Vienīgais reālistiskais risinājums transporta emisiju samazināšanai ir šķidrās biodegvielas, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas (LBBA) valdes loceklis Indulis Stikāns.
LBBA norāda uz "Eurostat" pārskatu, kurā Latvija ierindojas otrajā zemākajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc atjaunīgās enerģijas izmantošanas transportā.
Latvijā 2023.gadā atjaunīgās enerģijas īpatsvars transportā samazinājies līdz 1,4%, kas ir būtisks kritums no 2022.gada, kad tas sasniedza 3,4%.
Asociācijā norāda, ka, lai Latvija līdz 2030.gadam sasniegtu ES noteikto mērķi - vismaz 29% atjaunīgās enerģijas īpatsvaru transportā, nepieciešama steidzama rīcība.
Pašlaik elektroauto Latvijā veido tikai 1% no kopējā valsts autoparka, biometāna auto - 0,05%, bet ūdeņraža auto nav vispār.
Stikāns uzsver, ka ar elektroauto, biometānu un ūdeņradi līdz 2030.gadam nav iespējams panākt nepieciešamo emisiju samazinājumu.
Viņš norāda, ka, atšķirībā no elektroauto, ūdeņraža un biometāna auto ieviešanas, pārejai uz biodegvielām nav nepieciešamas tik lielas papildus subsīdijas. Turklāt Latvijā joprojām trūkst nepieciešamo atbalsta instrumentu.
"Teju visās ES dalībvalstīs ir ieviesti mehānismi atjaunīgās enerģijas veicināšanai, bet Latvijā šādu instrumentu trūkst vai tie tiek likvidēti," akcentē Stikāns.
LBBA valdes loceklis norāda, ka mērķa sasniegšanai var izmantot ne tikai biodegvielas, bet arī "zaļo" elektroenerģiju, ūdeņradi un biometānu, tomēr, ņemot vērā Latvijas autoparka atkarību no šķidrās degvielas, reālistiskākais risinājums šobrīd ir lielāks biodegvielu piejaukums dīzelim.
Kā piemēru Stikāns min R33 degvielu, kas satur 26% atjaunīgās dīzeļdegvielas (HVO) un 7% biodīzeļdegvielas, vai R51, kas satur 41% HVO un 10% biodīzeļdegvielas.
Vienlaikus Stikāns apšauba apgalvojumus par atjaunīgās enerģijas izmantošanas negatīvo ietekmi uz degvielas cenām. Citu ES valstu pieredze rāda, ka augsts atjaunīgās enerģijas īpatsvars transportā neizraisa nesamērīgu cenu pieaugumu.
Turklāt jaunā emisiju tirdzniecības sistēma (ETS2) vēršas pret fosilo enerģiju, palielinot tās izmaksas un veicinot pāreju uz atjaunīgajiem enerģijas avotiem.
Vai tad rullēt ar gāzi nebija ekakaloģiskāk? Tagad jau šī tēma ir nogrūsta no galda. Varam šķidri paspriest par šķidro ibiovielu.
Tieši tā, braukt ar izgāstuvēs saražoto bio metānu ir daudz prātīgāk, kā ākstīties ar bio dīzeli! Vienīgais bio dīzelis kuru varētu atbalstīt ir dīzelis, kas ražots no kanalizācijas taukiem. Somi šito jau praktizē.
Ar gāzi nav ekoloģiskāk, tērē vairāk, izmeši vien pa 10% mazāk.