ko pīpe?

kur rakstīts ka normāli?

tu esi pret demokrātiju?

BTW-Deksi- PAR!

un tad zigis varētu to pašu procedūru izveikt turklandē

daži būtu dikti pārsteigti par tiem cipariem

Dafai, ka tomēr ne turklandē vai norvēģijā. Citādi būs kā ar Dienvidu tiltu - kur visi salīdzina tilta garumu ar visa pirmās kārtas kompleksa izmaksām. Un rezultātā aiz "pasaulē dārgākā tilta" slavināšanas pazaudē patiesību par to, kas un ko ir ievilcis nāsīs. Tāpat ar ceļu - neaizmirsīsim pirms salīdzinšānas, ka mums ir slapjas ziemas ar biežu +/- pāreju un kūdra, nevis klints ceļa pamatnē.

Ar to negribēju teikt, ka mums ar ceļu būvi viss ir kārtībā. Bet gan to, ka šādu salīdzinājumu ir beidzot jāveic objektīvi, nevis dzeltenās preses līmenī, kā tas vienmēr ir darīts līdz šim.

tagad daži umniki smilts tirgo pa 5 saņiem kubā.... savukārt ir arī talanti, kuriem šķembas maksā tādu ciparu, ka lētāk pirkt zviedru.... savukārt Ventspilī joprojām izdevīgāk pirkt Zviedru granīta šķembas, nekā vest no Plaviņām...

pēdējās tendences būvniecībā nav labas - būvniekiem fiziski nav līdzekļu, bet uz kredīta šiem neko nedod... ES maksā 64 dienu laika par paveikto.... Valsts Kase - to li vienu, to li divas reizes mēnesī... kas kopumā lietu padara vel "jautrāku", līdz ar to šobrīd neredzu pamatu runām par kvalitāti, kamēr neizmirs liela daļa mazo uzņēmumu, savukārt lielie varēs ņemt objektu par daudz maz sakarīgu cenu, kuru regulēs valsts.

cita problēma, ka valsts ne vienmēr izmanto savas tiesības... lai dabūt sakarīgu cenu...

PS. Nezinu kurš bija tas gudrais, kurš izdomāja ka neparedzētiem darbiem pietiks ar 600-1200 Ls - pusmiljona vērtajām objektam... un tā tipo varēs vareni baigi ietaupīt valsts līdzekļus...

Tu takš esi dīvains. Ja izmirs mazie, un paliks tikai pāris lielie, kuri dalīs objektus 5dienas vakarā pirtī pie konjaka pudeles,tad mēs atkal atgriezīsimies pie izmaksas 1milj par 1km asfalta ceļa.(par viduvēji sūdīgas kvalitātes ceļu kā piem. Jēkabpils-Varakļāni)

Tev nauda kabatu spiež, ka gribas to dot visādiem shēmotājiem?

Jeb tomēr labāk būtu ja uzvar zemākā cena.Un attīstās mazie vietējie uzņēmumi.

Starp citu arī mazie spēj būvēt kvalitatīvi. Ja ir labs projekts un būvuzraugs nav uzpikrts, problēmu nekad nav. Patiesībā tie paši lielie kā ACB un SC dara arī daudz brāķa.

Vismaz konkurence ir novedusi pie tā, ka nu mēs mākam buvēt ceļus lētāk kā vācijā . piem. Kolkas-V-pils grants ceļš tiks pārvērsts par asfalta šoseju par 100+ štukām uz 1km, kaut kāds kalnains līkumains grants ceļa pie Dagdas pārbūve par asfalta ceļu sarežģītības dēļ maksās veselus 200 tk uz 1km. Šada lietu kaºtība mani apmioerina un ticu ka arī kvalitāte būs laba.

Eh kur tie laiki, kad esošo šoseju ceļa virskārtas un nesošos slāņus mainīja par 1milj/km ;D

kas ir šī VALSTS, kas regulēs cenu? Šlesers?

varbūt tomēr ir vērts aizdomāties kāpēc 10% no summas dara tādus brīnumus ar sākotnējiem cipariem

a kā dala tagad?

Lielos objektus (Tīnūži-Koknese) droši vien tāpat, bet par maziem objektiem uzņēmēji plēšanas ne pa jokam, pārsūdz rezultātus, pa tiesām valkājas, tāpēc jau izmaksas nokrita līdz 100 līdz 200 tk par 1km kas uz visu opbjektu kopā veido 1 līdz 2 milj.

slinkums meklēt, parocies kaut vai tajā pašā IUB lapā par LVC noslēgtajiem līgumiem 2007.gadā. Tur būs.

ko ietekmēt? ar publisko pārvaldinoslēgto būvniecības līgumu izpildi (iepirkumu kontroli), likumdošanu? ceļu kvalitāti, dibinot fondu un remontējot ceļus uz savu roku..? kontrolēt policistu darbu?

varētu lūgt, kaut vienu piemēru iespējamajai aktivitātei

Tāpēc, ka uz bieza asfalta ekskavators ir daudz stabilāks nekā uz šķidras grunts.

pareizi jau ir.. jebkuru darbu darot, sakumā definē mērķi un problēmu, tad uzdevumus un tad risinājumus meklē..

Kaksis taču nav aizgājis uz darbu un tad sāk domāt - nafik vispār tas..

droši vien sākumā izdomā, ka gribas ēst, tad saprot, ka jāiet strādāt un tad meklē darbu un strādā

tāpēc kadam no malas ir jāskatās uz pirkstiem..

ir tāds latvijā svešs un tāls jēdziens kā

PILSONISKĀ SABIEDRĪBA

var atvērt kādu vārdnīcu un apskatīties ko tas nozīmē

deksters neoraganize vēl vienu csddvai ko tamlīdzīgu, bet gan sabiedrisku organizāciju un tā ir liela atšķirība..

nu ja.. mērķis ir sāts, problema izsalkums.. tad ceļi un veidi kā to risina ir dāžādi..

arī te - mērķsi ir sakārtoti ceļi un sistēma ap tiem.. problema - figļi migļi ceļu būvē un apsaimniekošanā un CP utt..

Nu tapēc jau vajag šādu organizāciju, kas jautājumus, ko spēj uzdot atsevišķi cilvēki, var oficiāli novest līdz atbildēm.

1) piemēram, biedrība piesaista ekspertu. Notiek iepirkums, ir zināms kas, pa kādu naudu, ko un ar kādām tehnoloģijām veiks.. un ar kādām garantijām..

ok.. vienkāršāks varinats - uz ceļa bedrīte - dienas laikā ir iespējams nosakidrot, kas apsaimieko ceļu, kas veica ceļu būvi un remontu un ar kādiem nosacījujumiem.. līdz ar to, kas par bedri ir atbildīgs un kam to būtu jaremontē..

esmu pārliecināts, ka vairumā gadījumu tā ir pašvaldību nolaidība, kontrolējot saistību izpildi

juristiņš varētu ciest no valsts kontroles vai IUB lēmumiem.. KNAB gadījumā runa ir par korupciju, tātad amatpersonu nevis darbinieku darbu..

tikai tad, ja slēdz kā vajag, ņems vēra līguma parasktītāju nevis vīzētāju juristu.. varbūt arī abus, ja pierādīs, ka jurists tikai izlikās par stulbu