Latvijā šodien sāk darboties trīs jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).
Vidējo braukšanas ātrumu sāks kontrolēt uz Tallinas šosejas (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam, bet uz Liepājas šosejas (A9) no 10. kilometra līdz Kaģiem un no Blīdenes līdz Brocēniem.
Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.
Šogad uz valsts autoceļiem plānots ieviest kopumā 17 jaunus vidējā braukšanas ātruma kontroles posmus.
No marta līdz maijam paredzēts ieviest vidējā braukšanas ātruma kontroli vēl 14 posmos.
Tostarp vidējā braukšanas ātruma kontrole tiks ieviesta uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 jeb pagriezienam uz Cēsīm un no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim, kā arī uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Stalbes līdz Rubenei un uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Dzelmēm līdz Uplejām.
Tāpat vidējā braukšanas ātruma kontroli ieviesīs uz Liepājas šosejas (A9) posmā no Apšupes līdz Tiltiņiem, uz Ventspils šosejas (A10) posmā starp rotācijas apļiem pie Tukuma, kā arī uz Rīgas apvedceļa Baltezers-Saulkalne (A4) posmos no krustojuma ar autoceļu Rīga-Ērgļi (P4) līdz tiltam pār Mazo Juglu un no krustojuma ar Rīgas apvedceļu Salaspils-Babīte (P5) līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju (A6), kā arī uz Rīgas apvedceļa Salaspils-Babīte (A5) posmā aiz Misas kanāla līdz degvielas uzpildes stacijai Virši.
Vidējā ātruma kontroli ieviesīs arī uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) posmā no Tīnūžiem līdz Ziediņiem un no divlīmeņu krustojuma ar autoceļu Augšlīgatne-Skrīveri (P32) līdz rotācijas aplim pie Kokneses. Tāpat vidējā ātruma kontroli ieviesīs uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (A12) posmā no Varakļāniem līdz Kristceļiem un no Greiškāniem līdz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (A12) 108. kilometram, kā arī uz autoceļa Sloka-Talsi (P128) posmā no Ragaciema līdz Klapkalnciemam.
Kontroles iekārtas uzstāda SIA "Reck" par kopumā 1,99 miljoniem eiro. Summā ir iekļauta transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma kontroles iekārtu piegāde, uzstādīšana, kā arī iekārtu un sistēmas uzturēšana piecu gadu periodā. Darbi tiek finansēti no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) līdzekļiem, ko piešķir Ceļa satiksmes drošības padome.
Patlaban valsts ceļu tīklā darbojas 16 vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi, kas tika izvēlēti, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu statistiku par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējo satiksmes intensitāti, kravas transporta īpatsvaru un satiksmes organizāciju jeb aizliegumu apdzīt.
LVC skaidro, ka vidējā braukšanas ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Dati liecina, ka biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Pieredze ar Latvijā jau esošajiem vidējā ātruma kontroles posmiem liecina, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits tajos samazinās.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska satiksmes uzraudzības sistēma, kas aprēķina transportlīdzekļa vidējo ātrumu, pamatojoties uz noteikta ceļa posma veikšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas fiksētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems pārkāpuma protokolu.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Reck" 2024. gadā strādāja ar 29,651 miljona eiro apgrozījumu un 1,218 miljonu eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2000. gadā, un tā pamatkapitāls ir 7100 eiro. "Reck" kapitālā 40% pieder SIA "Topos L", kuras vienīgais īpašnieks ir Jānis Kols, 35% pieder AS "A.C.B.", bet 25% pieder - SIA "GK2V In", kuras vienīgais īpašnieks ir Viesturs Kaģis.
Foto: LVC
Ņemot vērā, ka itāļus šobrīd intensīvi trenē tiem, pieņemu, ka Spānija arī nonāks līdz tam. Kgan FR uz jautājumu par radariem, šie atbildēja, ka te tak nav Itālija. 
Nu lieliski, būs vēl šosejas, kur bailuļiem vilkties uz 70, veidojot kilometriem garas rindas, kuras pēc šīs zonas beigām visi metas apdzīt kā nu kurais māk, radot vēl vairāk bīstamas situācijas un, attiecīgi, intensīvas satiksmes posmos, arī vairāk frontālas sadursmes (melnās Liepājas un Ventspils šosejas ir izcils piemērs, kā šis "strādā").
Jo vairāk šīs zonas izveido, jo mazāka ticamība, ka tas ir drošības vārdā. Piemēram, Smiltenes šosejas gadījumā ir 31km (!!) garš vidējā ātruma posms, are minimālu satiksmi, no kuriem lielākā ceļa daļa ir taisna, pārredzama, bez jebkādas bīstamības. Tīnūžu šosejas plānotais vidējā ātruma posms ir izveidot tieši pēc šosejas daļas, kurā atrodas fotoradari. Cik avārijas tieši šajā posmā ir notikušas pēdējo 10 gadu laikā?
Kāds sakars vidējā ātruma radariem ar kravas auto īpatsvaru? Vienkāršs - tur, kur daudz smagie, tur vieglie apdzen vairāk. Lai droši apdzītu, ātrums, loģiski, ir virs 90km/h, kas nozīmē lielāku iespēju "trakos skrējējus" sodīt.
