70-75 gadus vecie padomjlaiku kravinieki, turklāt oriģinālajā izskatā un oriģinālajā tehniskajā izpildījumā joprojām tiek izmantoti Indonēzijas smilšu karjeros un akmeņu lauztuvēs.
Darbā tie izbrauc katru dienu un strādā īpaši smagos apstākļos - dubļainā un akmeņainā vidē, līdzenus ceļus praktiski neredzot, toties vairākas reizes dienā šķērsojot upi.
Tādi ekspluatācijas apstākļi par labu nenāk, tādēļ degviela motoram tiek padota no durvju rāmim piekārtas plastmasas kannas, eļļu pielej no celofāna maisiņa, caurais radiators ik pa brīdim tiek uzpildīts ar upes ūdeni. Par tādiem sīkumiem, kā gaismas neviens neutraucas, bet logu un šofera puses durvju iztrūkums karstajā klimatā drīzāk pieskaitāms pie plusiem nekā mīnusiem.
Kopumā kravinieki savu oriģinālo izskatu ar salīdzinoši nelielo kravas kasti, garo izstiepto degunu un noapaļoto radiatora resti ir saglabājuši, taču vēl neprastāk ir tas, ka oriģinālais sešcilindru 97 Zs benzīna motors strādā arī pēc 75 gadiem šādos apstākļos.
Bet mums euro6, dpf....