Pērn uz ES ceļiem mazāks bojāgājušo skaits nekā iepriekšējos gados, taču progress joprojām pārāk lēns 2

Pagājušajā gadā uz Eiropas Savienības (ES) ceļiem dzīvību zaudēja mazāk cilvēku nekā iepriekšējos gados, taču progress joprojām ir pārāk lēns, secinājusi Eiropas Komisija (EK), atzīstot, ka mērķis līdz 2020.gada beigām šādos negadījumos bojāgājušo skaitu samazināt uz pusi netiks sasniegts.

EK paziņojumā presei gan atzīmē vairāku valstu, arī Latvijas, ievērojamu progresu šajā jomā, to raksturojot kā milzīgu.

EK norāda, ka saskaņā ar komisijas šodien publicētajiem provizoriskajiem datiem 2019.gadā uz ES ceļiem dzīvību zaudēja mazāk cilvēku nekā iepriekšējos gados. Tiek lēsts, ka pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos gāja bojā aptuveni 22 800 cilvēku - tas ir par gandrīz 7000 jeb 23% mazāk nekā 2010.gadā.

Salīdzinājumā ar 2018.gadu šis rādītājs samazinājās par 2%. Ar vidēji 51 ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo uz vienu miljonu iedzīvotāju Eiropa joprojām ir drošākais reģions pasaulē ceļu satiksmes drošības ziņā.

"Neviena bojāgājušā un smagi ievainotā uz Eiropas ceļiem vēlākais 2050.gadā. Tāds ir mūsu mērķis. Mēs tiecamies līdz 2030.gadam par 50% samazināt nāves gadījumu skaitu un par 50% samazināt nopietnu traumu skaitu, un mēs zinām, ka mūsu mērķis ir sasniedzams. ES iepriekš ir ievērojami samazinājies ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits, taču pēdējo gadu rādītāji ir nemainīgi. Turklāt joprojām pastāv milzīgas atšķirības starp valstīm," norāda Transporta komisāre Adina Veleana.

Komisāre uzsver, ka mērķis ir sasniedzams tikai tad, ja apvienosim likumdošanas pasākumus, pienācīgu finansējumu, transportlīdzekļu un infrastruktūras standartus, digitalizāciju un paraugprakses apmaiņu.

EK norāda, ka pamattendence joprojām ir lejupēja. 2019.gadā astoņas dalībvalstis reģistrēja savus vēsturiski zemākos nāves gadījumu rādītājus šādos negadījumos. Šīs valstis bija Horvātija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Latvija, Luksemburga un Zviedrija.

Grieķijā, Spānijā, Portugālē, Īrijā, trīs Baltijas valstīs un Horvātijā EK progresu šajā jomā raksturo kā milzīgu - ceļusatiksmes negadījumos bojāgājušo skaits samazinājies no 30 līdz 40%.

Tomēr lielākajā daļā valstu progress ir palēninājies. Tāpēc ES mērķis - ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu no 2010.gada līdz 2020.gada beigām samazināt uz pusi - netiks sasniegts, atzīst EK.

2020.gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits, iespējams, ievērojami samazināsies, pateicoties veiktajiem Covid-19 apkarošanas pasākumiem, taču šis samazinājums nebūs pietiekams, lai sasniegtu minēto mērķi, prognozē komisija.

Lai gan dalībvalstu rādītāji ceļu satiksmes drošības jomā tuvinās, valstī ar sliktākajiem rādītājiem ceļu satiksmesnegadījumos bojāgājušo skaits joprojām ir četrreiz lielāks nekā valstī ar labākajiem rādītājiem. Drošākie ceļi 2019.gadā bija Zviedrijā un Īrijā, savukārt Rumānijai, Bulgārijai un Polijai pērn bija augstākie nāves gadījumu rādītāji. ES vidējais rādītājs bija 51 nāves gadījums uz miljonu iedzīvotāju.

Nākamajiem desmit gadiem ES noteikusi jaunu 50% samazinājuma mērķrādītāju attiecībā uz nāves gadījumiem ceļu satiksmes negadījumos un pirmo reizi arī attiecībā uz nopietniem ievainojumiem. Šo mērķrādītāju paredzēts sasniegt līdz 2030.gadam. 

Tiek lēsts, ka uz katru šādās avārijās zaudēto dzīvību vēl pieci cilvēki cieš no nopietnām traumām, kam ir turpmāko dzīvi ietekmējošas sekas. 2019.gadā tādi bija aptuveni 120 000 cilvēku. Ceļu satiksmes negadījumu ārējās izmaksas tiek lēstas aptuveni 280 miljardu eiro apmērā jeb aptuveni 2% no ES iekšzemes kopprodukta.

Stratēģiskajā rīcības plānā EK izklāstījusi vērienīgus ceļu satiksmes drošības plānus, lai līdz 2050.gadam sasniegtu mērķi - līdz nullei samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu.

Lai panāktu "Nulles vīziju", komisija ES īsteno "Drošo sistēmu". Šai sistēmai ir nepieciešami drošāki transportlīdzekļi, drošāka infrastruktūra, labāks aizsardzības līdzekļu izmantojums, mazāks ātrums un labāka aprūpe pēc sadursmes, norāda EK.

Turklāt ES strādās, lai nodrošinātu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu labāku pārrobežu izpildi, digitalizētu vadītāju apliecības, kā arī izstrādātu jaunus veidus, kā palīdzēt dalībvalstīm, kam ir salīdzinoši slikti ceļu satiksmesdrošības rādītāji.