Rīga, 12.dec., LETA. Teorētiski par traģiskas avārijas izraisīšanu alkohola reibumā nākotnē varētu piemērot arī pāris miljonu eiro sodu, tomēr šodien Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē tika norādīts, ka praksē tik lieliem sodiem nepamatoti nevajadzētu tikt piemērotiem.
LETA vēstīja, ka oktobrī apakškomisijā atbalstīti pēc ģenerālprokurora Jura Stukāna rosinājuma Tieslietu ministrijā (TM) sagatavotie grozījumi Krimināllikumā, par cita starpā paredzētu par traģiskas avārijas izraisīšanu alkohola reibumā nākotnē līdzās pamatsodam plānots obligāti noteikt arī nauda sodu, un tā amplitūda varētu būt no 6200 eiro līdz pat 3,1 miljonam eiro.
Šodien apakškomisijā objektīvu iemeslu dēļ neizdevās vienoties par TM piedāvāto krietni mazāku maksimālo naudas sodu. Ministrija šo precizējumu bija sagatavojusi pēc Juridiskās komisijas aicinājuma.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve cita starpā kā trūkumu piedāvātajam precizējumam minēja, ka mazāku maksimālo sodu piedāvāts attiecināt tikai uz šo dzērājšoferu normu. Taču Krimināllikumā ir minēti arī mazāk smagi pārkāpumi, par kuriem tomēr saglabātos tiesības piemērot lielāku sodu.
TM pārstāve norādīja, ka piekrīt Juridiskā biroja viedoklim, jo TM atbildīgā darba vispār nav atbalstījusi obligāta naudas soda piemērošanu.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve arī norādīja, ka praksē tiesnešiem tāpat ir jāvērtē samērīgums un konkrētā cilvēka finansiālā situācija, lemjot par naudas sodu. Sēdes sākumā Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) līdzīgi skaidroja, ka praksē nevajadzētu būt gadījumiem, ka dzērājšoferiem tiktu piespriesti pāris miljonu eiro lieli sodi.
Reizē, ņemot vērā, ka cits risinājums apakškomisijas sēdē netika rasts, politiķis šī jautājuma izskatīšanu noslēdza ar atziņu, ka "paliekam pie miljoniem", kā tīri teorētiski likumā paredzētu maksimālā soda apjomu.
Juridiskā biroja pārstāve arī norādīja, ka atsevišķs jautājums, cik pamatoti ir tas, ka šāds pāris miljonu sods var tikt piespriests arī par pārkāpumiem, kas nav saistīti ar ekonomiskiem vai līdzīga veida mantiskiem noziegumiem.
Kā ziņots, apakškomisijā oktobrī atbalstītie grozījumi paredz par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē un saistītajiem nodarījumiem kā obligātu papildu sodu kādam citam soda veidam noteikt naudas sodu.
Pie pašreizējā minimālās algas apmēra atkarībā no nodarījuma smaguma tiktu piemērots attiecīgs naudas sods.
Naudas sodu no 1860 eiro līdz 620 000 eiro kā obligātu papildsodu būtu jāpiemēro par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nebūs atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nebūs iegūtas vai būs atņemtas) un ja vadītājs atradīsies alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
Tāda paša apmēra obligātu papildsodu būtu jāpiemēro par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniegs 1,5 promiles, vai par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
Naudas sodu no 1860 eiro līdz 620 000 eiro kā obligātu papildsodu būtu jāpiemēro arī par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs.
Naudas sodu no no 3100 eiro līdz 1,24 miljoniem eiro kā obligātu papildsodu būtu jāpiemēro par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums.
Tāda paša apmēra obligātu papildsodu būtu jāpiemēro par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums.
Naudas sodu no no 3100 eiro līdz 1,24 miljoniem eiro kā obligātu papildsodu būtu jāpiemēro arī par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes vai par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, kas izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kura rezultātā cietušajam nodarīts viegls, vidējs vai smags miesas bojājums vai kura rezultātā iestājusies cilvēka nāve.
Naudas sodu no no 6200 eiro līdz 3,1 miljonam eiro kā obligātu papildsodu būtu jāpiemēro par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi.
Tāda paša apmēra obligātu papildsodu būtu jāpiemēro par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tā izraisījusi divu vai vairāku cilvēku nāvi.
Tāpat grozījumi paredz atcelt iespēju kā sodu piemērot sabiedrisko darbu, jo tas neesot efektīvs sods, lai atturētu no šādu pārkāpumu veikšanas, skaidro TM.
Izmaiņas arī nosaka, ka par nodarījumu vairs nevarēs piemērot tikai naudas sodu, bet tas būs jāpiemēro obligāti kā papildu sods kādam citam no likumā paredzētajiem soda veidiem.
Ja naudas sods netiks samaksāts, tas tiks aizstāts ar brīvības atņemšanu.
Krimināllikumā vispārīgā normā jau patlaban ir atrunāts, kā tieši naudas sods aizstājams ar brīvības atņemšanu. Piedāvātie grozījumi paredzēs šo normu attiecināt arī uz dzērājšoferu veiktajiem nodarījumiem.
Saskaņā ar patlaban spēkā esošo Krimināllikuma normu nesamaksāto naudas sodu, ja tas pārsniedz 200 minimālo mēnešalgu apmēru (124 000 eiro), aizstāj ar brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu (620 eiro) rēķinot kā piecas brīvības atņemšanas dienas, taču ne vairāk par pieciem gadiem. Tādējādi, ja notiesātais nespētu samaksāt 3,1 miljona eiro naudas sodu, viņam tā vietā būtu jāpavada cietumā pieci gadi.
Kā ziņots, nesamazinoties to autovadītāju skaitam, kas pie stūres sēžas lielā reibumā, situācijas uzlabošanai nepieciešams domāt par vēl bargākām sankcijām, kādā no iepriekšējām Krimināltiesību apakškomisijas sēdēm norādīja ģenerālprokurors Stukāns.
Protams, ka vēl nevajag vienoties! Pagaidīs kādu traģiskāku gadījumu!