1998. gada Ferrari Testarossa, kas Puertoriko karstajā klimatā 17 gadus pavadīja stāvot pie kādas mājas, šķietami nevienam nevajadzīgs, ieguvis jaunu īpašnieku, kas to atgriezis dzīvē.
Mediji jau iepriekšējos gados pa laikam ziņoja par kādu Ferrari Testarossa, kas Puertoriko ilgus gadus pavada noparkots pie kāda īpašuma šķietami nevajadzīgs un, lai gan bija interesanti, kas piedāvājās to nopirkt, īpašnieks viņu lūgumus noraidīja.
2020. gadā spītīgais īpašnieks beidzot pārdomāja un pārdeva kādam entuziastam šo automašīnu par 30 000 dolāru, turklāt tas noticis pēc tam kad, kad viņš pats ieraudzījis Youtube publicētos video ar savu auto un neglaimojušu nosaukumu RataRossa.
Jaunais īpašnieks ķērās pie darba un trīs gadu laikā automašīna tika pilnībā restaurēta. Ko darīt netrūka – karstā saule bija pamatīgi sabojājusi sarkano Rosso Corsa virsbūves krāsojumu, karstuma un mitruma rezultātā durvju paneļi un priekšējais panelis bija izbalējuši un saplaisājuši, daudzviet iemetusies rūsa. Roka bija jāpieliek arī 12 cilindru motoram, jānomaina zobsiksna, tehniskie šķidrumi, jāsadabū jauns riepu komplekts.
Entuziasts ar to tika galā trīs gados un tagad itāļu autobūves atkal ir ierindā.
Youtube var noskatīties atsevišķus video ar restaurācijas gaitu vai vienu garāku, kur šis stāsts atspoguļots kopsavilkumā.
Gan jau ka nav tik saulaini, ka uzprišināja un nu tik būs....pat ja darbojas, visdrīzāk līdīs laukā laika zoba palaistie defekti.
Ar tādu auto nav jābrauc - ar tādu auto jāpievērš sev uzmanība.
Tādam hlamam nav jābūt "uz ceļa" šajā bada,bezdegvielas un bezdgaisa nomocītajā, ar visādu neliešu netīrajām Oglekļa Pēdām piepēdotajā Passaulē.Tam ir (jau sen bija) jābūt Tollmetsā (miskasstē).
Laika zobs to neskar. Tas ir no stiklašķiedras.
Stiklšķiedra ar laiku kļūst trausla. Tā nu būtu mazākā bēda - vēl ir gumijas, plastmasas u.c. sūdiņi kas tiešā veid`ā ietekmē bremžu, degvielas sistēmas, motoru un tas jums nav 4 podu VW motors ar monosprici vai k-jetronic.