Turklāt pa daļām likvīds tur ir tikai dzinējs (rūc?) turbo (hvz kā pārcietis pisaku), interjers (ja ir āda un labā stāvoklī), maybe kaut kādas durvis, maybe riteņi.

Un viss.

Atstāj paliekas apdrošinātājam. Tagad pat normālus auto nepērk, kur nu vēl šādus.

Es netveru raimondsm pausto domu.

Izskatās, ka viņš ir kopā sakopējis citu foruma biedru izteikumus un ielicis citāta rāmī.

Man šķiet, ka šis cilvēks atrodas tā dēvētajā robežstāvoklī. Starp psiholoģiju un psihiatriju.

tdiot

darba izmaksas jau ir pisec.

Lētāk ir būvēt pa jaunam.

Man mammai Slokā 5 dzīvokļu grausts stāv bez ērtībām, koka māja.

Labi vismaz, ka 2 dzīvokļi ir apdzīvoti, bet remonts tur kā minimums velk uz 40 000 latu (260m2) - un šī summa ir tikai par jumta nomaiņu, podu, ūdeni un apkuri, ja paveicas, maybe arī var nosiltināt.

www.ss.lv/...

māja Ķekavā pa 65 000

vienīgais ? ir pabeigtības stāvoklis (māja izsatās butaforiska - nu kā Cinevillā)

Lai banka nenofinansētu krāpšanas nolūkos overpraisotu dzīvokli.

Vērtējums atspoguļo relatīvo tirgus vērtību att. laika periodā - tas ir rakstīts tajās ašpadsmit lapusēs iekš vērtējuma. Kritēriji, sūtība un jēga. Palasi.

Tūninga modelis

Cerams, LV tehpasē ierakstīts tas pats!

papildNodokli par to V12 nemēģināja iekasēt?

D

www.tribine.lv/...

Pamācība, kā rīkoties, ja devalvē

29 punkti | ABAB | 25.11.08 14:35 | 26 komentāri

Nosūtīt draugam

Es esmu ekonomists, tādēļ, lai nemulsinātu vienkāršo lasītāju, es rakstīšu saprotamā Latviešu valodā, un uzskaitīšu tikai, kas varētu būt būtiskākie Lata devalvācijas plusi, mīnusus, vinnētāji un zaudētāji.

1. Bankas, kas aizdevušas vietējā valūtā, zaudēs, jo aizdevumi kļūs mazāk vērtīgi.

2. Iedzīvotājiem, kas aizņēmušies EUR (vai USD), būs grūti atmaksāt, jo zaudēs tieši uz valūtas maiņu.

3. Vietējiem iedzīvotājiem, kas aizņēmās latos, nekas daudz nemainīsies, bet tie, kas pelna naudu ārzemēs, būs ieguvēji, jo ārzemēs nopelnīto naudiņu samainot iegūs vairāk vietējo valūtu nekā šobrīd.

4. Iedzīvotāji, kam iekrājumi ir vietējā valūtā zaudēs to vērtību.

5. Iedzīvotāji, kam iekrājumi ir EUR neko nezaudēs.

6. Vietējiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem būs vieglāk eksportēt un pārdot, jo varēs lētāk saražot produktus un pakalpojumus (piemēram, tūrisms) pasaules tirgum.

7. Tie, kas ieved ārzemēs ražotas preces vai pakalpojumus, sajutīs tirdzniecības apgrūtinājumu, jo iedzīvotāju pirktspēja kritīsies.

8. Tie, kam patīk pirkt ārzemēs ražotas preces vai ceļot, sajutīs spiedienu uz maciņu.

9. Produkti un pakalpojumi, kas ražoti \"uz vietas\" neko daudz dārgāki nepaliks.

Īsumā tā.

Ja tev ir aizņēmums vietējā naudā, bet iekrājumi EUR, tu eksportē vietēji ražotas preces vai pakalpojumus, tu labprātāk ceļo pa iekšzemi, un tu pērc vietēji ražotus produktus, tu būsi pamatīgs IEGUVĒJS.

Ja tev ir aizņēmumi EUR, bet iekrājumi vietējā valūtā, tu importē produktus vietējam tirgum, tev patīk ceļot pa ārzemēm, un tu pērc tikai labi pazīstamus (vai mazāk pazīstamus) ārzemju brendus, tu būsi pamatīgs ZAUDĒTĀJS.

www.ss.lv/...

