Mēs vēlamies apturēt nesamērīgās un ekonomiski nepamatotās izmaiņas autoceļu lietošanas nodevā, kas būtiski sadārdzinātu ikdienas izmaksas gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.
Ar 2025. gada 3. decembra grozījumiem nodeva tiek strauji palielināta visiem transportlīdzekļiem, tostarp videi draudzīgākajiem. Daļai auto nodoklis pieaugtu pat par vairāk nekā pusi, un busiem un pikapiem tas nepamatoti palielināts līdz 360 eiro gadā. Mēs prasām atgriezt šo likmi uz šobrīd esošajiem 260 eiro - samazināt nepamatoti palielināto nodokli par 100 eiro. Tāpat plānots paplašināt maksas ceļu tīklu no 17 līdz 30 posmiem, kas daudzviet nozīmētu, ka vairs nebūs bezmaksas alternatīvu maršrutu. Tas pārvērstu nodevu par obligātu maksājumu ikvienam, kurš pārvietojas pa valsts ceļiem. Papildus tam nodevas slieksnis tiek noteikts transportlīdzekļiem virs 3000 kg, tā nepamatoti iekļaujot vieglos komercauto – busus un pikapus, kurus izmanto mazie uzņēmēji, amatnieki, zemnieki un pakalpojumu sniedzēji. Eiropas Savienības izpratnē smagais transports sākas no 3500 kg, un šim slieksnim jāatgriežas arī Latvijā.
Lai situāciju sakārtotu, nepieciešami mērķēti grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā:
1.Atcelt pārmērīgo nodevas pieaugumu, tostarp busiem un pikapiem – samazināt nepamatoti palielināto likmi par 100 eiro (no 360 € uz 260 €).
2.Noteikt nodevas piemērošanu tikai transportlīdzekļiem virs 3500 kg, kā tas ir visā ES. Tas novērstu nepamatotu sloga uzlikšanu vieglajiem komercauto.
3.Atcelt plānoto maksas ceļu tīkla paplašināšanu no 17 līdz 30 posmiem, saglabājot iedzīvotājiem iespēju izmantot bezmaksas alternatīvus maršrutus.
Sabiedrība no šīm izmaiņām iegūs:
1.Taisnīgu un saprotamu nodevu sistēmu, kur maksā tie, kas patiesi noslogo ceļus.
2.Mazākas izmaksas uzņēmējiem, zemniekiem, pakalpojumu sniedzējiem un ģimenēm, kas izmanto busus vai pikapus.
3.Mazāku cenu pieauguma risku, jo loģistikas un transporta izmaksas neaugs tik strauji.
4.Saglabātas brīvas pārvietošanās iespējas, jo cilvēkiem reģionos būs pieejami bezmaksas alternatīvie ceļi.
Parakstīties par iniciatīvu var te:
Satiksmes ministrija (SM) piedāvās pagarināt laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes, kas jāmaksā kravas automašīnām virs trim tonnām, aģentūrai LETA norādīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).
Viņš informēja, ka pirmdien tikās ar biedrību "Zemnieku saeima", lai rastu risinājumus un paplašinātu atbrīvojuma tvērumu.
Patlaban likums nosaka, ka zemniekiem, kas spēkratus reģistrē Lauku atbalsta dienestā (LAD), autoceļu lietošanas nodeva nav jāmaksā ražas laikā - no 10. jūlija līdz 30. septembrim. "Primāri skatāmies, kā šo laiku paplašināt, jo zemniekiem sezona ir arī garāka un šos transportlīdzekļus ir nepieciešams izmantot," norādīja Švinka.
Vienlaikus viņš norādīja, ka SM ir sagatavojusi vairākus variantus perioda pagarināšanai, kas ir jāizvērtē zemnieku nozares pārstāvjiem.
Viņš pauda, ka koalīcijas deputāti jau šonedēļ varētu virzīt likuma grozījumus, kas precizētu paplašināto atbalsta mehānismu zemniekiem.
Ministrs apliecināja, ka nodokļu atvieglojumi zemniekiem tiek skatīti kopumā, nevis atsevišķi, jo nozarei ir dažādi transportlīdzekļi, kas tiek izmantoti.
Satiksmes ministrijā (SM) aģentūrai LETA uzsvēra, ka autoceļu lietošanas nodeva jeb vinjete ir jāmaksā tikai kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 3,001 tonnas, un braucot pa Eiropas nozīmes (TEN-T) ceļiem, kas galvenokārt ir tranzīts.
Paredzēts, ka no nākamā gada 1. janvāra likme mainīsies atkarībā no kravas auto masas, asu skaita un izmešu klases. Piemēram, N1 kategorijas vieglajam komerctransportam no 3,001 līdz 3,5 tonnām ar "Euro VI" dzinējiem vinjetes gada likme pieaugtu no 260 līdz 360 eiro, bet dienas vinjete no pieciem līdz septiņiem eiro.
Ministrijā norāda, ka autoceļu lietošanas nodevas iegāde ir obligāta kravas auto, sākot no trim tonnām, kas pārvietojas pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, kuriem ir noteikts maksas autoceļa statuss, pārvietojoties pa TEN-T un likumā noteiktajiem autoceļu posmiem robežšķērsošanas vietās un ostu tuvumā.
