Volkswagen Crafter, Renault Master un Toyota Proace Max sacenšas salīdzinošajā testā. Vieglo automašīnu vadītājiem lielie kravas furgoni jeb “busi” bieži vien šķiet pilnīgi vienādi. Tomēr tā nav, un atšķirības atklāja TV Auto ziņu salīdzinošais tests.
Tā kā visiem furgoniem ir neskaitāmi garuma un augstuma varianti, dabūt vienādus bija gandrīz neiespējami. Tātad palika galvenais uzstādījums - pilna masa līdz 3,5 tonnām, lai šos braucošos skapjus drīkstētu pilotēt ar B kategorijas vadītāja apliecību.
Jaunākais Volkswagen Crafter ir savā ziņā modernākais trijotnē. Tas spēj ietilpināt līdz 18 kubikmetriem kravas, vilkt 3,5 tonnas smagu piekabi, pilnā masa sākas jau no 3 tonnām un apmēram tikpat tas var arī vest pašā lielākajā izpildījumā. Tādā gadījumā Crafter pilnā masa gan, visticamāk, pārsniegs 3,5 tonnas, un šoferim būs nepieciešama C kategorija. Volkswagen busam ir iespējamas visu veidu piedziņas, ieskaitot 4x4, kā arī automātiskā ātrumkārba. Noteiktās modifikācijās tāda pieejama arī Crafter konkurentiem. Atšķirībā no Crafter, kas ir 2017. gada modeļa vērienīga modernizācija, jaunais Renault Master patiešām ir jauns. Tajā pašā 2024. gadā, kad Crafter tika pie jaunās kabīnes, Renault izlaida pilnībā jaunu Master modeli, kurš nekavējoties tika atzīts par International Van of the Year jeb Starptautisko Gada furgonu. Toyota Proace Max ir pasvešs nosaukums, jo modelis radīts izmantojot zīmolinženieriju, proti, pārsaucot par Toyota citu automašīnu. Šajā gadījumā tas ir Fiat Ducato. Proace Max radīšanā izmantota stipri sena matrica. Par spīti četrām modernizācijām, no kurām svaigākā atgadījās tajā pašā 2024. gadā, Stellantis lielo furgonu pamatā ir divdesmit gadus vecs modelis, un to var manīt pat aizmugurējo vērtņu konstrukcijā. Tomēr Toyota, gods kam gods, tāpat piedāvā savu busu ar trim garumiem un trim augstumiem, bet jaudīgākais dzinējs ir kā nevienam - ar 180 zirgspēkiem.
Pārmērot furgonu kravas telpas ar mērlenti, nekas sensacionāls neatklājas. Attālums starp riteņu arkām visiem ir 137 - 138 cm, tātad pilnīgi pietiekami, lai škērsām iebīdīt 120 cm garu “eiropaleti”. Grīdas un sienu apšuvums busā gan ir atsevišķs stāsts, un visbiežāk tas jāpasūta atsevišķi. Plānojot izmaksas, šī pozīcija jāņem vērā.
Iznāk, ka 3,5 tonnu robežās visi trīs ražotāji spēj piedāvāt diezgan iespaidīga garuma furgonus. Bet kā tajos jūtas vadītājs? VW Crafter uzrunā ar to, ka kabīne ir gluži kā vieglajos Volkswagen. Stūre, panelis un daudz kas cits ir tieši tāds pats. Mūsu Crafter ir “automāts”, un tā slēdzis atrodas zem stūres kā jaunākajos VW modeļos. Par daudzajiem asistnetiem to var iesmiet, bet paskatieties kāda šeit ir atpakaļskata kamera. Renault Master tādas nav vispār, bet Toyotai varētu arī nebūt, jo sīkajā ekrānā tāpat neko nevar saskatīt. Crafter izceļas ar uzmanību pret detaļām. Pasažieru sēdekļa spilvens atverams divās daļās, un zem tā ir arī seklā sekcija.
Volskwagen žilbina arī tā sauktajā pudeļu testā, kurā pārbaudām, cik un kādas ūdens pudeles var nobēdzināt katra busa kabīnē. Crafter daudzstāvu durvis ir kā vesela noliktava, bet glāžu turētāji ir katrā pusē pa divi.
140 zirgspēki gan tādam šķūnim ir mazliet par knapu. Renault Master ir par desmit vairāk, tas pats ir vieglāks un tam ir aerodinamiska uz aizmuguri sašaurināta virsbūve. Vēl Master ir mehāniska stāvbremze starp sēdekļiem, kamēr diviem pārējiem tā ir elektroniska. Master tukšā brauc līdzīgi vieglajiem Renault, kas var būt gan pluss, gan mīnuss. Skaņas izolācija ir vien nedaudz virs vidējas, un piekare šķiet tāda “paviegla”, kamēr vien braucam bez kravas.
No vieglajiem Renault laikam palienēti arī tumšie griesti - neparasta izvēle komerctransportam. Lai gan kabīnes apdare ir no cietām plastmasām, Master darbavieta ir pat diezgan mājīga, un tajā var ērti apsēsties arī ziemas drēbēs. Iekārtojums ir parocīgs un vienkāršs, tomēr paneļa vidū ir paliels ekrāns, kas savienojams ar viedtālruni. Zinātāji, kam darbā bijis iepriekšējais Master, apgalvo, ka jaunais modelis vismaz kabīnē atšķiras kā diena no nakts.
Ja gribas izbaudīt kravas furgona pilotēšanu pa īstam, Toyota Proace Max ir atradums. Citādi tas šķiet nākam no pavisam citas desmitgades, ja ne cita gadsimta, un daļēji tā arī ir. Stūre regulējas tikai pēc attāluma, un komplektu papildina brutāli apsildes kloķi un aizvēsturisks radio. Laikam jau Proace Max kabīne visvairāk nodod pārzīmolotā Fiat modeļa īsto vecumu. Brauc lielais Proace tieši tā kā izskatās - ļoti vienkārši. 2,2 litru dīzelis ir lielāks nekā konkurentu divnieki, un ir attālos rados ar moderno traktoru dīzeļdzinējiem no Fiat industriālās grupas.
Ja Volkswagen un Renault piedāvā, augstākais, piecu gadu garantiju, no kuras puse ir pagarinātā, tātad par maksu, tad Toyota Relax sola sirdsmieru veselu 10 gadu garumā, pie noteikuma, ka apkopes tiek veiktas autorizētā servisā. Ir gan viens āķis - nobraukums nedrīkst pārsniegt 185 000 km, kamēr sāncenši garantijas robežu nosprauduši pie 200 000 km.
Lielo furgonu tirgū bieži vien visu izšķir cena. Šis parametrs nav par labu lieliskajam Crafter, kurš bāzes izpildījumā ir dārgāks par konkurentiem, bet ar demo aprīkojumu maksā 64 000 eiro. Tiesa gan, arī Volkswagen atlikusī vērtība parasti ir augstāka nekā citiem, tāpēc mēneša maksājuma atšķirība var būt mazāka nekā cenas starpība. Tur jāskatās.
Šāda izmēra Toyota Proace Max maksā ap 40 000 eiro, taču ir daudz vienkāršākas un vājāk aprīkots. Tā piemēram, busa sānos nav oranžu gaismas marķieru, kas tik garam transportlīdzeklim būtu teju obligāti. Renault Master maksā tikpat, un ir pilnībā jauns modelis ar visiem nepieciešamajiem atribūtiem, tāpēc testa uzvarētājs ir skaidrs.




















































