Energoresursi, kuru cenas Baltijā nav iespējams ietekmēt, ir jāaizstāj ar tiem, kuru cenas ir iespējams kontrolēt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Igaunijas energokompānijas "Eesti Energia" valdes priekšsēdētājs Hando Suters.
Viņš skaidroja, ka Baltijas valstu iedzīvotāji nevarēs ilgstoši izturēt augstas enerģijas cenas, ņemot vērā ienākumu līmeni sabiedrībā. Tādēļ tās gluži vienkārši nevar palikt šādā augstā līmenī - tas nav ilgtspējīgi.
"Esmu pārliecināts, ka cenas - vismaz elektroenerģijai - samazināsies. Savukārt, ja mēs runājam, piemēram, par naftu, tad tas ir ārpus mūsu ietekmes sfēras, jo tās tiek noteiktas globālos tirgos. Ja runājam par gāzi, tad tā ir diezgan politiski ietekmējams resurss, it īpaši, ja mēs runājam par mūsu austrumu kaimiņu," teica Suters, piebilstot, ka viņa ieteikums ir aizstāt tos energoresursus, kuri ir ārpus Baltijas valstu kontroles, ar tiem energoresursiem, kurus varam kontrolēt.
Viņš pauda, ka Baltijas valstīs lielu daļu elektroenerģijas, un it īpaši Latvijā, joprojām ražo no gāzes.
Suters uzsvēra, ka elektroenerģijas cenas arī turpmāk būs nestabilas. "Es nebūt nebūšu pārsteigts, ja mēs šogad redzēsim dienas, kad elektroenerģijas cena ir tuvu nullei, bet es tāpat nebūšu pārsteigts, ja mēs atkal piedzīvosim krasus cenu lēcienus. Tas ir iespējams," viņš sacīja.
"Eesti Energia" vadītājs prognozēja, ka tādējādi cenas būs nestabilas, nedaudz neparedzamas, bet vienlaikus ir daudz lietu, ko ikviens var izdarīt, lai sevi no tā mēģinātu pasargāt. Pirmkārt, tā ir cenu fiksēšana un izvairīšanās no nevajadzīga riska. Otrkārt, ir jādomā par energoefektivitāti. Tostarp par iespējām enerģiju ražot pašiem un to uzkrāt.
"Kod kurā pirkstā gribi, visi sāp".
Krievija var gāzi aizgriezt ciet pavisam, ja viņiem tas liksies vajadzīgs. Tuvākā ir Norvēģijas gāze, bet 1500 km gāzes vada nav.
TEC1 dedzināja kūdru, kas nav videi draudzīgāk kā dedzināt ogles.
Daugavpils HES neuzbūvējām, jo neparakstījāmies uz katastrofālu vides iznīcināšanu. No esošajām HES daudz vairāk paņemt nevar.
Ignalina aizklapēta - bija konstruēta gluži tāpat kā Černobiļa.
Nākamās paaudzes AES vācieši negrib, tāpēc grūti dabūt ES atbalstu, varbūt mesties kopā ar francūžiem?
Vēja Latvijā ir maz un vējdzirnavas ir dārgas. Un neviens jau negrib tādu milzīgu neglīteni blakus savai mājai.
Saules ir drusku vairāk kā ziemeļvalstīs, bet nekas pasakains. Un tāpat kā vējš, arī saule ir grūti paredzama un ražošana grūti regulējama. Un dārgi. Ja saliktu uz visu māju jumtiem, varbūt kaut kas sanāktu, bet kur tādu naudu ņemt?
jāmauc zemē meži - 2 gadiem pietiks, ja atstāsim tikai sev. Protams, jāaptur granulu izvešana uz ES valstīm
Jādomā, ka tikpat sāpīgi bija kad zirga pajūgus sāka aizstāt auto. Neko darīt. Energoneatkarība no teorētiskas disciplīnas kļuvusi par praktisku. Kautkad šo būs jāapmaksā.
Laikam jau vienīgais reālais risinājums ir AES un saules baterijas. Saules baterijas gan veido saucamo duck shape bilanci. Varbūt ka AES uzkrājot nepareizo jaudu hesos šo var norisināt
AES var uzcelt ātrākais 15 gadu laikā, ko līdz tam?
līdz tam - resnākas drātis uz FI un SWE AES, uz NOR hidro, un DK vēju. Un - saules baterijas visur, kur var uzlikt. Latvenergo iepērk sašķidrināto gāzi no Norvēģijas un Kataras - dārgi, bet paredzami.
Es tikai varu apbrīnot šitos pirksta ar krānu salīdzinātājus... Kāds sakars ar zirga nomaiņai pret mašīnu?! Vai mašīnas ieviesa tāpēc ka uzlika zirgiem lielus nodokļus un uzlika sankcijas ratu riteņu ievešanai no Krievijas? Nē! Mašīnas ieviesa tad, kad tās palika lētakas par zirgiem. Tu laikam dižajā pilsētā neesi nekādus lopus nekad redzējis un tāpēc es tev paskaidrošu atšķirību. Redzi, pirmkārt - man patlaban garāžā stāv golfs - vienkārši stāv, neko nepatērē. Bet ja garāžas vietā būtu stallis un tajā zirgs - tas būtu jābaro 3 reizes dienā pat tad ja tas tur tikai stāvētu. Šajā sakarā Henrijam Fordam attiecībā uz viņa Fordson traktoriem bija skaista frāze - "needs feeding only when working". Otrais - vai tev ir kaut mazākā sajēga cik zirgs spēj pavilkt? Man ne pārāk - bet es pieņemu ka tonna diez vai būs. Trešais - vai tev ir nojausma kam mašīnas pielieto? Nē, ne jau tam, kam tev ir mašīna - ne jau priekš tam lai no Rīgas nomales baltā zirgā aizjātu uz tirgu lai to zirgs piedirstu - lai brauktu gabalus. No Rucavas līdz Liepājai brauciens pajūgā ilga dienu. Zirgus nomainīja kaut kādi gaziki, ceļi arī bija sūdīgi - iedomāsimies ka ar kaut kādu gaziku kas spēj aizves vismaz trīstik, bija stunda. Tātad, kas bija lētāk - 12 pajūgi, vadītāji un zirgi, vai viens gaziks un šoferis? Parēķini. Par iespeju pusstundā ar golfu aizbraukt uz pilsētu [nevis visu dienu braukt ar pajūgu] nerunāsim - man nelaba aizdoma ka zirgam auzas priekš tā brauciena izmaksātu dārgāk nekā golfam daži litri gāzes...
Un tagad mēs esam nonākuši pie tā, kāpēc tā "energoneatkarība" nav jau iestājusies - jo tā nav finansiāli izdevīga. Atšķirībā no automašīnām...