Dabas stihijām kļūstot arvien spēcīgākām, biežāk bojājumi tiek nodarīti ne tikai mājokļiem, bet arī automašīnām. Bojājumi visvairāk skar automašīnu virsbūvi – krusa rada mazākus vai lielākus iespiedumus, bet krītoši koku zari un koki var pat pilnībā iznīcināt auto.
Pēdējā gada laikā pieteikumu skaits par dabas stihiju nodarītiem bojājumiem automašīnām ir pieaudzis par 50%, liecina If Apdrošināšanas dati.
“Ja auto ir bijis pakļauts krusai, tad atkarībā no bojājumu lieluma un dziļuma, iespiedumus ir iespējams likvidēt bez krāsošanas. Praksē esam redzējuši, kā veiksmīgi tiek izlaboti dažāda izmēra iespiedumi, un nereti pēc stipras krusas tādu var būt pat vairāki desmiti uz katras detaļas. Darbs ir apjomīgs, bet to visbiežāk izdodas paveikt pilnībā un tā, ka nav jāveic transportlīdzekļa krāsošana, – tiek saglabāts rūpnīcas oriģinālais krāsojums, kas vienlaikus ir arī videi krietni draudzīgāk,” stāsta If Transportlīdzekļu atlīdzības vadītājs Ģirts Kubliņš.
If pieredzē ir arī gadījumi, kad auto cieš tik stipri, ka tā remonts vairs nav ekonomiski pamatots. Pērn lielākā izmaksātā If KASKO atlīdzība bija nedaudz virs 30 000 eiro par gadījumu, kas notika pagājušā gada augustā, kad vētras laikā uz auto uzkrita liela izmēra koks, to pilnībā iznīcinot. Pēdējā gada laikā salīdzinājumā ar 2022. gadu atlīdzību pieteikumu skaits par dabas stihiju nodarītiem bojājumiem kopumā ir pieaudzis par 50%, kā arī ir ievērojami palielinājusies vidējā izmaksātā atlīdzība, sasniedzot teju 3000 eiro apmēru, kas ir saistīts ar to, ka dabas stihijas kļuvušas stiprākas un postošākas.
Ņemot vērā klimata pārmaiņas un pieaugošo dabas stihiju spēku, Ģ. Kubliņš aicina: “Regulāri sekojot līdzi meteorologu brīdinājumiem, autovadītāji var preventīvi parūpēties par saviem transportlīdzekļiem, iespēju robežās izvērtējot vietu, kur tos novietot. Auto pirms negaisa ieteicams novietot garāžā, zem nojumes vai stāvvietā ar jumtu. Ja tādas iespējas nav, tad noteikti nevajadzētu auto likt zem kokiem vai elektrolīniju stabiem. Stipru vētru laikā bieži lūzt ne tikai veci, bet arī gana jauni un veseli koki. Nelielu aizsardzību var nodrošināt arī cieši pieguļošs automašīnas pārsegs vai pat sega.
Aicinām autovadītājus dabas stihiju laikā neriskēt ar savu dzīvību, turpinot ceļu. Ja automašīna atrodas ceļā un tuvojas stipras lietusgāzes, negaiss vai vētra, vēlams jau laikus apstāties ceļa malā un nogaidīt. Stipru lietusgāžu laikā redzamība ievērojami samazinās un ceļš praktiski nav redzams, kļūst slidens un tas apdraud ne tikai auto, bet arī paša autovadītāja drošību. Negaisa un vētras laikā pa gaisu var lidot arī dažādi priekšmeti, gāzties koki, tāpēc būsim uzmanīgi, esot ceļā!”
Tas aparāts titulbildē gan neizskatās pēc tipiska Latvijas ceļu vagotāja. Pat nezinu, kad tas vispār tāds ir?