Fizikas likumus vēl neviens nav atcēlis - 200+ zirguspēku motors ar tik mazu patēriņu būs dīzelis, un nemotors ar 4-5 litru patēriņu atkal būs dīzelis. Tie cipari ir ļoti labi priekš hečbeka kurš sver vismaz pusotru tonnu - priekš 4-5 litru patēriņa tam 1.4 TSI vajadzētu atrasties iekš B3 audī, maza, noapaļota sedana ar pašmasu bik virs tonnas...

Maza tilpuma turbodzinējam ir augstāks lietderības koeficients. Un 6 litru patēriņš 200+ zs motoram būs tikai tad, ja izmantos ne vairāk kā 100 zs un braucot pa šoseju.

Tu to nopietni? Pazīstamam ir divlitrīgais turbo passāts un patēriņš ne tuvu neesot mazs, kur nu vēl pilsētā, ja kaut cik cenšas gūt prieku no tā motora. Ja ekspluatē kā 80 zirgu variantu, tad jau varot kapeiku iepist gan.

Kurš ir tas brīnumainais 200+ zs auto ar 6 litru vidējo? Svaigs b8 raudi ar 2,0tfsi rāda 6litru momentāno uz 90 braucot. Tikko sāc tos zs normāli kustināt tā stabili 10+

Detonācija = pašaizdegšanās saspiešanas fāzē. Ja ir spēcīga detonācija (pārāk zems oktānskaitlis), motors darbojas ļoti ļoti slikti un ir dzirdams, ka darbojas nepareizi.

Paldies! Kas vainas piekarei un ESP?

Iekš Seat Altea tas motors ikdienas režīmos bija nīkulīgs, bet ja viņu kārtīgi sāk griest tad kautko arī kustās, degvielu arī tad dzer kā lops.

Kura gada Škoda? Efektologa parādīšanās ir atkarīga no produkta brieduma. Labi redzams piemērs ir šokolādes konfektes (Sarkanā magone, Serenāde)

Lūk, tā pēdējā frāze uzskatāmi parāda cik maza sajēga tev ir par šo tēmu... :D Normālām motora vadībām ir divas aizdedzes kartes - viena priekš tās degvielas, kurai motors ir paredzēts, otra priekš degvielas ar pakāpīti zemāku oktānskaitli - vadības bloks sāk ar niknāko karti un, vadoties pēc detonācijas, ja vajag, griež vēlāku aizdedzi, ja ar to nepietiek, pāriet uz švakākās degvielas karti. Parasti viena karte ir paredzēta astotajam, otra piektajam, vai viena karte piektajam, otra pirmajam [fričiem bija tāds oktānskaitlis; čupiņa vārgo 20-30 gadus veco VAGmobīļu motoru ir paredzēti degvielai ar oktānskaitli 91] . Man šobrīd motoru vada VEMS, ar aptuvenu, kalkulatora izrēķinātu karti priekš astotā, kam augša [reģions kas tiek izmantots ar pedāli grīdā] ir tikusi pakoriģēta, vadoties pēc Ginta Kalniņa [ir mums latvijā tāds speciālists] nosauktiem cipariem, bet bez detonācijas korekcijas [var nokonfigurēt, bet neesmu to izdarījis] vai otras kartes, tā ka vadības blokam pie kājas kā degviela sadeg - nesen gadījās tukšā bākā ieliet pāris litrus piekto lai tiktu līdz liepājai - stiprāk nospiežot pedāli sāka bik detonēt...

Tieši tā - oktānskaitlis ir spēja turēties pretī detonācijai. Savukārt viss, kas veicina motora efektivitāti, ir detonāciju veicinošs. Kad vēl bija laiki, kuros aizdezes momentu regulēja, grozot sadalītāju, katr šoferis zināja, ka var pagriezt vēlāku aizdedzi, ja ir gadījies iegāzt gazikam nosperto 76 benzīnu un braukt lēnīgi, ar lielu patēriņu. Mūsdienu motori to dara automātiski - cik nu kurš spēj pielāgoties "uz leju". Ja robeža tiek pārsniegta - tad visticamāk tiksi pie "chek engine" lampiņas un "limp home" režīma. Lūk var mazliet palasīties par šo www.freeasestudyguides.com/knock-sensor-symptoms.html Bet šis ir vienkāršākais - ir arī tādi risinājumi, kas ar svecēm mēra elektrisko pretestību cilindros un pielāgo ne vien aizdedzes momentu, bet arī turbīnas spiedienu. Bet princips no tā nemainās - mūsdienu dzinēji māk pielāgoties zemākam oktānskaitlim, ziedojot savu ekektivitāti. Tas arī izskaidro reālo jaudas atšķirību, lai gan teorētiski pēc degvielas ķīmiskā sastāva tam nav pamata.

Strauji uzsākot atslogojās priekšējie riteņi un tie vairs nav paralēli viens otram, bet izvēršās uz āru, Līdz ar to katrs ritenis mēģina braukt uz sāniem, bet piekare to neļauj, "raujot" viņus atpakaļ. No tā arī rodas triecieni. To novērst var ar cietākiem amortizatoriem, šķērstabilizatoru vai amortizatoru glāžu savilcēju.

