Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē otrdien deputāti atbalstīja Saeimā pirmajā lasījumā virzīt grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz palielināt transportlīdzekļu vecumu līdz desmit gadiem, uz kuriem attiecināt atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu fiziskās un juridiskās personas īpašumā esoša transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas gadījumā.
Finanšu ministra padomnieks Kaspars Čerņeckis skaidroja, ka patlaban attiecībā uz juridiskām personām, kas pirmo reizi reģistrē transportlīdzekļus, kuru vecums ir līdz pieciem gadiem, piemēro atsavināšanas liegumu uz 15 dienām, savukārt fiziskām personām - 30 dienas.
Viņš skaidroja, ka aizlieguma laikā transportlīdzekli nevar pārreģistrēt uz nākamo personu, kamēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārbauda mašīnas izcelsmes dokumentus un citus parametrus, lai varētu pieņemt lēmumu atbrīvot šo liegumu.
Savukārt Finanšu ministrijas (FM) likumprojekts paredz liegumu piemērot fizisko un juridisko personu transportlīdzekļiem, kuru vecums ir līdz desmit gadiem. "VID ir secinājis, ka iepriekšminētās normas ir efektīvi darbojušās, taču krāpnieki pakāpeniski sāk dokumentus viltot un šīs shēmas piemērot arī uz vecākām automašīnām," piebilda FM pārstāvis.
FM ieskatā, šie grozījumi lietotu transportlīdzekļa tirdzniecības jomā mazinātu ēnu ekonomikas riskus, novērstu prettiesiskas darbības valsts ieņēmumu jomā un nodrošinātu korektu nodokļu iekasēšanu.
Čerņeckis, balstoties uz Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, norādīja, ka 2023.gadā bija reģistrēti 22 638 juridisko personu īpašumā esoši transportlīdzekļi līdz piecu gadu vecumam, kam reģistrēts atsavināšanas liegums. Tostarp 7064 gadījumos tika veikts padziļināts risku izvērtējums un sākti nodokļu administrēšanas pasākumi, savukārt 112 gadījumos tika pagarināts atsavināšanas aizliegums.
Savukārt fizisko personu īpašumā 2023.gadā bija reģistrēti 4627 transportlīdzekļi, kam reģistrēts liegums, tostarp 1171 gadījumā tika veikts padziļināts risku izvērtējums, bet 251 gadījumā - atsavināšanas liegums tika pagarināts.
Auto asociācijas valdes loceklis Krišs Lipšāns norādīja, ka principā grozījumi paredz palielināt automašīnu vecuma slieksni līdz desmit gadiem, kas, viņaprāt, ir saprātīgs priekšlikums. Viņš pauda, ka juridiskajām personām, kuras godprātīgi maksā nodokļus, šis regulējums nebūs apgrūtinājums. "Trīs ceturtdaļas no ievestajam mašīnām Latvijā ieved fiziskās personas, tādēļ izmaiņas vairāk attieksies uz fiziskām personām, kas apiet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmaksāšanu vai, piemēram, nereģistrē saimniecisko darbību," sacīja Lipšāns.
Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV) papildināja, ka kopumā grozījumi paredz vērsties pret cilvēkiem, kas ieved transportlīdzekļus un veic darījumus, piemēram, skaidrā naudā, neuzrādot legālus ienākumus. Viņš sacīja, ka likumprojekta mērķis ir sekmēt, lai Latvijā darbojas legāla uzņēmējdarbība, kas nodarbojas ar lietoto automašīnu tirdzniecību.
Komisijas sēdes noslēgumā astoņi deputāti atbalstīja likumprojekta virzību pirmajā lasījumā Saeimā, savukārt pret likumprojektu bija divi deputāti.
Jau ziņots, ka šogad 14.janvārī valdība atbalstīja FM sagatavotos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz palielināt transportlīdzekļu vecumu, uz kuriem attiecināt atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu fiziskās un juridiskās personas īpašumā esoša transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas gadījumā.
Šobrīd spēkā esošais Ceļu satiksmes likuma regulējums nosaka atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu fiziskās un juridiskās personas īpašumā esoša transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas gadījumā, kuru izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kurš iegādāts citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai kurš pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā ES dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā.
