Par cokumiem ta skaidrs, kurš attālums starp skrūvēm pareizais? Pēc visādiem sarakstiem vispār rāda, ka 5 skrūves, ne 4

Nē, viss atrisinājās. Vakar aiz gara laika pārjaucu visu vēlreiz - vaina bija štekerī. Man šķiet, es šito pasākumu tagad varētu nakts vidū aizvērtām acīm izveikt.

Vārdu sakot, drošinātāji nevainīgi. Pēc workshopa manuāļiem nekāda releja ar tur nav. Nesaprotu, kādā veidā, bet nav. Ātrumu regulē rezistors - max ātrums ir vnk pa taisno. Hvz, ko darīt - laikam pie nākamās eļļas maiņas paprasīšu, uz cik šamie domā tas pavilktu. Ja piepūtīs vaigus un sāks vaidēt (labi elektriķi servisos, kā zināms, zelta vērtē), tad pofig, jauks pats un meklēs, kur neštimm. Joprojām naiva cerībā, ka tur krāmējoties esmu štekerī kaut ko atplēsis nost.

ucul, nu bet parēķini pats - pēc nodokļiem paliek ap 400 lašiem, puse jāsamaksā par kredītu, kas tur vairs paliek. Ēst arī gribās.

Nu tad tāds secinājums - rakstu pieteikumu un CV, ja paņems uz pārrunām, jāskatās, ko viņi piedāvā un ko pieprasa.

Vienkārši pašlaik tāds etaps iestājies, kad kāds no augšas par katru cenu man laikam cenšas palīdzēt - jo kādu mēnesi atpakaļ man jau bija viens darba piedāvājums - tas kantoris pats mani sameklēja un būtu gatavs ņemt atplestām rokām, taču vienlaikus pie viņiem viss būtu jāceļ no nulles - viss būtu atkarīgs no paša. Neaizgāju tādēļ, ka:

- vēl nezināju ka skolā esmu ieticis budžeta grupā.

- viņi paši nezināja, ko grib, zināja tikai, lai lietas tiktu savestas kārtībā un attīstītas.

- finansiālu apsvērumu dēļ nevarēju (faktiski, arī tagad vēl nevaru) eksperimentēt ar amata un atbildības maiņu - ja kautkas saiet šķērsām, arivederči visam, kas sasniegts.

Tā arī ir otra problēma - kad pēdējo reizi mainīju darbu, vecajā vietā visi jau zināja, ka taisos prom - mēneša laikā man alga paaugstinājās par 200 lašiem. Bija projekts paaugstināt vēl par 150, tikai mans atlūgums kopā ar algas paaugstinājumu kautkā reizē nonāca uz personāla daļas priekšnieces galda Pašās beigās bija mēģinājums piesolīt vēl +200 - tādā gadījumā mana alga būtu pieaugusi vairāk kā divas reizes, taču es vienalga biju jau izlēmis un notinos tāpat un vēl dabūju kompensāciju par atvaļinājumu 2,5 mēnešalgu apjomā.

Jaunai amats, kuru gribētu dabūt, profesionāli man neko nedos - drīzāk kā speciālists es tur degradēšos, taču karjeras ziņā būtu par 2 pakāpieniem uz augšu.

Nav jau tā, ka mani tur kāds dikti gaidītu - vienkārši publisks konkurss.

Man jautājums, tas ir dilemma, ko darīt.

Variants viens: kandidēt uz amatu daudz mazākā kantorī par lielākiem bak$iem un skanīgāku nosaukumu.

Variants divi: palikt pie esošā ar nedaudz lielāku algu.

Ja palieku, tad liela iespēja, ka vēl ilgi pārvietošos ar savu veco neturbo 9K.

Ja tinos, tad jāatmaksā mācību maksa, jāpabeidz čupa ar darbiem, augstāks % kredītam utt. Iekrāts atvaļinājums par 40 dienām.

P.S. anoniimais, lai nesāk man te braukt augumā