Pārsteidzošs tests par salona ergonomiku, un ko ar to visu darīt? 1

Mūsdienu auto vairs nav tikai parasti transportlīdzekļi. Katrs modelis, kas noripo no rūpnīcas konveijera, ir aprīkots ar daudzām tehnoloģiskām novitātēm.

Pateicoties plašām inovācijām, interjerā ir super ērti sēdekļi, patīkama stūre un lieliska audio sistēma. Tādi elementi kā multivide un klimata kontrole, digitālie displeji un drošības sistēmas ir neatņemama mūsdienu auto sastāvdaļa. Bet kā tiek panākts līdzsvaru starp inovācijām un komfortu?

Ergonomikas nozīme

Lai uzsvērtu labas salona ergonomikas nozīmi, zviedru žurnāla Vi Bilagare veidotāji veica pētījumu, kurā noteica, cik daudz laika nepieciešams identiskiem uzdevumiem dažādās mašīnās. Testā piedalījās vairāk nekā ducis vieglo auto. Lielākā daļa bija jauni modeļi, kuros daudzas vadības ierīces ir izvietotas skārienekrānos, bet salīdzinājumam tika izmantots viens auto, kas ražots 2005. gadā. Rezultāti šokēja. Aktivizēt dažas funkcijas vecajā mašīnā varēja ievērojami ātrāk – pat par 35 sekundēm. Tātad par tik sekundēm ilgāk jauno modeļu vadītāju uzmanība bija novērsta no ceļa.

Auto ražotāji šai problēmai izvēlas atšķirīgas risinājuma ceļus. Daži vadības ierīces pārvieto uz multivides ekrānu, tādējādi līdz minimumam samazinot fizisko pogu skaitu. Spilgts piemērs ir Volkswagen, kura ID sērijas elektromašīnā gandrīz visas funkcijas tiek kontrolētas ekrānā.

Tikmēr citi strādā pie balss vadības uzlabošanas, uzskatot, ka tas būtu ātrākais un drošākais veids, kā vadīt auto. Žurnāla Profi Latvija redaktors un konkursa Gada auto žūrijas tiesnesis Guntars Pulss uzskata, ka balss vadību varētu ieviest būtiski plašāk, tomēr tās īstais laiks vēl nav pienācis. “Man ir aizdomas, ka paies vēl daudz laika, līdz balss vadība kļūs par ikdienu. Pirmkārt, cilvēkiem ir grūti mainīt paradumus. Otrkārt, pašreizējie risinājumi nav tik efektīvi kā, piemēram, Apple Siri. Treškārt, balss vadībai būtu jāsaprot ne tikai lielās valodas,” saka Guntars.

Kamēr daži ražotāji riskē ar eksperimentiem un ievieš tehnoloģijas, kuras ne vienmēr izrādās labas, daļa kompāniju izvēlas piesardzīgāku pieeju un meklē veidus, kā optimāli apvienot labi zināmos vadības rīkus un jaunāko, ko sniedz tehnoloģijas. Viens no šādiem piemēriem ir Opel. Tā jaunākajos modeļos visas bieži izmantotās funkcijas, piemēram, salona apsilde un gaisa kondicionēšana, tiek pārvaldītas ar fiziskām pogām. Retāk nepieciešamās funkcijas ir integrētas ekrānā.

Pionieri

Taujāts par tirgus līderiem un atpalicējiem salona ergonomikas ziņā, Guntars Pulss stāsta, ka līdz 2017.–2019. gadam Volkswagen varēja lepoties ar gandrīz perfektu līdzsvaru starp skārienekrānu un pogām, taču tagad tā vairs nav. Jaunākajos Volkswagen ID sērijas modeļos ir visai neveikli vadības rīki, un, pat ja ražotāja nodomi bijuši labi, cerētos uzlabojumus tie nav nesuši.

Kā pozitīvu piemēru Guntars min Mercedes-Benz. “Viņi daudzas funkcijas ir pārcēluši uz ekrāniem, tomēr ir saglabājuši samērā ērtu vadību. Jāņem vērā arī tas, ka Mercedes-Benz gadījumā tas galīgi nebija vienkārši, jo šāda līmeņa mašīnās sekundāro funkciju ir nesalīdzināmi vairāk kā mazauto,” uzskata Guntars.

Vēl kā veiksmīgu piemēru eksperti nereti min Opel. Atjauninātā multivides sistēma, ko līdz ar pilnveidotu salona ergonomiku ieviesa 2022. gadā, ievērojami uzlabo gan funkciju kontroli, gan komfortu. “Lai kādi būtu sasniegumi ekrānu un citu skārienvirsmu jomā, es joprojām augstu vērtēju to, ka visu, kas saistīts ar apsildi, var regulēt ar fiziskām pogām – klimata kontroli, sēdekļu, stūresrata un stiklu apsildi. Lai piekļūtu retāk izmantotām funkcijām, ekrānā atliek tikai nospiest “mājas” pogu. Šajā ziņā Opel variants droši būtu saucams par optimālu,” uzskata Guntars.

Panākumu formula

Bet kāda tad ir veiksmes formula? Kā vajadzētu izvietot vadības ierīces, lai viss būtu viegli pieejams un autovadītāja skatiens pēc iespējas mazāk tiktu novērsts no ceļa?

Guntars Pulss, kurš ir braucis ar simtiem mašīnu, uzskata, ka meklējumi ergonomikas laukā turpināsies visos virzienos – attīstīsies balss vadība, žestu vadība, progresēs skārienvirsmas tehnoloģijas. Tāpat, domājams, parādīsies arī tādas iespējas, par kurām pašlaik mēs pat nenojaušam, īpaši saistībā ar pašbraukšanu.

Taču ir ļoti svarīgi, lai šie risinājumi pirms palaišanas ražošanā tiktu pamatīgi noslīpēti un cilvēki varētu baudīt īstu, nevis viltus progresu. “Intuitīva un vienkārša – tāda manā izpratnē ir ērta vadība. Un, vērtējot pašreizējo piedāvājumu, ideālais līdzsvars ir kaut kur pa vidu starp fiziskajiem un digitālajiem rīkiem. Es paredzu, ka vismaz tuvākajos gados tas tā arī paliks,” rezumē Guntars.