Vienlaikus vinjetes, tāpat kā līdz šim, nebūs nepieciešamas kravas auto, kas minētos autoceļus neizmanto, piemēram, zemnieku saimniecībām, kas pārvadā kravas savas saimniecības vajadzībām vai tuvākā apkārtnē.
Tāpat vinjetes nebūs nepieciešamas arī auto, kas smagāki par trim tonnām, bet nav reģistrēti kā kravas transportlīdzekļi. Piemēram, ģimenes auto ar septiņām sēdvietām. Tāpat kā līdz šim, ražas laikā autoceļu lietošanas nodeva nebūs jāmaksā zemniekiem, veicot spēkratu reģistrāciju LAD.
Ministrijā arī uzsver, ka kravas auto, kuru pilna masa ir līdz trim tonnām, piemēram, "Citroen Berlingo", "Opel Combo" un citiem vinjetes, tāpat kā līdz šim, nebūs nepieciešamas. Patlaban Latvijā reģistrēti aptuveni 45 000 tādu transportlīdzekļu.
Tāpat likuma grozījumi paredz izmaiņas arī autoceļu sarakstā. Nodeva tiks attiecināta uz visiem autoceļa posmiem, kas ved uz Terehovas, Grebņevas un Pāternieku robežšķērsošanas vietām, nodrošinot, ka nodeva juridiski attiecas uz visu attālumu līdz valsts robežai. Tāpat grozījumi paredz arī iekļaut paplašinātu ceļu tīklu ar valsts reģionālajiem autoceļiem, kuri ir paralēli valsts galvenajiem autoceļiem vai ved uz ostām.
Ņemot vērā dažādās vajadzības, vinjetes ir iespējams iegādāties uz dažādiem laika periodiem - dienu, nedēļu, mēnesi, deviņiem mēnešiem un gadu, izvērtējot, cik bieži ar konkrēto auto ir nepieciešams braukt.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" skaidroja, ka lēmums samazināt automašīnu svaru, uz kurām attiecināta šī nodeva, tika pieņemts 2017. gadā, un tas iekļauj ļoti lielu mazā un vidējā biznesa grupu, zemniekus tajā skaitā. Vaicāts, vai tobrīd tas "paslīdēja garām nevienam nepamanīts vai arī tā nešķita problēma", ministrs pauda, ka droši vien tā tobrīd nešķita problēma.
Ministrs sacīja, ka, iedziļinoties šajā jautājumā, nedēļas nogalē daudz runājis ar satiksmes ministru, un, viņaprāt, sākt sarunas ar zemniekiem "pašlaik ir bijis ļoti jēdzīgi un šķiet, ka tur risinājumi būs". "Es domāju, ka tas pat ļaus mums tikt galā ar budžeta situāciju," teica ministrs, norādot, ka zina risinājuma aptuveno ietekmi uz budžetu, bet pašlaik būtu pāragri saukt konkrētus skaitļus. Pēc viņa teiktā, tam nebūs būtiska ietekme uz budžeta sabalansēšanu.
Vienlaikus ministrs atzina, ka, viņaprāt, pieņemot attiecīgās izmaiņas, netika pietiekami izvērtēta ietekme uz mazo un vidējo biznesu.
Kā vēstīts, Saeima 3. decembrī pieņēma grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra tiks palielināta lielākā daļa autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām.
Virzīto grozījumu mērķis ir noteikt tādas vinješu likmes, kas atspoguļo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā kravas transportlīdzekļu ietekmi uz autoceļiem.
Tostarp grozījumi paredz "nulles" likmi bezemisiju transportlīdzekļiem un likmju noteikšanu emisijas radošajiem transportlīdzekļiem atkarībā no to radīto emisiju apjoma.
Nodevas apmērs ir diferencēts atkarībā no transportlīdzekļa masas, asu skaita, izmešu klases un lietošanas perioda. Savukārt autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumi tiek novirzīti to valsts autoceļu, pa kuriem iekasē nodevu, uzturēšanai un attīstībai.
Tomēr opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) deputāti iesnieguši grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, aicinot atcelt autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti no 3,01 līdz 3,5 tonnām smagiem komercauto un samazināt maksas pieaugumu vinješu nodevā.
Švinka savukārt norādījis, ka ieceri par automašīnu no trim līdz 3,5 tonnām iekļaušanu nodevu maksāšanas tvērumā 2016. gadā virzīja tagadējais opozīcijas politiķis un AS pārstāvis, tā laikā SM parlamentārais sekretārs Edgars Tavars, kā arī tā laika satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), kurš šobrīd pārstāv koalīciju parlamentā.
AS deputāti uzskata, ka lēmums par nodevas paaugstināšanu ir tautsaimniecībai kaitīgs un inflāciju veicinošs.
Svētdien, 7. decembrī, pret šo nodevu pie Ministru kabineta protestēja vairāki opozīcijas politiķi, novēroja aģentūra LETA. Pie valdības ēkas ar ķerru, kurā iekrauti mēsli un noplukusi eglīte, ieradās Ogres novada bioloģiskais zemnieks Pēteris Dimants, kurš vienlaikus ir arī Latvijas Zaļās partijas valdes loceklis. Tāpat pie valdības ēkas ieradās rī Saeimas deputāti Tavars, Lauris Lizbovskis (AS), Ramona Petraviča (LPV), Rīgas domnieks Rūdolfs Brēmanis (SV/AJ).
