Pieredze un prakse būtiski ietekmē autovadīšanas prasmes – jo biežāk cilvēks vada automašīnu, jo lielāka ir iespēja, ka viņš vai viņa uzkrāj pieredzi un izkopj savas braukšanas prasmes, pielāgojoties dažādiem ceļa apstākļiem un situācijām.
“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka tikai 66% šoferu vada auto ik dienas, 24% to dara pāris reizes nedēļā, 6% - reizi nedēļā, 2% - reizi mēnesī, bet vēl 2% - retāk kā reizi mēnesī. Vīrieši pie auto stūres sēžas biežāk nekā sievietes, piemēram, 72% vīriešu norādījuši, ka vada auto katru dienu, kamēr sievietes šādu atbildi sniedz tikai 59% gadījumu.
“Regulāra braukšana palīdz uzturēt reakcijas ātrumu, orientēšanās spējas un prasmi kontrolēt transportlīdzekli sarežģītās situācijās, piemēram, uz slideniem ceļiem, intensīvas satiksmes vai nelabvēlīgu laika apstākļu laikā. Tie, kuri vada auto reti jeb sabiedrībā dēvēti arī par svētdienas braucējiem, var zaudēt daļu prasmju, kas var ietekmēt viņu reakcijas spējas un pārliecību pie stūres, īpaši sarežģītākos apstākļos,” skaidro Drošas Braukšanas Skolas direktors Jānis Vanks.
Viņš piebilst, ka “jāņem vērā, ka arī cilvēki, kuri bieži vada auto, var neapzināti ieviest braukšanas kļūdas vai sliktus ieradumus, ja apmācība bijusi ļoti sen vai nav bijusi pieredze drošas braukšanas kursos. Drošas braukšanas kursi un prasmju pilnveide var palīdzēt uzlabot braukšanas iemaņas neatkarīgi no tā, cik bieži cilvēks ikdienā vada auto.”
Autovadīšanas biežums būtiski atšķiras dažādās vecuma grupās, piemēram, vecumā no 40 līdz 59 gadiem ikdienas autovadīšanas rādītāji ir visaugstākie, sasniedzot 76%, kas norāda uz augstāku nepieciešamību vai pieradumu vadīt automašīnu katru dienu. Savukārt jaunākajā vecuma grupā (18–29 gadi) ikdienas autovadīšana ir salīdzinoši zemāka – tikai 55%, un biežāk tiek izmantota iespēja vadīt automašīnu pāris reizes nedēļā (27%). Grupā virs 60 gadiem ikdienas autovadīšana samazinās līdz 57%, bet pieaug to vadītāju īpatsvars, kuri auto izmanto dažas reizes nedēļā (32%).
Arī autovadīšanas biežums dažādos reģionos liecina par būtiskām atšķirībām. Rīgā ikdienas autovadīšana ir retāka, nekā citur Latvijā – tikai 56% rīdzinieku vada automašīnu katru dienu, kamēr citos reģionos šis rādītājs ir augstāks, sasniedzot 71% Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un Vidzemē. Rīgā salīdzinoši vairāk autovadītāju izvēlas izmantot automašīnu pāris reizes nedēļā (30%), iespējams, pateicoties plašākām sabiedriskā transporta iespējām un citiem mobilitātes risinājumiem. Pierīgā 67% iedzīvotāju vada auto katru dienu – tas ir augstāks rādītājs, nekā Rīgā, bet nedaudz zemāks, nekā reģionos ārpus galvaspilsētas.
“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts 2024. gada rudenī piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildus riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.
Nu normāls adekvāti domājošs cilvēks taču tā nedara, vai ne!?
Kārtējais minimālais uz papīra atrakstamais pētijuma pasūtījums, kur pētijums veikts, skaisti uzrakstīts un nauda nokāsta...
Kas ir 1000 iedzīvotaju uz kopējo autobraucēju fona?
Jeb cik varēja atrast tad Latvijā ~880tūkstošiem iedzīvotaju ir derīga autovadītāju apliecība. 👌
😐 Tiešām pēdejos gados visi šie ''pētijumi'' ir tik bezjēdzīgi, jo uzrunā pašu mazako minimumu, bet uzraksta par visu valsti...
Kur problēma bija caur csdd e-sistēmu ikkatram atsūtīt vēstulīti uz e-pastu(vai deklarēto), ka ja vēlies, ieejot sistēmā, varētu līdz 'x datumam' atbildēt?
Protams visi neatbildetu, bet tad dati vismaz būtu ticami, domāju, ka pārsniedzot 100k respondentu slieksni, kas jau būtu patiesi vērā ņemams apkopojums!
Nevis šis pasūtījuma-naudas apgūšanas sviests.