Un te u mēs varam nonākt līdz eksistenciālām sarunām par cilvēces sūtību un indivīda jēgu, dzīves mērķiem un ētikas parametriem.

Cilvēks domā - Dieviņš dara

"Bet kā jūs varat plānot, ja nezināt pat to, kas notiks pēc pusstundas!?" (Volands)

Ja nemaldos šis lokālais pasākums pamatīgi izpostīja Somijas ekonomiku un nodrebināja arī Zviedriju, Norvēģiju, nonesa visu padomju bloku...

Man šķiet, ka rī ASV negāja tik gludi viss - karš Irākā un tā...

1989-1990 arī bija krīze - CCCP sabrukums ar visām sekām.

Hehehe

iepriekšējā nopietnā krīze kā reizi bija kaut kad 70-to sākumā, kad arābi piegrieza naftu amīšiem

Un vēl pirms 20 gadiem bija pēckara krīze.

un vēl pirms 20 - lielā depresija

A vēl pirms tam bija kari, mēri un neražas, droši vien ar līdzīgiem intervāliem.

ES PATIEŠĀM ĻOTI CERU, KA NO ŠĀ TE VISA BŪSIM GUVUŠI KAUČ JEL KĀDU NODERĪGU MĀCĪBU.

Tas vis ģimenes lokā ir izrunāts.

Bet es teoretizēju par complete disaster.

Es ticu, ka ne tuvu tam nenonāks.

es savu padlaiku dzīvokli pirku par 400 latiem metrā, samaksājot kārtīgu ( ap 20%) pirmo iemaksu.

paldies Dievam es neklausīju sievas idejām, ka dafai, vajag tagad ņemt un pirkt māju par 100unciktur štukām klajā laukā, jo tā būs foršāk dzīvot.

Džīzaz.

Jau auto bija visai neapdomīgs pirkums - itkā ienākumi nav mazi, bet tomēr Lielā Totālā Mēslu Lietus gadījumā tie 300 eiro mēnesī, kas aiziet par kasku un līzingu var likt no pepelaca atteikties par labu sabojātai sievas kredītvēsturei.

Par laimi riski ir sadalīti un apartaments ir uz mana vārda, turklāt tas nav laulībā iegūts kopīpašums - banka, kas finansē auto tur klāt netiek.

Savukārt valsts savas problēmas var iedomāties risināt Veimāras republikas stilā. Ja kāds nezin ko tas nozīmē - en.wikipedia.org/...

un tālāk sekojot ķēdītei - kas notiek, ja banka nonāk problēmās (nu tipa kā pareksis)

Redz, kas par kuiņu. ja nobankrotē kāda no LV bankām, valstij ir jāizmaksā noguldītājiem līdz 50 000 latu katram. Dažiem 50 000, lielākajam vairumam mazāk, bet summa noteikta latos, neatkarīgi no noguldījuma valūtas.

tai pat laikā valstij var nepietikt naudas, lai šo plānu īstenotu. X stundā pastāv divas iespējas - nepildīt solīto, vai arī drukāt naudu.

Tā kā pa lielam pajāt, kādā valūtā tiek glabāta nauda bankas kontā, izmaksa vienalga notiks latos.

Un te nu mēs esam uz plāna ledus, jo latvijas komercbankas ir nofinansējušas visus tops pustokšos for sale ciematus ap rīgu un grēdu ar dzīvokļiem arī Rīgā.

Tai pat laikā attīstītāji joprojām sēž un cer, ka kāds ko pirks. Kā jums šķiet - pirks, vai nepirks?

Un kas notiks, ja nepirks?

Pēdējie divi vārdi does make sense.

Es arī mazliet pacitēšu

Latvia\'s economic boom turns sour

Mark Broad

Business producer, BBC News, Riga

Over the last two years the small Baltic state of Latvia has collected a string of European records.

But unfortunately for the population of the country, they are not the sort of records that prompt lavish street celebrations and ticker-tape parades.

Up until a year ago the country, at various points, held the record for the fastest rate of wage growth, the steepest rise in house prices and the highest rate of inflation.

But just a few months on, things could not look more different.

Having seen its economy grow at a rate 11% in 2007, Latvia\'s GDP is now shrinking by more than 4%.

After a property boom, house prices are now falling at a faster rate than any other country in the world - down 24% in the last 3 months.

After years living in a world boom, Latvians are having to get used to a world of bust.

The once rampant economic \'Baltic Tiger\' has been reduced to begging the international community for a loan of $6.5bn (£4.3bn).

