Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kas Ceļu satiksmes likumā iekļauj regulējumu elektroskrejriteņiem, kā arī nosaka citas izmaiņas.
Līdz šim regulējums precīzi nenoteica ceļu satiksmes noteikumus elektroskrejriteņiem, iepriekš anotācijā norādījuši likumprojekta autori, akcentējot, ka, palielinoties skrejriteņu skaitam, pieaug arī riski satiksmes drošībai, it īpaši gājējiem. Pērn 88 ceļu satiksmes negadījumos bija iesaistīti elektriskie skrejriteņi, iepriekš deputātiem par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē norādījusi Valsts policija.
Likumā iekļauta elektroskrejriteņa definīcija, nosakot, ka tas ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis ar maksimālo ātrumu līdz 25 kilometriem stundā, kuram nav pedāļu, kurš paredzēts vienam cilvēkam un ir aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.
Braukt ar elektroskrejriteni drīkstēs personas no 14 gadu vecuma. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai tiesības nevajadzēs. Savukārt personām vecumā no 14 līdz 17 gadiem būs nepieciešamas velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.
Likumā iekļauta arī elektrisko skrejriteņu reģistrēšana - tāpat kā līdz šim jau velosipēdu, arī skrejriteņu reģistrācija būs brīvprātīga, kā arī būs atļauts piedalīties ceļu satiksmē ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem. Savukārt par pārkāpumiem elektroskrejriteņu vadītājiem piemēros tādus pašus administratīvos sodus kā riteņbraucējiem.
Izmaiņas precizē arī noteikumus riteņbraucējiem. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, velosipēda vadīšanai tiesības turpmāk nebūs nepieciešamas. Latvijā jau 20 gadus velosipēdistiem ir bijusi nepieciešama vadītāja apliecība, tomēr ir secināts, ka tas nav atbilstoši citu Eiropas valstu praksei, iepriekš uzsvēruši likuma izmaiņu autori.
Savukārt personai vecumā no 10 līdz 17 gadiem patstāvīgi braukt ar velosipēdu turpmāk būs atļauts, ja tai būs velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.
Precizēta arī transportlīdzekļa definīcija, papildus nosakot, ka par transportlīdzekli ir uzskatāma ierīce, kuras maksimālais ātrums ir virs sešiem kilometriem stundā. Tāpat likumā precizētas mopēda, tricikla, motocikla, kvadricikla un velosipēda definīcijas.
Likumā papildināti izņēmumi, kad transportlīdzeklim nav nepieciešama derīga valsts tehniskā apskate. Tas attieksies uz transportlīdzekļiem, kurus tirdzniecības uzņēmums (komersants) aprīkojis ar tirdzniecības numura zīmēm un izmanto ceļu satiksmē normatīvajos aktos par transportlīdzekļu tirdzniecību noteiktajā kārtībā.
Likums arī papildināts ar traktortehnikas maināmo velkamo iekārtu un tehnoloģisko agregātu reģistrāciju, nosakot, ka tā ir brīvprātīga, un ceļu satiksmē varēs īslaicīgi piedalīties arī ar šādām nereģistrētām iekārtām.
Tāpat noteikts, ka arī turpmāk ar Lielbritānijas izsniegtu vadītāja apliecību personai būs atļauts Latvijā vadīt transportlīdzekli.
Likuma grozījumi arī nosaka, ka turpmāk Valsts policija līgumu par radaru uzstādīšanu varēs noslēgt ne tikai ar Ceļu satiksmes un drošības direkciju, bet arī ar valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītāju. Prasības šādai kārtībai noteiks valdība.
Negadījumu statistiku šādi grozījumi neuzlabos! 
vadītāji, saturās!