Valdība šodien atbalstīja Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma grozījumus, kas paredz atteikties no obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) maksājumiem militārajai tehnikai.
Aizsardzības ministrija (AM) uzsver, ka jau tagad speciālā militārā tehnika ir izdalīta kā atsevišķs transportlīdzekļu veids. Ceļu satiksmes likums nosaka, ka speciālā militārā tehnika ir bruņutehnika, inženiertehnika un cita speciāla pašgājēja tehnika ar iekšdedzes motoru, ja tā nav būvēta uz automobiļa bāzes un pēc konstrukcijas ir paredzēta izmantošanai mācību kaujās un kaujas apstākļos. NBS paši reģistrē speciālo militāro tehniku un veic tās tehnisko kontroli.
NBS pašlaik veic speciālās militārās tehnikas apdrošināšanu. Līdz 2018.gadam bija spēkā NBS un kādas apdrošināšanas sabiedrības līgums par apdrošināšanu speciālajai militārajai tehnikai. Apdrošināšanas polise vienai speciālās militārās tehnikas kā speciālās traktortehnikas vienībai izmaksāja vien aptuveni 5 eiro gadā.
Rīkojot iepirkumu par apdrošināšanas iegādi no 2018.gada, tikai viena apdrošināšanas sabiedrība piekritusi veikt apdrošināšanu speciālajai militārajai tehnikai. Ņemot vērā apdrošināšanas polišu sadārdzinājumu, konkurences trūkumu un to, ka tiek apdrošināta speciālā militārā tehnika, apdrošināšanas polises cena esot pieaugusi vidēji simts reizes, vēsta AM. Speciālās militārās tehnikas apdrošināšanas iegādei 2018.gadā tika piešķirti 142 000 eiro, savukārt 2019.gadā - jau 300 000 eiro, jau audzis tehnikas vienību skaits.
Izvērtējot dažu valstu pieredzi bruņoto spēku transportlīdzekļu apdrošināšanas jomā, AM secinājusi, ka atsevišķas valstis ir paziņojušas par atkāpšanos no transportlīdzekļu obligātās apdrošināšanas attiecībā uz militārajiem transportlīdzekļiem.
"Ņemot vērā speciālās militārās tehnikas apdrošināšanas iegādei nepieciešamā finansējuma būtisku pieaugumu katrai tehnikas vienībai, ieplānoto speciālās militāras tehnikas vienību pieaugumu NBS, citu valstu pieredzi", AM sadarbībā ar NBS pieņēmuši lēmumu atteikties no apdrošināšanas veikšanas speciālajai militārajai tehnikai.
AM mierina, ka negadījumu gadījumā civilā puse bez atlīdzības tomēr nepaliks, jo ES direktīvas nosaka, ka dalībvalstīm ir jānosaka iestādi, kas sniegs kompensāciju obligātās apdrošināšanas līmenī par kaitējumu īpašumam vai miesas bojājumiem negadījumos, kurus izraisījis transportlīdzeklis, kam nav veikta apdrošināšana. Latvijas gadījumā šo jautājumu risināšanā iesaistīs Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (LTAB).
LTAB veiks speciālās militārās tehnikas Latvijā un citur Eiropā izraisītos negadījumos nodarīto zaudējumu administrēšanu - izskatīs pieteikumus par speciālās militārās tehnikas nodarītajiem zaudējumiem, novērtēs nodarītos zaudējumus un pieņems lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Savukārt AM veiks apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieteikuma iesniedzējam.
NBS apgalvo, ka pēdējos piecos gados nav bijuši negadījumi, kuru izraisīšanā būtu vainojama speciālā militārā tehnika, kas reģistrēta Latvijā.
LTAB skatījumā, tā kā speciālā militārā tehnika nepiedalās ikdienas ceļu satiksmē, OCTA vidējo apdrošināšanas atlīdzību rādītāji uz to nebūtu attiecināmi. Tomēr, tā kā speciālā militārā tehnika ir ar ievērojamu masu, bet ar diezgan ierobežotām aktīvajām un pasīvajām drošības sistēmām, kas ceļu satiksmes negadījumā varētu pasargāt cietušās personas, iespējamo zaudējumu apmēra noteikšanā būtu jāsummē izmaksas, kas attiecas tieši uz personu zaudējumiem, kas tiek atlīdzināti gan par personu bojāeju, gan invaliditāti, gan nemateriālie zaudējumi (morālais kaitējums).
Likumprojektā AM noteikts garāks termiņš apdrošināšanas atlīdzības izmaksai - 15 kalendāra dienas - nekā LTAB.
AM maksās apdrošināšanas atlīdzību no sava budžeta, bet līdzekļi šādu atlīdzinājumu izmaksai budžetā nav plānoti, jo speciālās militārās tehnikas izraisīto negadījumu rezultātā nodarīto zaudējumu apmērs iepriekš neesot paredzams. Lai nodrošinātu maksājumu veikšanu, AM veiks nepieciešamo līdzekļu pārdali tai piešķirtās apropriācijas ietvaros.
Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2020.gada 1.jūlijā. Pirms tam likuma grozījumi jāpieņem Saeimai.
Koknkurences padomei laiks izkratīt apdrošinātāju karteli, jo kaut kā aizdomīgi sadārdzinājums 10x tur nu apdrošinātaji vienojušies par dalību.
Var jau būt, bet vispār - pirms 2 gadiem jau kratīja, kā zināms, bet neko tā arī neizkratīja.