"BMW" ir Eiropas visvairāk kārotais lietotais auto 9

Kur Dacītes un Urālvāģi?

veselība=Iespējas/Iegribas

Ja jau lietoti auto, tad ari lietotas apenes!

pie bembistiem ir visvairāk novērots fetišs regulāri ielūrēt interneta sludinājumu lapās kādus tad bemberus un par kādām cenām var nopirkt. lai gan pirkt neko netaisās, bet lien katru nedēļu.

Vēl tikai gribēju piebilst, manā pieredzē, kad kādreiz vispār nācās tirgot kādu BMW, tie bija stresainākie momenti, kādi vispār iedomājami. Reāli - pārsvarā nāca tirliņi, kuriem visticamāk nebija naudas neko pirkt, taču vēlmes un ambīcijas - lielākās iespējamās :D Piemēram, iedod tādam potenciālam interesentam notestēt auto braucienā, bet kāds iedomājas, ka testa brauciens = 170km/h pa Rīgas apvedceļu :O

Vai arī izteikti tiek akcentēts auto mega nobraukums (ap 200tkm), jo reklāmā, redziet, esot mazākiem noskrējieniem :D

Viens kronis visam bija situācija, kad potenciālais pircējs paziņoja (pēc testa brauciena), ka jā, pērkot, taču tiesību viņam vēl neesot. Apbrīnas vērti tie vidēji svērtie BMW pircēji :)

Utt., tā var turpināt ilgi. Protams, Latvijā tas viss ir citādāk nekā Vācijā (tur BMW pērk zināmu statusu sasniedzis veiksmīgs un inteliģents pircējs), bet tomēr :)

Būtībā, Latvijā BMW auto reitingus jau pašā 90-to sākumā sagrāva krosenēs un trenuzēnēs tērptie skūtie bandjugas.Viņiem lietoti e-21 un e-30 bembji bija populārākie braucamie. Tolaik viņi varēja braukt nekontrolējami - CP centās izvairīties no jebkām komunikacijām ar tiem. Vienīgais spēks bija zemessargi. Kasd zemessargi veiksmīgi bija vairākus desmitus skūto apšāvuši, processs kļuva kaut cik regulējams. BET, BMW reitingi no tā necēlās. Apstākļu sagadīšanās dēļ , arī mans PIRMAIS ārzemju auto 1993.gadā bija 1982.gada BMW-315,e-21 "mokrij asfalt" krāsā. Bandjugas mani laimīgā kārtā neaiztika, bet brašie zemessargi gan riktīgi izkratīja vairākas reizes - droši vien, ja nebūtu augstas valsts iestādes caurlaide pie loga, būtu vēl dabūjis pa kaklu...Vairākas reizes jau pēc apturēšanas tiku "guldīts uz kapota". Vispār jau tolaik bija jautri. Žēl, ka šodienas jaunā paaudze tik maz zina par to laiku notikumiem un aktivitātēm. Ap 1994.gadu aktivizējās vietējie CP, kas sāka bembjus turēt pie katra stūra. Zemessargu darbība tika pilnībā apturēta. Jāsaka, ka priekš tiem laikiem tas bembīts e-21 ļoti labs auto bija, bet mīļā miera dēļ samainīju to pret Ford granadu, kas bija salīdzinoši neitrālāks auto. Vēlāk gan atkal kļuvu par bembistu - 1996 gadā braucu ar e-28, pēc tam ar e-23 .BMW "tūri" noslēdzu ar e-34, ar kuru nobraucu līdz pat 2006 gadam. Tad jau sākās treknie gadi, varēju paņemt jauno Sonatu. Gadi skrien, viss mainās. BET, 90-to braukt ar jaunu vai pajaunu auto bija ļoti bīstami - bandjugas plnīgi reali uz ielas varēja to auto atņemt. Vienam manam paziņam tajos gados radi ārzemēs bija nopirkuši pilnīgi jaunu volviķi 460.Džeks ar to auto faktiski nekur nevarēja braukt - visu laiku viņam sekoja bandjugas, izteica piedāvājumus auto atdot ar labu...Šodien liksies smieklīgi, bet tas džeks tolaik algoja divus zemessargus ar kalašņikoviem, kuri viņa auto sargāja pa naktīm autostāvvietā. Tas bija 1993.gadā. Arī viena to laiku ministra rīcībā esošo e-34 bembi teju atņēma viņa šoferim - čalim knapi izdevās izbēgt.

BMW tiešām ir patīkams braukšanai, taču Austrumeiropā kā bandītu un zīmuļu auto paliks tautas atmiņā līdz aizies paaudzes, kuras piedzīvoja juku laikus 90-tajos pēc PSRS izjukšanas. Kaut gan kā ambiziozu kretīnu auto tas ir pazīstams arī rietumos. Un ne jau auto, bet to iegūt kāro tirliņu dēļ. Tiesa, rietumos tādu tipu ambīcijas ļoti ātri aplauž tur spēkā esošie ceļa satiksmes noteikumi un apdrošinātāji. Tikko pilngadību sasniegušam zīmulim BMW apdrošināšanas gada maksa būs tāda, ka viņs to nepacels, ja vien nebūs ļoti turīgi vecāki, kuriem piedevām ir pie kājas ar ko sīkais nodarbojas.