Saskaņā ar VID sniegto informāciju transportlīdzekļiem, kuru vecums ir lielāks par pieciem gadiem un to vērtība ir augsta, ir konstatējami dažādi nodokļu nomaksas riski.
Viens no izplatītiem riskiem ir saistāms ar neskaidras izcelsmes naudas līdzekļu izmantošanu transportlīdzekļu iegādei, norāda VID. Lieguma piemērošana transportlīdzeklim un tas, ka nodokļu maksātājam būs jāspēj pierādīt naudas līdzekļu izcelsmi (ja dati nesakritīs ar VID rīcībā esošo informāciju), veicinās nodokļu maksātāju ienākumu labprātīgu deklarēšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu valsts budžetā, skaidro FM.
Otrs izplatīts nodokļu nomaksas risks ir saistīts tieši ar transportlīdzekļu tirdzniecības uzņēmumiem, kas izvairās no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas, piemēram, nedeklarē darījumu. Lieguma piemērošana un papildus apstākļu noskaidrošana (ja tāda būs nepieciešama), veicinās transportlīdzekļu tirdzniecības uzņēmumus uzrādīt visu apgrozījumu un papildus deklarēt un nomaksāt PVN, norāda FM.
Transportlīdzekļu tirdzniecības nozarē ir konstatējami arī citi nodokļu nomaksas riski. VID identificē ēnu ekonomikā darbojošās gan fiziskas, gan juridiskas personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu pārpirkšanu un izvairās no nodokļu nomaksas.
Spēkā esošais Ceļu satiksmes likuma regulējums attiecas uz atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu transportlīdzekļiem, kuru izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi. Savukārt, ja saistībā ar transportlīdzekļu iegādi, kuru izlaiduma gads ir seši vai vairāki iepriekšējie gadi, VID konstatē nodokļu nomaksas riskus, tad veic kontroles pasākumus. Kontroles pasākumus veic arī gadījumos, ja ir piemērots transportlīdzekļa atsavināšanas liegums un ir apstiprinājies nodokļu nomaksas risks, un nodokļu maksātājs atsakās labot deklarāciju un nomaksāt nodokli. Šādā gadījumā ir nepieciešams veikt kontroles pasākumu konkrētam nodokļu maksātājam un noteikt valsts budžetā maksājamo nodokli.
Ar likumprojektu paredzēts grozīt Ceļu satiksmes likumu, nosakot, ka CSDD informāciju par reģistrēto transportlīdzekli elektroniski nodod VID un vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu transportlīdzeklim, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai 10 iepriekšējie gadi.
Paredzēts, ka turpmāk fiziskas personas, kuras reģistrēs transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai 10 iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kurš iegādāts citā ES dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai kurš pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā ES dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, attiecīgi attieksies atsavināšanas aizliegums uz 30 dienām.
Savukārt juridiskas personas, kuras reģistrēs transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai 10 iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kurš iegādāts citā ES dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai kurš pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā ES dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, attiecīgi attieksies atsavināšanas aizliegums uz 15 dienām.
Diez vai tas ko būtiski mainīs. Jo perekupi tās kastes Latvijā nemaz nereģistrē. Atdzen pa taisno no treilera LT ar DE numuriem. paņem naļiku no pircēja un viss. Pircējs jau savukārt reģistrē un brauc tālāk laimīgs. Un tas liegums gala pircējam pie kājas, jo pats jau brauks tos ieplānotos gadus.
Der atcerēties, ka par viltotu dokumentu uzrādīšanu arī pienākas sods.
Un CSDD darbinieki arī iztaujā jaunos īpašniekus, kas paši ir bijuši "Vācijā".
Ja pietiekami vērtīgs auto, tad arī VID sūta anketu jaunajam īapšniekam visu izskaidrot, kā tieši ir atrasts auto un kur un kas ir darīts, lai to iegādātos, un pēc tam pārbauda datus.
Es tādu auto nepirktu kaut vai tikai iespējamo problēmu dēļ.