Mobilitātes pakotnes I noteikumi paredz izmešu daudzuma pieaugumu par 3,3 miljoniem tonnu gadā; Eiropas Komisija plāno vērsties Eiropas Parlamentā, lai izvērtētu nākamos soļus problēmas risināšanā
Eiropas Komisijas publicētais pētījums par vairākiem pērn pieņemtajiem Mobilitātes pakotnes I noteikumiem liecina, ka izmešu daudzums gadā varētu pieaugt pat par 3,3 miljoniem tonnu, ko var salīdzināt ar gada kopējo transporta izmešu apjomu Igaunijā. Šādu noteikumu ieviešana ir pretrunā ar Eiropas Komisijas stratēģiju par transporta emisijas samazināšanu par 90% līdz 2050. gadam. Balstoties uz veikto ietekmes vērtējumu, Eiropas Komisija plāno vērsties Eiropas Parlamentā un citās iesaistītajās institūcijās, lai novērstu potenciālās problēmas, ko varētu radīt jauno noteikumu ieviešana.
Eiropas Komisijas pētījuma rezultāti liecina, ka prasība par transportlīdzekļa atgriešanu reģistrācijas dalībvalstī ik pēc astoņām nedēļām, kas stāsies spēkā 2022. gada 21. februārī, jau gadu vēlāk – 2023. gadā – varētu radīt papildu 1,9 miljonus braucienu un aptuveni 2,9 miljonus tonnu CO2 emisiju, tādējādi starptautisko autopārvadājumu emisiju daudzums varētu pieaugt līdz 4,6%. Savukārt kabotāžas nosacījumu attiecināšana uz kombinētajiem pārvadājumiem varētu radīt papildu 397 tūkstošus tonnu CO2 emisiju, kā arī ir iespējama negatīva ilgtermiņa ietekme uz dzelzceļa un cita veida kravu pārvadājumiem.
“Latvija, piedaloties šajā pētījumā un daloties ar savu viedokli, ir uzsvērusi, ka, ņemot vērā mūsu valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, prasība ik pēc astoņām nedēļām atgriezt kravas transportlīdzekli reģistrācijas valstī autopārvadājumu nozarei būs trieciens dubultā, jo šis nosacījums ne tikai atstās negatīvu ietekmi uz vidi un klimatu, bet arī kropļos reģionālo autopārvadājumu tirgu. Latvijas autopārvadātāju konkurētspēja samazināsies, jo pārvadātāju galvenais darba instruments – kravas transportlīdzeklis – gada laikā būs daudz ilgāk ārpus aprites, salīdzinot ar citām valstīm Centrāleiropā,” stāsta Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Eiropas Komisijas publicētajā pētījumā tika vērtēta ietekme uz klimatu, vidi un vienoto tirgu, ko varētu radīt transportlīdzekļa, ar ko tiek veikti starptautiskie pārvadājumi, obligāta atgriešana reģistrācijas dalībvalstī ik pēc astoņām nedēļām, kā arī atsevišķi nosacījumi kombinēto pārvadājumu veikšanai. Pētījums tika veikts, jo, izvērtējot 2020. gada 15. jūlijā pieņemtos Mobilitātes pakotnes I noteikumus, vairākas Eiropas Savienības valstis, tai skaitā Latvija, norādīja, ka transportlīdzekļa obligāta atgriešana reģistrācijas dalībvalstī ik pēc astoņām nedēļām ir pretrunā ar Eiropas Savienības klimata politiku, šāda prasība nemaz nebija iekļauta Eiropas Komisijas sākotnējā priekšlikumā, kā arī līdz šim nebija veikts šīs prasības ietekmes izvērtējums. Pētījumu veica neatkarīgi konsultanti, kurus izvēlējās Eiropas Komisija.
Eiropas Komisija vērsīsies Eiropas Parlamentā, lai sarunu ceļā lemtu par tālākajiem soļiem risinājuma rašanā, lai autotransporta nozares darbiniekiem būtu pienācīgi darba apstākļi, vienlaikus nodrošinot videi draudzīgus pakalpojumus un veiksmīgu vienotā tirgus darbību.
Bet tirgus aizsardzība pret krāpniekiem ir loģiska lieta. Ja letiņi, leiši un poļi nemaksātu naļikā šoferiem, kas pat nav baigais noslēpums, nekādas tādas pakotnes netiktu ierosinātas, jo nemaksājot naļikā nebūtu iespējams, šitādu "attālināto" biznesu taisīt. Kursabiedra sencis vienu reizi šitā pusgadu bija spāņu un franču ceļos, jo vislaik tik jaunas kravs, nav kas cits brauc utt