Tallinā izbūvēts Baltijā pirmais ceļš no pārstrādātiem plastmasas atkritumiem 4

Tallinā pabeigts pirmais gājēju ceļa posms, kura izbūvē izmantotas inovatīvas tehnoloģijas. Ceļa asfalta segumā izmantoti pārstrādāti plastmasas atkritumi, un šis ir pirmais šāda veida ceļš ne vien Baltijā, bet visā Ziemeļu un Austrumeiropā.

Būvuzņēmuma “Verston Ehitus” izpilddirektors Veiko Veskimē (Veiko Veskimäe) atzīst, ka šo projektu vislabāk raksturo vārds “inovācija”: “Plastmasas atkritumu uzkrāšanās apkārtējā vidē ir globāla problēma, kurai risinājumus meklē visā pasaulē. Tāpēc plastmasas atkritumu izmantošana ceļu būvē ir gudrs risinājums, jo nenoārdāmā plastmasa un bitums, kas ir viens no svarīgākajiem asfaltbetona maisījuma komponentiem, tiek ražoti no vienas izejvielas – naftas.”

Inovatīvo tehnoloģiju ir izstrādājusi Skotijas kompānija “MacRebur”, un tai pieder arī jaunā rūpnīca, kurā plastmasu pārstrādā granulās. Tālāk tās tiek pievienotas ceļa segumam, ļaujot samazināt bituma daudzumu asfaltā. Plastmasas atkritumu granulas augstā temperatūrā tiek izkausētas asfaltbetona maisījumā, nodrošinot, lai plastmasa izkustu  vienmērīgi, neveidojot mikroplastmasu. Jāuzsver, ka, beidzoties asfalta kalpošanas termiņam, ceļa seguma materiāls var tikt pārstrādāts un atkārtoti izmantots ceļu būvē.

Pēc V. Veskimē teiktā, daudzi testi ir apstiprinājuši, ka plastmasas granulu izmantošana asfaltbetona maisījumos ļauj uzlabot ceļa seguma kvalitāti. “Daudzviet pasaulē pēc šādas tehnoloģijas būvētie ceļi jau ir saņēmuši ļoti pozitīvas atsauksmes. Šādu inovatīvu risinājumu ieviešanu Baltijas reģionā uzskatām par lielu izaicinājumu un ceram, ka nākotnē gan publiskais, gan privātais sektors vēlēsies palielināt savu ieguldījumu globālās plastmasas atkritumu problēmas risināšanā, būvējot ceļus un laukumus,” piebilda V. Veskimē.

“MacRebur” līdzdibinātājs Gordons Reids (Gordon Reid) cer, ka jaunizbūvētais ceļa posms būs laba iespēja izmēģināt tehnoloģiju jaunajos apstākļos, un tas būs kā pirmais solis uz pirmās kompānijas ražotnes atvēršanu Baltijas reģionā. “Uzskatām, ka vietējos klimatiskajos apstākļos, kam raksturīgs  augsts mitrums un gaisa temperatūras, kuras var svārstīties no +30 grādiem vasarā līdz -30 grādiem ziemā, mūsu tehnoloģija varēs apliecināt savu efektivitāti un izcilās īpašības. Plastmasu saturošais asfalts ir elastīgāks un izturīgāks pret saspiešanos vai izplešanos, ko izraisa laikapstākļi, un tas samazina plaisu un bedrīšu skaitu uz ceļiem. Mēs ceram Igaunijā izbūvēt pirmo plastmasas šoseju un plānojam šajā reģionā celt arī jaunu ražotni, kas varēs piegādāt no vietējiem plastmasas atkritumiem būvētas granulas asfalta ražotājiem gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs,” skaidroja G. Reids.

Ains Valdmans (Ain Valdmann), Tallinas Vides un komunālās saimniecības departamenta vadītājs, atzina, ka plastmasas atkritumu izmantošanā balstītā asfalta ražošana, ko piedāvāja būvuzņēmums, sākumā radīja daudz jautājumu. Tāpēc pirmā izmēģinājuma ceļa posma mērķis ir demonstrēt, kā jaunā tehnoloģija strādā mūsu apstākļos. “Tallinas pilsēta ir tikko iesniegusi pieteikumu Eiropas Zaļās galvaspilsētas balvai, kuras mērķis ir atzīt pilsētu centienus uzlabot apkārtējo vidi un dzīves kvalitāti. Ja vietējos plastmasas atkritumus var pārstrādāt un izmantot ceļu būvei un ceļa kvalitāte atbilst mūsu klimatam, šī ir iespēja, ko  pilsēta varētu nākotnē izmantot daudz plašāk,” piebilda A. Valdmans.

• Interesanti fakti:
  1 km ceļa  izbūvei tiek izmantoti plastmasas atkritumi, kuru svars ir ekvivalents 684 000 plastmasas pudeļu  vai 1,8 milj.  vienreizējās lietošanas plastmasas maisiņu svaram.
• 75 m garajā un 3 m platajā Narvas šosejas posmā Tallinā tiek izmantoti 65 kg plastmasas granulu, kas ir ekvivalents  gandrīz 5000 plastmasas pudeļu un 13 000 vienreizējās lietošanas plastmasas maisiņu.