Cik lielu summu no nodokļu maksātāju naudas jau esam sagrūduši šajā vidējā ātruma radaru afērā? Cik gadā maksājam par tās uzturēšanu? Varbūt labāk būtu bijis šo summu ieinvestēt mūsdienām atbilstošas infrastruktūras izveidē?
Nu, nezinu....nupat braucu pa Tīnūžu šoseju, smagie iet uz 95 un nekādu kreņķu. Kāpēc man apdzīt tādus?
Rīgas apvedceļš posmā no jaunmārupes līdz jelgavas šosejai ir spilgts piemērs kā vid ātruma radari sabojā ceļa satiksmi. Ja no piņķiem līdz jaunmārupei visi brauca vidēji uz 95km/h, tad vid ātruma radara zonā jau sabremzējās līdz apmēram 75km/h. Pēctam tikai skaties kā visādi dullie metās apdzīt kolonnu.
visādi dullie metās apdzīt kolonnu - tu tiešām zini, kas ir auto kolonna?
Nu ja mašīnas brauc tik tuvu viena pie otras, ka apdzinējam nav vietas atgriezties atpakaļ savā joslā, tad es to saucu par auto kolonnu.
Kas tad tavuprāt ir auto kolonna?
Tu jauc blīvu satiksmi ar kolonnu 😊
31. Pirms pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam operatīvajam transportlīdzeklim jābrauc ar iedegtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu. Aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam transportlīdzeklim jābrauc ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni.
Tur problēma ir dēļ entajiem pieslēbumiem/sānceļiem! šogad nākošgad atrisinās problēmu ar Liepājas šosejas sākumu, un tad ķersies klāt Rīgas apvadcēļam, Salaspils - Babīte. Klapēs ciet tos sīkos ceļa galus, un pareizi darīs.
No Jaunmarupes līdz Jelgavas šosejai tieši nav daudz ne pieslēgumu, ne kreiso pagriezienu, bet vienalga tur satiksme ir bremzēta. Tas pats no Jelgava šosejas lidz jaunajam Ķekavas apvedceļam. Vienkārši pats apvedceļš tur sen ir daudz par šauru esošajai plūsmai. Un par Liepājas šosejas, pirmo 20 km "sakārtošanu " , tas vispār ir sviests un absolūtais provinciālisms. Tagad viņi tur muļļāsie ar kreiso pagriezienu "sakārtošanu ", ta vietā lai sāktu ar tiem pirmajiem 20 km un uzbūvētu 4 joslu ceļu, viņi muļļāsies ar kreiso pagriezienu "sakārtošanu" . Nevis ceļu plānotāji, bet kaut kādi amatieri.
Tagad šis "prieks posms" ir pavilkts vēl tālāk, līdz pagriezienam uz Jansilu/Ķekavas putnu fabriku. Rīgas apvedceļš ir kļuvis neizmantojams, ja vien nav vēlmes visu ceļu no Jaunmārupes līdz Ķekavai braukt uz knapiem 75 pie 90, jo priekšā ir kāda fūre, bailulis, vai zeķzandalis ar Volvo, kam spidometrs, acīmredzot, rāda 20kmh vairāk, nekā faktiski tiek braukts.
Šobrīd iet uz 95, taču kā tur parādīsies vidējā ātruma zona, būs čupa ar "es negribu sodu, tāpēc braukšu uz 80". Šos apdzīt gribēs arī fūres, tādejādi jau atkal radot papildus bīstamību.
Šo labi var uz Bauskas šosejas novērot. Pirms vidējā ātruma zonas ieviešanas, apdzenošas fūres tur bija retums. Tagad tā ir ikdiena, jo vienmēr būs kāds, kas brauks 75-80kmh 90kmh vietā, un ja ir kāds, kas nevēlas braukt lēnāk, kā ir atļauts, tad tās ir fūres.
Opja kungs, smagajiem (visiem) ir ātruma ierobežotāji 90km/h. Lūdzu atceries, vēlams uz ilgāku laiku
Pat ja uz 90 - kāpēc tev apdzīt tādu? Tu pats brauc uz 90.
Tak ņem un vienkārši apdzen, pat vieglāk apdzīt, ka citi "velkas". Apdzīšana ļoti minimāli ietekmē vidējo ātrumu.
95% cilvēku nesaprot, kas ir "vidējais ātrums" - domā, tiklīdz brauks mirkli ātrāk par 90, tā atlidos soda kvīts un pielips pie stikla 😊
Apdzīt blīvu satiksmi, jeb kolonnu ir loooti "viegli" It īpaši droša ir situācija, kad kolonnas vidū ir jātiek atpakaļ savā joslā, bet tur dauņi brauc ar 3 metru distanci. Un tad nu apdzinejs sakurina savu audi tdi un spiež kolonnai garām uz 160 . Un tad nav brīnums, ka mums ir tik daudz to frontālo...
To apdzinēju droši var pieskaitīt dauņiem (lai gan tā ir dignoze, medicīnisks termins), ja iet uz apdzīšanu, nepārliecinājies varēs droši pabeigt manevru. Ja nevar apdzīt - nevajag apdzīt.