Eiropa ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu pasaules daļu un aktīvi iet uz šo mērķi. Piesārņotāju rangā transports ieņem otro vietu aiz enerģētikas nozares. Lai šai ziņā panāktu pozitīvas pārmaiņas, aktīvi notiek Vecā kontinenta auto tirgus elektrificēšana.
Bet vai piesārņojuma samazināšanai būs gana, ja iekšdedzes mašīnas aizstāsim ar elektroauto? Galu galā vide tiek piesārņota arī to ražošanas laikā.
Elektroauto ir ilgtspējīgāks – rāda aprēķini
Nav noslēpums, ka elektromašīnu ražošana ir sarežģītāka nekā iekšdedzes auto. Arī akumulatoru materiālu ieguve, pārstrāde un ražošana rada kaitējumu dabai. Tāpēc ir izplatīts viedoklis, ka braukt ar vecu iekšdedzes mašīnu ir videi saudzīgāk nekā pāriet uz jaunu elektroauto. Taču Ljēžas Universitātes pētnieks Damjens Ernsts (Beļģija) saka – tā nav taisnība.
Viņš ir secinājis, ka, rēķinot no ražošanas sākuma, elektroauto un iekšdedzes mašīnas kaitējums videi izlīdzinās, kad elektroauto ir nobraucis 67 līdz 151 tūkstoti kilometru (precīzāks attālums atkarīgs no tā, kā tiek iegūta enerģija). Tiek apgalvots pat, piemēram, e-Golf un dīzeļa Golf gadījumā vidēji Eiropā šis paritātes punkts var iestāties, jau sasniedzot 20 000 km.
Savukārt Reuters analītiķi ir aprēķinājuši, ka, piemēram, Norvēģijā, kur gandrīz visa elektrība ir tīra, respektīvi – ražota no atjaunīgiem avotiem, elektroauto kļūst videi saudzīgs jau pēc 13 000 kilometru. Toties Polijā un Ķīnā, kur enerģiju iegūst, galvenokārt sadedzinot ogles, būs jābrauc daudz ilgāk.
Arī materiāli sekmē ilgtspēju
Taču ar to vien nav gana. Autobūvei joprojām vajag ļoti daudz enerģijas, turklāt ražošanas laikā vidē nonāk daudz piesārņojuma. Tiesa, nu jau rūpnieki aktīvi izmanto dažādus otrreizējos materiālus, kas nav jāizrok no Zemes dzīlēm.
Piemēram, Tesla savu mašīnu salonu apdarina ar vegānisku sintētisko ādu. Mazda MX-30 interjerā tiek izmantoti vīna pudeļu korķi, savukārt Polestar dekoratīvos elementus veido no veciem zvejas tīkliem. Citroën konceptauto Oli virsbūve ir izgatavota no pārstrādāta gofrētā kartona: paneļi ir sapresēti bišu šūnu struktūrā un pastiprināti ar stiklšķiedru.
"Pārstrādāti materiāli ir ilgtspējīgāki, bet, manuprāt, par īstu ilgtspēju var runāt tad, ja auto kalpo patiešām ilgi. Pat ja tajā izmanto nez kādus otrreizējos materiālus, bet pēc desmit gadiem viss atkal jāpārstrādā un pa jaunam jāmontē kopā, tad ilgtspēja ir visai nosacīta. Manuprāt, ilgtspējīgākās mašīnas ir tās, kas visilgāk brauc tīri," saka Eleport Latvija vadītājs Kārlis Mendziņš.
Atgriezīsimies pie Citroën Oli piemēra. Tā koncepcijas pamatā ir ilgtermiņa ilgtspējas ideja. Auto ir izstrādāts tā, lai būtu pēc iespējas vienkāršāks, vieglāks un izturīgāks. Piemēram, sēdekļi ir tik vienkāršoti, ka tajos ir par 80% mazāk elementu nekā citos auto. Trīs galvenās detaļas ir izgatavotas no otrreizējiem materiāliem, un tas ir viss.
Ilgtspējīgākais auto ir tas, kam nav nepieciešama apkope
Divarpus tonnas smagie apvidnieki ar daudziem ekrāniem un ādas sēdekļiem ar ilgtspēju neizceļas. Tie ir smagi, neefektīvi un patērē daudz enerģijas. Tiesa, iepriekš minētā franču konceptauto Oli interjers ir pārsteidzoši vienkāršs. Tā vietā, lai salonā ierīkotu vairākus ekrānus ar slēptiem datoriem, Oli ir aprīkots ar apaļu siju, kas stiepjas visa auto platumā. Tās vienā malā atrodas stūresrata bloks, kā arī viedtālruņa pieslēgvieta, bet centrā – pieci izteiksmīgi slēdži. Šajā Oli interjera daļā izmantotas tikai 34 detaļas, bet visus datus var apskatīt tālrunī. Salīdzinājumam – līdzīgu ģimenes hečbeku paneļos un centrālajā konsolē parasti ir aptuveni 75 detaļas.
