Apvienojot Jeep un Ferrari, kāds amerikānis izgatavojis dīvainu transportlīdzekli, ko nosaucis par Jerrari. Automašīna radīta jau 70.gados un veiksmīgi nodzīvojusi līdz mūsdienām.
Jerrari radās 1969.gadā, laikā, kad par Aston Martin DBX vai Lamborghini Urus neviens vēl neko nebija dzirdējis. Veiksmīgajam azartspēļu biznesa īpašniekam Viljamam Haram bija nepieciešams automobilis, kas apvienotu apvidus auto un superauto īpašības. Tirgū šāda piedāvājuma nebija, tādēļ amerikānis vērsās pie kādas tūninga kompānijas, kas izpildīja viņa lūgumu un apvienoja Ferrari 365 GT 2+2 ar Jeep Wagoneer.
Automobiļa priekšpusi veidoja avārijā cietis, taču priekšējo daļu saglabājis 1969.gada Ferrari 365 GT 2+2, pārējais, ieskaitot rāmi, asis, trīspakāpju pārnesumkārbu, trumuļu bremzes un virsbūvi, sākot no priekšējiem balstiem, tika aizgūts no 1969.gada Jeep Wagoneer.
Rezultāts nebija diez ko spožs – neraugoties uz iespaidīgo skaņu, ko radīja Ferrari motors un četras izplūdes caurules (arī no Ferrari), lielā ātrumā ar Jerrari braukt neviens neriskēja: automašīnas stūre bija „mīksta un nejutīga”, trumuļu bremzes - nepārliecinošas, bet pagrieziena rādiuss – kā „lidmašīnu bāzes kuģim”.
Līdz 1977.gadam motortelpā atradās 320 Zs jaudīgais Ferrari V12, kas teorētiski ļāva sasniegt 210 km/h, taču apvienojumā ar trumuļu bremzēm, džipa asīm, piekari un bezjūtīgo stūres iekārtu tas neveidoja to labāko kombināciju.
Pēc 1977.gada automobilim tika uzstādīts Jeep V8 motors kopā ar automātisko pārnesumkārbu, bet Jerrari par 20 300 dolāriem iegādājās vācu kolekcionārs Aleks Lokmans.
Savulaik Viljams Hara pasūtīja divus šādus automobiļus. Zināms, ka otrs Jerrari atrodas Nacionālajā automobiļu muzejā Reno, Nevadas štatā.
tā vien liekas, ka Luijs de Finess tūliņ izkāps