Jā johaidī. Tik incnti kur viņi palika. IMO elektroauto ar ģeneratoru bagāžniekā badluck situācijai ir kudi saprātīgāks (jo vienkāršāks) risinājums kā hybrids.

Bet es par to, ko te skaidroja ka pie braukšanas uz 59 vai uz 90 tiekot patērēti vien kādi 30 vai pat 16 Zs. Es uztraucos, ka skaidrojums īsti nesaskan ar dzīvi- jo 300zs motors pie to 16zs attīstīšanas tomēr parasti patērē vairāk nekā 100zs motors. Kā arī es īsti tā neticu, ka 1.4TSI iet konkrēti "labāk" par 2.0Tdi. Jo- tiem vnk var būt pilnīgi dažādas braukšanas īpatnības.Dažādas transmisijas un atšķirīgi izmantojama "vilkme" pie dažādiem rpm. Iespējams, ka kāds no viņiem ir vnk cilvēkam saprotamāks, kamēr otrs "iet labi" tikai ja pie viņa kārtīgi piešauties.Ar benzīna turbo ja braukt tā lai točna "iet", tad patēriņš būs nenoliedzami lielāks, nekā spīdzinot Tdi.Lielā ātrumā ilgi braucot- pat krietni.Varbūt ka 1.4tsi ir modernāks un speciāli izdomāts,tā lai "liktos" ka viņš iet.Kā arī tā "iešana" ir tīri subektīva izjūta.Viens otrs zemu apgriezienu Tdi no vietas vnk ņem un aizbrauc no visiem nafig tālu prom, bet iekšā sēžot nemaz neliekas, ka viņš kko tur šausmīgi "iet".

"mūsdienu mazajiem nemotoriem, it sevišķi turbo benzīnniekiem, max griezes moments bieži vien ir pieejams pie zemākiem apgriezieniem kā dīzelim" ... Davai, piemērus ar cipariem studijā. Neesmu kaut kā sevišķi redzējis ka salīdzināmiem benzīnniekiem būtu zemākos apgriezienos grieze kā ķīseļiem - otrādi jā, un tas ir pilnigi saprotami - benzīnniekam pūtiens zemos apgriezienos var tikt ierobežots detonācijas dēļ - kā arī vēl tāds sīkums ka benzīnniekiem izplūdē mēdz būt lielākas temperatūras, tāpēc ķīseļiem jau nepilnus 20 gadus izmanto VNT turbīnas, kamēr benzīnniekiem - nezinu kā tagad, vismaz pirms pieciem gadiem tās bija tikai eksotiskos pielietojumos, piemēram, 911-tais poršs. Tavs putekļusūcējs paātrinās pāris sekundes simtdaļas ātrāk par 2.0 ķīseli tāpēc ka tas griezes momentu ir spējīgs attīstīt augstākos apgriezienos, un līdz ar to, ātrumam pieaugot, ķīselis savu griezes momentu faktiski zaudē, jo kārba jāslēdz arvien augstākos pārnesumos. P.N. Ja tu gribēsi pie "ātrāks griezes moments" salīdzināt savu putekļusūcējiņu ar 2.0 TDI, tad labāk tā nedari; rūpnīcas norādītie cipari rāda ka tavam putekļusūcējiņam ir vai nu par maza turbīna, vai kaut kāda cita iemesla dēļ šis augšās ir gandrīz tikpat astmātisks kā ķīselis, ko uzskatāmi parāda gan tas, ka griezes moments sāk kristies pie nožēlojamiem 3,5k, gan tas ka tas ka maksimālā jauda ir starp 4,5 un 6k.

Riktīgs dzinēju spečuks. You made my day :D Ādas beņķi un mīksta piekare ir dzinēja raksturlielumi... D5 ir lielisks ļoti daudz un dažādās mašīnās - bet diez vai, piemēram, XC90 un C30 piekares un "standarta riteņi" ir kaut tuvu salīdzināmi lielumi. Par vājiem sajūgiem neko neesmu dzirdējis - paziņu lokā divi vienīgie manuāļi (S80 un XC90) kalpo bez problēmām. Visi pārējie ir automāti, jo mūsdienās jebkurš auto tirgotājs plaši iepleš acis, izdzirdot vēlmi pēc manuālās kārbas Protams, jautājums, ar ko tev ir "paveicies" iepazīties. Visi D5 ar ko man pēdējā laikā ir sanācis braukt, ir bijuši kaktu kantorus neapmeklējuši Euro4+ ar savu funkciju pildošiem kvēpu filtriem.

Nekā tāda nebūs gan, esi saklausījies mītus.

Nekā tāda nebūs gan, esi saklausījies mītus.

Resurss gan jau ir pietiekams, jo 100 zirgspēki uz litru fofāgena grupā no atsevišķiem motoriem tiek spiesti ārā jau 30 gadus, cita lieta ka tas 1.4 noteikti ir ar visādiem puņķainiem tehniskiem risinājumiem, jo tak nedrīkst izmantot klasiskus, pārbaudītus, uzticamus un lētus risinājumus.