Kāpēc tradicionālie hečbeki pārdzīvos krosoveru bumu? 3

Krosoveru un apvidus auto lavīnveida popularitāte jau ir iznīcinājusi minivenus, un šāds liktenis gaida arī vidējās klases sedanus. Jaunā tipa mašīnu priekšā spiesti atkāpties pat mūžam pieprasītie universāļi. Taču tradicionālie kompaktie hečbeki saglabā spēcīgas pozīcijas, un eksperti apgalvo, ka tos izspiest no tirgus nebūs tik viegli. Kāpēc?

Plēsēji iznīcina formu daudzveidību

Saskaņā ar JATO Dynamics datiem pusei no divdesmit pērn Eiropas Savienībā pirktākajiem jaunajiem auto bija paaugstināts klīrenss. Populārākais sedans un universālis ir tikai 25. vietā, bet minivenu nav pat pirmajā simtniekā. Krosoveri un SUV, kas cilvēku sirdis iekarojuši ar savu tēlu, iznīcina tradicionālos virsbūves tipus kā invazīva plēsēju suga. Tomēr viena grupa tiem nav zobam. Tie ir mazie B un kompaktie C segmenta hečbeki, kas valda Eiropas visvairāk pārdoto automobiļu desmitniekā.

Redzot pieprasījuma tendences, daži ražotāji pilnībā atsakās no tradicionālajiem vieglo auto modeļiem. Citi, piemēram, Opel, ievieš jaunas šo modeļu paaudzes ar pārliecību, ka tie būs pieprasīti vēl ilgu laiku.

Arī Opel ir iekāpuši elektrifikācijas vilcienā, taču vācieši mudina cilvēkus vispirms domāt par piemērotāko modeli un tikai tad par piedziņu. Viņi piedāvā jaunākās paaudzes Astra hečbeku gan ar iekšdedzes dzinēju, gan ar uzlādējamo hibrīdu. Turklāt nesen debitēja pilnībā elektriskā versija, kas, pēc ražotāja datiem, ar pilnu uzlādi var nobraukt 416 km.

“Tirgus mainās, un drīzumā gaidāmais Euro 7 standarts mašīnas sadārdzinās vēl vairāk. Ne visi ražotāji tam ir gatavi, tāpēc iet vienkāršāko ceļu – atsakās no mazāk rentabliem modeļiem un tos aizstāj ar dārgākiem krosoveriem, ko tik ļoti kāro pircēji. Bet daži ražotāji redz perspektīvu tradicionālajos modeļos, kas tirgū bijuši pieprasīti vairākas desmitgades,” stāsta Latvijā vadošā auto vēstures pārbaudes servisa autoDNA vadītājs Agris Dulevičs.

Hečbeki turas pretī

Agris piebilst, ka, pēc viņa domām, vislielākās izredzes izdzīvot ir mazajiem un kompaktajiem hečbekiem. Galvenokārt tāpēc, ka tiem ir izdevīga cenas un kvalitātes attiecība.

Mazie pilsētas krosoveri parasti tiek būvēti uz B klases auto platformas, tajos tiek uzstādīti tie paši dzinēji, izmantotas tās pašas tehnoloģijas un inženiertehniskie risinājumi, kas mazajos hečbekos, taču tie maksā tikpat, cik lielāki C segmenta spēkrati.

“Tādas ir tirgus tendences. Tas, kas ir uz viļņa, maksā dārgāk. Tā darbojas bizness, kas, protams, vēlas pelnīt. Beigās tas lieliski atspoguļojas jebkura ražotāja cenu lapās,” saka Agris.

Vai augstāks ir lielāks?

Daudzi cilvēki domā, ka, iegādājoties krosoveru, viņi nopērk lielāku mašīnu. Jā, vizuāli tie šķiet lielāki un patiešām ir augstāki, taču salona ietilpības ziņā krosoveri un SUV patiesībā nevar sacensties ar tradicionālajiem virsbūves tipiem. Piemēram, Volkswagen Tiguan bagāžnieka ietilpība ir 520 litri, Nissan Qashqai – 504 litri, taču lētākam Opel Astra universālim tā ir 579 litri, bet Ford Focus – 575 litri.

“Iegādājoties klasisku hečbeku vai universāli, jūs patiesībā iegūstat vairāk. Šie auto piedāvā arī patīkamāku gaitu, labāku vadāmību un nereti arī jaunākas tehnoloģijas par to pašu cenu. Un plus visam – tiem ir labāka cenas un kvalitātes attiecība,” saka Agris.

To apliecina starptautiski atzītu ekspertu vērtējumi. Tā Vācijā apbalvojumu Zelta stūre par labāko auto saņēma hečbeks Opel Astra. Turklāt, lai gan tam ir klasiska virsbūve, tas izpelnījās arī pasaulslaveno Red Dot dizaina balvu.

Jā, miniveni ir praktiski izzuduši, bet vidējās klases sedani un universāļi kļūst par nišas produktiem. Tomēr Agris vēlreiz uzsver, ka hečbekiem tas nedraud. Kaut arī dažus virsbūves tipus modīgie krosoveri ir aprijuši, pēc hečbekiem pieprasījums saglabāsies, jo ne visi pērk mašīnas, vadoties vien pēc emocijām.

“Lai kāda mode pašlaik valdītu, kompaktais hečbeks ir formāts, kurā optimāli ir apvienotas visas funkcijas, proti – pārsteidzošs praktiskums, pārliecinoša drošība, patīkama gaita un vadāmība, kā arī izdevīga cenas un vērtības attiecība. Tā ir formula, kas ir slīpēta piecas desmitgades, un Opel Astra citu starpā ir labs paraugs tam, ko iespējams sasniegt, funkcijas kombinējot ar prātu,” rezumē Agris.