Property bubble bursts

Crunching through the snow at a new apartment block on the outskirts of Riga is property developer, Viktors Savins, of ARCO Real Estate.

\"From the top of the market, we\'ve had to cut the price of these apartments by around 35%,\" says Savins surveying the half-finished development.

Savins\' company began work on the four-storey flats in 2004 while prices were still rising, since then the property market has fallen by over 60%.

The housing bubble was fuelled by ordinary citizens who were encouraged to borrow up to 10 times their salary by foreign banks who in turn were feeding off the global supply of cheap credit.

\"During the boom investors were in the market trying to fulfil their own \'American Dream\' of getting rich quickly by doing nothing,\" says Savins.

But with unemployment set to double to over 10% next year, many Latvians are for the first time beginning to understand the true meaning of the words \'negative equity\' and \'repossession\'.

Killing the stag

Riga\'s old town is populated by buildings from various episodes of foreign occupation - from the Germans in the 12th century through to Latvia\'s time as part of Soviet Union during the last century.

But since independence in 1991, a different type of foreign invader has occupied the city\'s cobbled streets.

Large groups of young men on stag parties began coming to the capital in the early part of the decade as the country was pulling away from the Soviet Union\'s shadow.

Riga provided the three essentials for the original Eastern European stag: cheap beer, inexpensive flights and a wide selection of strip clubs.

The local currency, the lat, is pegged to the euro and so during the early part of the decade it offered visitors from the UK a very attractive rate.

But as the pound has fallen against the euro over the past year, bars in Riga have seen takings slump as tourists opt to holiday at home.

Raimonds Tomsons is the sommelier at Vincents, one of Riga\'s most expensive restaurants and has seen the economy boom over the past few years.

\"These times are very tough - many restaurants are closing as they simply don\'t have any customers - some only have three people coming in a day. It is very difficult to survive,\" he said.

Expensive beer

Leaning on the bar at Paddy Whelan\'s Irish bar in centre of Old Riga is Ivo Grubanov who organises tours for a British firm, Baltic Holidays

\"We used to be on the cheaper side, but if you\'re a British tourist or a Spanish tourist Riga has got expensive,\" he said.

Grubanov caters for everyone from retired couples to rowdy stag parties, dispensing wisdom on everything from 12th century architecture to the cheapest city drinking holes.

And he\'s well aware of the cost that the Latvian government\'s insistence on staying pegged to the euro is having on his customers.

\"It breaks my heart to bring young lads to a bar and tell them that a pint of beer costs five or six pounds,\" he says

\"There\'s no good reason to have the lat to be so artificially high, and it would be much more sensible if we could float our own currency.\"

But with the Latvian government determined to meet the criteria to allow them to officially adopt the euro in 2012, it seems that it will be businesses like Ivo\'s that will continue to suffer.

\'Orgy of credit\'

The skyline of Riga is dominated by several glass-clad towers rising high above the more traditional pitched roofs of Riga\'s old town.

These shiny constructions house the headquarters of banks from across the Baltic Sea - mainly from Sweden and Denmark.

It\'s these institutions that are blamed for fuelling the recent credit boom. But it was a run on a domestic bank, Parex, that first pushed the government into the arms of the IMF.

Depositors in the bank withdrew their money after rumours circulated that the bank was close to collapse, forcing the government to bail it out.

For Alf Vanags, from the Baltic International Centre for Economic and Policy Studies, the origins of Latvia\'s latest economic palpitations are increasingly obvious.

\"Over the last few years there has been an orgy of credit,\" says Vanags.

\"People have been borrowing on the assumption that the boom years would go on forever - but now they\'ve stopped and they\'re having to deal with it.\"

Snowstorms and arrests

After years of mild winters, Latvia is currently experiencing its coldest periods in years, with the latest snow storm leaving three people dead

Along with the miserable weather has come a new crackdown by the government on people they see as deliberately destabilising the economy.

Over the past few weeks, a university lecturer and a musician have been arrested after publicly casting doubt on the country\'s economic future.

And so, nearly twenty years after escaping the clutches of Soviet domination, it seems that Latvia\'s biggest challenge may yet be to come.

\"I believe that it\'s like the turbulence you get in an aeroplane, we just need to hold tight and get through it,\" says Viktors Savins.

While he may well be right, it would seems that there are plenty of bumps ahead for Latvia in what is increasingly looking like a very hard landing.

news.bbc.co.uk/...