Pērn būtiski mainījušās līderpozīcijas reģistrēto jauno vieglo automašīnu topā: "Toyota" ieņem pirmo vietu, aiz sevis atstājot negaidīto otrās vietas ieguvēju "Škoda", kas apsteidzis "Volkswagen". Kā norāda Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs, minētās trīs automašīnu markas realizē gandrīz 46% no jaunu vieglo pasažieru automobiļu pārdošanas Latvijā.
2023.gadā pirmajā vietā pēc reģistrēto vieglo pasažieru automobiļu skaita atrodas "Toyota" markas automašīnas ar reģistrētām 3629 automašīnām, salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad tika reģistrētas 3027 automašīnas, kāpinot apjomu par gandrīz 20%. Otrajā vietā pērn ierindojās "Škoda" markas spēkrati ar reģistrētām 2665 automašīnām, kāpinot apjomu par 38,5%, salīdzinot ar 1924 automašīnām 2022.gadā. Tikmēr trešo vietu ieņem "Volkswagen" markas automašīnas ar reģistrētām 2103 automašīnām 2023.gadā pret 2341 automašīnām 2022.gadā, samazinot apjomu par 10,2%.
Pērn vislielāko kritumu piedzīvojis "Hyundai", kas modeļu maiņas un cenu politikas dēļ reģistrēto jauno automašīnu ziņā zaudējis 5.vietu topā un nokritis uz 8.vietu 2023.gadā, samazinot pārdošanas apjomu par 14,4%.
Savukārt "premium" auto zīmolu segmentā ļoti veiksmīgi jauno automašīnu pārdošanas rezultāti ir bijuši "BMW", "Audi" un "Mercedes-Benz" kāpinot "premium" auto reģistrācijas par 42%. 2023.gadā "premium" auto zīmolu segments aizņēma 17,3% no kopējā jauno vieglo pasažieru automobiļu reģistrāciju skaita.
A. Kulbergs skaidro: "Pērn jaunu vieglo pasažieru automobiļu reģistrācijas sadalījumā pēc degvielas veida 67% bija benzīna, 20% dīzeļa automašīnas, 8,8% elektroauto, 2% ārēji uzlādējami hibrīdauto un 2% sašķidrinātās gāzes automobiļi. Jāatzīst, ka jaunu automašīnu iegādes rādītājus būtiski veicinājušas izmaiņas normatīvajos aktos, palielinot reprezentatīvā auto slieksni no 50 000 uz 75 000 eiro bez PVN. Rezultātā esam sakārtojuši cenu politiku uzņēmumu auto segmentā un būtiski atrisinājuši daudzu elektroauto nonākšanu reprezentatīvā auto kategorijā."
Būtisku lomu pērn korporatīvajos darījumos ieņēma "Toyota" markas automašīnas, turpinot aktīvi piedāvāt korporatīvo darījumu vai nomas auto darījumu atlaižu politiku, pretstatā, piemēram, "Volkswagen", kas nomas tirgū piedzīvojuši kritumu par 34,5%, bet korporatīvajos darījumos - 13,5%. Lielākie uzvarētāji korporatīvo darījumu kategorijā 2023.gadā ir bijuši "Toyota" ar 23,8% pieaugumu un "Škoda" ar 35,1% pieaugumu.
"Covid-19 pandēmijas izraisītais automobiļu deficīts palielināja ražošanas gaidīšanas laiku, kā rezultātā praktiski izzuda apjoma atlaides korporatīvajiem vai nomas automašīnu iepirkumiem, kas ietekmēja daudzus pasūtītājus. Nespējot pielāgoties jaunai situācijai auto tirgū, pirkumi bieži tika atlikti uz vēlāku laiku. Beidzoties Covid-19 pandēmijai un normalizējoties spēkratu cenām, rūpnīcas varēja piedāvāt lielo darījumu atlaides, kas palielināja lielo korporatīvo darījumu apjomu, tajā skaitā publiskos iepirkumus. Piemēram, Latvijā AS "Latvijas Pasts" iegādājies 354 jaunas vieglo pasažieru automašīnas, Valsts policijai iegādājusies 148 automašīnas, AS "Latvenergo" - 146 un Neatliekamās medicīnas dienests 70 automašīnas," skaidro Auto asociācijas prezidents.
Jānorāda, ka publiskajos iepirkumos tiek izmantota arī pilna servisa automobiļu noma, kā rezultātā tos iepērk nomas uzņēmumi, tālāk iznomājot ilgtermiņa vai īstermiņa nomā. 2023.gadā no 18 447 jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrācijām, 3767 automobiļus iepirka tieši nomas uzņēmumi, kas ir 31% no visiem korporatīvajiem darījumiem, bet 20% no visām jauno pasažieru automobiļu reģistrācijām.
A. Kulbergs skaidro: "Gan īstermiņa, gan ilgtermiņa automobiļu nomas pakalpojumus izmanto arī privātie komersanti un privātpersonas. Šādas automobiļu nomas ļauj bez ilgtermiņa saistībām klientam viegli tikt pie automašīnas ar fiksētu mēneša maksājumu, bez pārlieku lielas izvērtēšanas no bankas puses, jo riskus uzņemas automobiļu nomas uzņēmumi."
"Pērn jaunu vieglo pasažieru automobiļu reģistrācijas sadalījumā pēc degvielas veida 67% bija benzīna, 20% dīzeļa automašīnas, 8,8% elektroauto, 2% ārēji uzlādējami hibrīdauto un 2% sašķidrinātās gāzes automobiļi.
Dīvaini gan, man bija iespaids, ka Latvijas publikas mīlestība pret "ekonomiskiem dīzeļiem" ir nesagraujama :-/
;Loti daudz % punktus dod īpaši Valsts iepirkumi, kur škoda un VW mistiski uzvar, tas arī atspoguļo statistiku.
Runa iet par jauniem auto, tur mazliet cita publika un citas nianses.
Pats, piemēram, nopirku benzīna dzinēju 2020g jo negribēju to čakaru ar eko-šmeko sistēmām tipa adblue, it īpaši kad noskrējiens pa 4 gadi būs ap 50k. Un arī cena par dīzeli kā tādu 2020g bijaa jau ievērojami lielāka, bet 2014g dīzelis/benzīnieks gandrīz vienādi maksāja un adblue nebija, tad tika traktors ņemts.
Intereses pēc palūrēju ss.com tad tagad no manis ierastajām OCTAVIA 4-7 gadu vecuma vien pāris benzīnieki pa dārgo, pārējie dīzeļi un daudzi lētāk par benzīnieku. Dīlera noliktavā tas pats, izskatās ka tauta negrib ne čakaru ad adblue ne čakaru ar TA pēc 2-3 gadi.
uzņēmumiem nekad nav bijusi nosliece uz jauniem dīzeļiem. Pārsvarā dīzeļus mīl veči ar budžetu līdz 10k eiro bet ari tos ir aizvien grūtāk nopirkt jo nekur eiropā tos jau nu kā 8 gadus nepērk