Elektroautomobiļu tēmu būtu pēdējais laiks uztvert nopietni, taču izrādās, daudzu valstu iedzīvotāji nebūt nesteidzas savu benzīna/dīzeļa mašīnu vietā meklēt ko jaunu.
To pierādījis pētījums, ko veicis jaunuzņēmums Ahrefs – šīs komandas izstrādātā programmatūra minūtes laikā apseko aptuveni piecus miljonus interneta mājaslapu, piefiksējot par ko interesējas globālā tīmekļa lietotāji.
Izrādās, ka elektromobiļu tēma visvairāk aktuāla Skandināvijā: Norvēģija ieņem pirmo vietu ar 38,5 pieprasījumiem uz 1000 iedzīvotājiem, Islande atrodas trešajā vietā (26,6), bet Dānija (25,3), Īrija (24,8) un Zviedrija (20,8) ieņem 4.-6.vietu.
Zemāk nostājusies Lielbritānija (7 / 20,6), Nīderlande, Šveice (17,8) un Somija (16,5).
Pārsteigums ir 2.vieta, ko ieņem Malta (31,2), bet Eiropas lielākā autotirgus Vācijas iedzīvotāju interesi par elektromobiļiem atspoguļo 13.vieta (13,1).
Vēl mazāka interese par šo transportu no 38 apsekotajām Eiropas valstīm ir Dienvid un Austrumeiropas zemēm: Portugālei (15.vieta; 12,6), Itālijai (21.vieta; 7,9) un Spānijai (23.vieta; 7,7).
Noslēdzošās vietas šajā sarakstā ieņem Rumānija (5,4), Slovākija (5,1), Bulgārija (3,3), Albānija (3.2), Melnkalne (3,0), Bosnija un Hercegovina (2,4), Serbija (2,2), Ukraina (1,6), Moldāvija (1,4), kā arī Baltkrievija (1,0).
Tikmēr degvielas cenas turpina augt – Vācijā tās kopš gada sākuma palielinājušās attiecīgi par 7 un 8 centiem benzīnam un dīzeļdegvielai. Iemesls ir tā dēvētais degvielas emisijas kvotu nodoklis, kas pievieno 25 eiro katrai CO2 tonnai. No 2022.gada tie būs jau 30 eiro par tonnu, bet 2025.gadā – jau 55 eiro par tonnu.
Ka šis ir tomēr kolektīvais līgums ar konkrētu labas gribas mērķi. Ar patizliem risinājumiem (tizla baterija visticamāk ir tomēr pārejoša problēma), bet pareizu virzienu ilgtermiņā.
Jan nav privātmājas un jābrauc aukstā laikā, tad šāds auto ir metama mēslainē.
Te ir video kas parāda, ka elektroauto nav nekādas brīnumzāles.