No traumām cilvēks nav pasargāts nevienā gadalaikā: ziemā lielākos riskus sagādā ledus un slidenas ietves, bet, iestājoties pavasarim, dominē dažādas sadzīviska rakstura traumas un ievainojumi, kas gūti, pārvietojoties ar mikromobilitātes rīkiem.
Apdrošinātājs brīdina – pērn ar mikromobilitātes lietošanu saistītu traumu skaits palielinājies par 82% un nav pamata cerēt, ka šogad pavasarī pieteikto atlīdzību skaits par līdzīgajām traumām samazināsies.
Gada sākumā apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) izmaksāto atlīdzību summa palielinājusies par 25%, un nav gaidāms, ka par gūtajām traumām pavasarī pieteikto atlīdzību skaits samazināsies, – apdrošinātāja pieredze rāda, ka mainīsies tikai biežāk izplatītie iemesli. Sākoties aktīvākai brīvā laika pavadīšanai svaigā gaisā, ir prognozējams, ka turpinās palielināties traumu skaits, kuras izraisa pārvietošanās ar skrejriteņiem un elektroskrejriteņiem.
“Pavasarī cilvēki traumas visbiežāk gūst aktīvās atpūtas aktivitātēs – bērni sāk vizināties ar riteņiem, rosīties rotaļu laukumos, ceļu satiksmē atgriežas elektroskrejriteņu vadītāji. Turklāt skolēnu pavasara brīvdienas un Lieldienas ir laiks, kad daudzas ģimenes dodas ārpus mājām, lai baudītu pirmos pavasara saules starus un dabas tuvumu. Šajā laikā īpaši uzmanīgiem jābūt gan autovadītājiem, gan mikromobilitātes rīku lietotājiem, un katrai ģimenei būtu vēlreiz jāpārrunā ar bērniem drošas ceļu satiksmes noteikumi,” atgādina BALTA Nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva. Eksperte norāda, ka 2023. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu izmaksāto atlīdzību apjoms par mikromobilitātes traumām būtiski pieaudzis – par 82%, savukārt vislielākais traumu skaita pieaugums ir vērojams tieši saistībā ar elektroskrejriteņu izmantošanu.
BALTA eksperti atgādina: lai skolēnu brīvlaiks, Lieldienas un pavasaris būtu drošs un patīkams, ir jābūt uzmanīgiem un jāievēro drošības noteikumi!
Braucot ar elektroskrejriteni
- Elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu pēc iespējas tuvāk tā labajai malai.
- Jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību.
- Elektroskrejritenim jābūt tehniskā kārtībā, aprīkotam ar bremzēm. Braukšanas laikā priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim.
- Elektroskrejriteņu vadītājiem aizliegts braukt, neturot stūri vai turoties pie cita braucoša transportlīdzekļa, kā arī pārvadāt kravu, kas traucē vadīšanu vai apdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus, un vest pasažieri.
- Ar elektriskajiem skrejriteņiem drīkst braukt pasažieri, kas sasnieguši vismaz 14 gadu vecumu. Ja skrejriteņa vadītājam vēl nav 18 gadu, viņam nepieciešama velosipēda vai citas kategorijas vadītāja apliecība.
- Lai arī pagaidām šī prasība vēl nav obligāta, braucot ar skrejriteni, ieteicams valkāt aizsargķiveri un atstarojošo vesti, it īpaši diennakts tumšajā laikā.
Braucot ar velosipēdu vai skrituļslidām
- Vienmēr jālieto pareizs un ērts aprīkojums atbilstoši drošības standartiem un vecuma noteikumiem – ķivere, ceļu un elkoņu aizsargi.
- Jāpārliecinās par velosipēda tehnisko stāvokli – bremžu darbību, riepu stāvokli, apgaismojumu un atstarotājiem.
- Pārvadājot mazus bērnus uz pieaugušo velosipēda aizmugurējā bagāžnieka, obligāti jālieto speciālais bērnu velosēdeklītis.
- Skrituļojot ieteicams izmantot plaukstu aizsargus, lai mazinātu traumu risku, krītot uz rokām.
- Velobraukšanai un skrituļošanai jāizvēlas atbilstošs maršruts un ceļa segums.
- Regulāri jāpārrunā ar bērniem satiksmes drošības noteikumi.
Reģistrators, liecinieki.
Domāju, ka zinu kāpēc skūteristi neskatās - lai redzētu atpakaļ, vajag galvu pagriezt diezgan daudz atpakaļ, daudzi to pat uz velo nevar jo zaudē kursa stabilitāti jo nezin kā kompensēt galvas kustību lai nenestu sānis. Bet uz skūtera stūre vēl jūtīgāka un īsā bāze jūtīgi reaģē uz jebkādu knosīšanos, tāpēc - pofig, gan jau virsū nebrauks))