Transporta enerģijas likumprojekta virzību nedrīkst atlikt, otrdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē otrdien sacīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) parlamentārais sekretārs Jānis Irbe.
Viņš norādīja, ka šo likumprojektu skata jau trešo reizi. "Iepriekš tā bija "ieskriešanās", bet tagad tā ir neatliekama aktualitāte, jo strauji tuvojas 2030.gada noteiktie mērķi, kas ir jāsasniedz. Attiecīgi ir jārod saprotami kompromisi un jāturpina likumprojekta virzība," uzsvēra Irbe.
Apakškomisijas sēdē otrdien deputātus iepazīstināja ar KEM likumprojektu, kā arī notika diskusija, lai saprastu, kādēļ nedrīkst kavēties ar transporta "zaļināšanu".
KEM valsts sekretāre Līga Kurevska norādīja, ka likums ir sarežģīts, tādēļ ir nepieciešams to saprast. Viņa skaidroja, ka Latvijā visvairāk patērētais degvielas veids ir dīzeļdegviela. KEM apkopotie dati liecina, ka patlaban atjaunīgo resursu īpatsvars enerģijas gala patēriņā Latvijā ir 1,9%, lai gan 2022.gadā tie bija - 3%. Līdz ar to šis īpatsvars samazinās, savukārt līdz 2030.gadam Eiropas Savienībā (ES) ir jāsasniedz 29% atjaunīgo resursu īpatsvars.
Kurevska norādīja, ka atjaunīgā degviela kopumā maksā mazāk. "Ja mēs paši ražosim zaļo degvielu, no 2027.gada nebūs jāmaksā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) nodoklis, kas būs jāmaksā fosilajai degvielai," norādīja Kurevska.
Viņa teica, ka fosilo dīzeļdegvielu Latvijā neražo, tādējādi tā pilnībā tiek importēta. "Ja patlaban dīzelis maksā 1,5 eiro par litru, tad 2030.gadā cena palielinātos par 26 centiem. Tomēr dīzeli var aizvietot ar zaļo degvielu, kuru var ražot Latvijā. Piemēram, biodīzelim ir tāda paša cena kā fosilajai degvielai, modernais biodīzelis ir mazliet dārgāks, savukārt biometāns un bioenerģija ir lētāka. Var redzēt, ka šīs degvielas būs lētākas, jo netiks piemērots ETS nodoklis," uzsvēra Kurevska.
KEM apkopotie dati liecina, ka, pieņemot likumu, 2030.gadā, degvielas cena būs mazāka nekā, ja to nepieņems. Kurevska uzsvēra, ka drošākais resurss ir tas, ko ražojam paši.
Kulbergs sēdē uzsvēra, ka Latvijā ir ļoti maz automašīnu, kas izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG). SM parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P) norādīja, ka uz šā gada 1.jūliju Latvijā bija reģistrētas 486 šādas transporta vienības.
Savukārt Kurevska uzsvēra, ka likums nenosaka konkrētu procentu, cik CNG mašīnām jābūt Latvijā.
Saeimas deputāts Edgars Putra (AS) norādīja, ka biodegviela pamatā tiek ražota no rapša, tādējādi viņu satrauc, vai no vietējās produkcijas varēs saražot tik daudz degvielu, ja rapša ražas samazinās. Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas (LBBA) valdes loceklis Indulis Stikāns norādīja, ka rapsis pietiek, jo ir nepieciešamas 50 000 tonnas gadā, lai to saražotu ir nepieciešamas 150 000 sēklu.
Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons uzsvēra, ka rapša ražošana ir jāveicina, kā arī KEM nākamajā sēdē vajadzētu apkopot informāciju par ETS atbrīvojumiem, tostarp, vai tas attiektos arī uz zemniekiem.
Tāpat KEM uzdeva vēl vairākus jautājumus, kas būs jāapkopo uz nākamo sēdi.
Kā ziņots, transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka Transporta enerģijas likumprojekta regulējums dos signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos.
Likumprojekts paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī. Katrs degvielas piegādātājs varēs izvēlēties, kā sasniegt mērķi, īstenojot savu uzņēmējdarbības stratēģiju un meklējot saviem klientiem izmaksās efektīvākos risinājumus.
Ja degvielas piegādātājs, īstenojot savu stratēģiju, būs pārsniedzis noteikto mērķi, samazinot emisiju intensitāti straujāk nekā noteikts likumprojektā, kāds cits degvielas piegādātājs varēs iegādāties šī mērķa pārsniegumu, tādējādi izpildot emisiju apjomu savā enerģijas portfelī.
Tāpat degvielas piegādātājam būs iespēja pirkt biometāna, ūdeņraža vai elektroenerģijas statistiku no komersantiem, kas nav degvielas piegādātāji, bet kas šo transporta enerģiju izmanto pašpatēriņam vai realizē transportam.
iAuto redaktora Māra Ozoliņa viedoklis:
pie ta ari paliksim un turpinat dročīt, moška jums ari dzive nospides, tagad staro citu pabalstu var dabut, ja busiet uzpisis vismaz 3 patomkus, jo vairoties ka žurkas to jau jus makat. 
Ko var šitos buļļa mēslus tiražēt !!! Emisiju tirdzniecība ir viens vienīgs bizness, un nekādas saistības ar ekoloģiju tajā nav ...
Komunists esi, ja Tev kaut kas pret biznesu?
Jo mazāk rūpnīcu, jo mazāk katlu māju, jo vairāk kvotu, kuras notirgot un ezermalā tornīšmājas sacelt!