veidošanās risku, gan citas sirds-asinsvadu saslimšanas un insultu. Tāpēc šajā nozarē īpaši svarīgas ir darba devēja rūpes par saviem darbiniekiem, kuri jāpieskata vai vismaz jāmudina rūpēties pa savu veselību. Šī gada desmit mēnešos apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) KASKO atlīdzībās izmaksājusi 23,3 miljonus eiro par vairāk nekā 18 000 ceļu satiksmes negadījumu. To cēloņi, protams, ir bijuši dažādi, tomēr tas ļauj nojaust situāciju uz Latvijas ceļiem – ap 50 negadījumu katru dienu, un tas ir tikai viena apdrošinātāja atlīdzību portfelis. Nav šaubu, ka situāciju varētu uzlabot, stiprinot autovadītāju atbildību par dalību ceļu satiksmē – vai tā būtu pareiza braukšanas ātruma izvēle un distances ievērošana, vai atteikšanās no telefona lietošanas auto vadīšanas laikā, vai savlaicīgas rūpes par savu veselību.

Autovadītāju veselība – arī ekspertu redzeslokā

Šogad jau vienpadsmito reizi norisinās BALTA, Satiksmes ministrijas un auto nozares pārstāvju organizētais konkurss – gada balva "Drošākais uzņēmuma autoparks 2023". Gada balvas "Drošākais uzņēmuma autoparks" mērķis ir rosināt Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni un vajadzību pēc droša uzņēmuma autoparka un veicināt labo praksi to pārvaldībā, kā arī informēt par autotransporta nozares tendencēm, iepazīstināt ar ceļu satiksmes drošību veicinošiem risinājumiem un godināt izcilākos uzņēmumu autoparkus. 

30. novembrī plkst. 10.00–13.00 norisināsies klātienes balvu pasniegšanas ceremonija un ekspertu diskusija "Drošas satiksmes ABC: Auto, Bizness, Cilvēks 2023". Viens no tās blokiem būs veltīts individuālajai un uzņēmumu atbildībai, rūpējoties par autovadītāju veselību un labsajūtu. Eksperti diskutēs par autovadītāju veselību, obligāto veselības pārbaužu pārkāpumiem, uzņēmumu lomu un piekopto praksi autovadītāju veselības un labsajūtas uzlabošanā, autovadītāju individuālo atbildību par savu veselību un pašsajūtu, piedaloties satiksmē, kā arī biežākajām arodslimībām, to iemesliem un iespējamiem risinājumiem.