Turklāt inženieri šo konceptuālo modeli ir izstrādājuši ekonomiskāku. Kā zināms, mašīnās zema elektrības patēriņa lielākais ienaidnieks ir svars. Elektriskais Oli ar 40 kWh akumulatoru sver tikai vienu tonnu – tas ir vieglāks nekā mazie pilsētas hečbeki. Tā vienkāršā konstrukcija reālos apstākļos ar vienu uzlādi ļauj nobraukt aptuveni 400 kilometrus. Tas nozīmē, ka elektrības patēriņš ir tikai 10 kWh uz 100km.
Tāpat, kā jau minēts iepriekš, ilgtspējas ziņā liela nozīme ir transportlīdzekļa uzticamībai. Ilgtspējīgākais auto ir tāds, kas kalpo ilgi, nemainot nevienu detaļu. Citroën apgalvo, ka Oli dzīves cikls sasniedz pusmiljonu kilometru. Šajā laikā nevajadzētu mainīt pat riepas, jo Goodyear eksperimentālās dubultā protektora riepas šeit ir uzmontētas uz 20 collu alumīnija un tērauda sakausējuma diskiem. Tām vajadzētu spēt nobraukt 500 000 km.
Šajā periodā pat riepu maiņa kļūs par pilnīgi jaunu pieredzi, jo 20 collu alumīnija un tērauda sakausējuma diski ir aprīkoti ar Goodyear eksperimentālajām dubultprotektora riepām. Šo riepu karkasam jāiztur pat 500 000 km, tāpēc pirms šāda nobraukuma sasniegšanas riepai būs jāatjauno tikai tās ārējā daļa – it kā tās restaurējot, bet pilnīgi mūsdienīgā veidā.
"Es domāju, ka elektromašīnām ir potenciāls būt ilgmūžīgām, jo tām vienkārši ir mazāk dilstošu detaļu. Principā tām galvenais ir – lai labi funkcionē elektronika," saka Kārlis.
Ko darīt ar akumulatoriem?
Taču speciālisti nereti mēdz pieminēt kādu elektroauto vājo punktu – akumulatoru, kas laika gaitā nolietojas. Eiropas Savienībā ražotājiem ir noteikta prasība – visiem jaunajiem elektroauto ir jādod 8 gadu vai 160 000 kilometru garantija, un akumulatoram pēc viena no iepriekšminētā parametra sasniegšanas jāsaglabā vismaz 70% sākotnējās kapacitātes. Realitātē gan pats auto, gan akumulators kalpo ilgāk.
Taču kaut kad, protams, iestājas brīdis, kad akumulators mašīnai vairs neder. Eiropas Savienībā tos ir aizliegts vienkārši izmest, tāpēc visi akumulatori tiek savākti. Bet ko tālāk? Lai noslēgtu ilgtspējīgu loku un tos pašus materiālus izmantotu atkārtoti, šobrīd daudzi izstrādā tehnoloģijas to pārstrādei. Piemēram, Volkswagen inženieri ir atklājuši, ka, pateicoties jaunām tehnoloģijām, vecos e-Golf akumulatorus var atjaunot un tādējādi padarīt daudz jaudīgākus. Taču lielākoties akumulatori tiek pielāgoti izmantošanai citās dzīves jomās – izrādās, tie teicami kalpo īslaicīgai elektrības uzglabāšanai.
Elektriskais transports ir uzticamāks un ilgtspējīgāks nekā iekšdedzes analogi, un tam arī pieder nākotne. Un franči ir gatavi to pierādīt pavisam drīz – pēc kompānijas teiktā, daudzsološajā konceptā Oli ieliktās tehnoloģijas un viedie, ilgtspējīgie risinājumi drīzumā tiks iestrādāti arī sērijveida modeļos.
Ko pie velna var muldēt, kurš spēs pārstrādāt to kartonu pastiprinātu ar stikla šķiedru. Vai tad par maz atkritumu jau no vēja turbīnām sanāk, vēl nav gūta mācība ???
Nu, varbūt Nīderlandē publiku spētu sajūsmināt reklāma: "mūsu jaunā modeļa auto pilnībā izgatavots no atkritumiem !"
Pie mums gan ne.
Ne visi ļautiņi zina, cik forši ir pārstrādāt kaut vai plastmasu aptuveni 240 grādos. Ne visi var iedomāties kā smird karsētās, līdz galam nenomazgātās ēdiena paliekas. Kā jaunā izstrādājuma viendabīgumu(stiprību) ietekmē papīra uzlīmju un citu piemaisījumu daudzums. Ne tikai vājie punkti izstrādājumā, bet arī pamatīgais enerģijas patēriņš pārstrādājot acīmredzamo brāķa daudzumu vēlreiz un vēl...