Slinkais rakstīja: iedomajos ka tas drapaks smird ar bio braucot jau smird, bet ar cepam eļļu laika pa visu rajonu smako
Nē, ne jau ar cepameļļu. Viņš brauc ar atrabotku- šķidrumu, ko savāc pa servisiem un kur tur vēl, kaut kādu trafiņu eļļu tur arī gāza iekšā, nu koroče ar visiem šķidrumiem, no kuriem citi cenšas atbrīvoties. Izfiltrē un tad vālē, ka kūp vien Satikšu, būs jāpapēta sīkāk, kas un kā.
VWfans rakstīja: Forši, ka dīzeļdegviela tagad ir 4 saņus lētāka par benzīnu.
forši ka LPG ir par 60 saņiem baudāmāka
Man viens puspazīstams kekss savu veco Peguāru uz atrabotku darbina, vēl pagājušavasar katru dienu brauca uz Saldu pēc burgeriem Ja nemaldos, 5 saņi litrā bija.
Palaidniex rakstīja: Pie kam nedomāju ka sliedes 10 gados jālabo jāieklāj vairāk/dārgāk par to pašu asfaltu
Te arī var ielikt tava paša domu tikai pārfrazējot.
Palaid pa tām sliedēm tramvaju tik daudz cik auto nobrauc pa akmens tilta vienu joslu 24 stundās…
Tad varēsi redzēt sliežu nodilumu.
P.S. Vienkārši nevajag salīdzināt sviestu ar biezpienu…
Tramvaju kādu- tādu kā auto vai tādu kādi ir? Ja kā auto, tad viennozīmīgi asfalta auto zaudēs pret auto pa sliedēm.
Vispār jau, tā ir vieta, kur tramvaji brauc katras 3 minūtes. Un, ja auto ir tikai divas asis, tad tramvajam vienam vagonam 4, bet tā kā pa vienam tie nebrauc, tad 8 asis. Un starp citu viena riteņa spiediens ar kādu tas spiež uz sliedi ir 2t. Akmens tiltu ik dienu pēc 2009.gada datiem izmantoja 51 160 autombīļu.
Kurš grib ņemties ar cipariem, var sarēķināt, cik dilst sliedes un cik asfalts.
Tādās vietās kā Akmens tilts sliedes vidēji maina ik pa 25-30 gadiem. Asfaltu noteikti biežāk.
Palaidniex rakstīja: Nez, man jau šķiet, ka prātīgāk tā vienvirziena posma vietā iepestī, ij Brīvībene paliktu platāka, ij mierīgāk var būvēties...
Tātad situācija sekojoša: brauktuve Brīvības gatves nepāra pusē tiks atstāta kā vietējā iela ar pieslēgumiem namu pagalmiem, lai autotransports tajos var iekļūt NEŠĶĒRSOJOT tramvaja sliežu ceļu. Perspektīvā, pēc tramvaja ceļu renovācijas un līnijas pagarinājuma līdz Berģiem ir paredzēts samazināt (apvienot) vairākas 6.maršruta pieturas, lai nodrošinātu tramvaju lielāku vidējo ātrumu.
Pēc idejas 6. maršruts būs pirmais t.s. pilsētas ekspresis, lai tas spētu konkurēt un piedāvāt alternatīvas tiem, kas tajā posmā izmanto autotransportu.
"Perspektīvā, kad uzbūvēs tramvaja tuneli zem Gaisa tilta, noteikti tramvajs kļūs vēl pievilcīgāks autobraucējiem".
Savukārt Brīvībeni paplašinās (perspektīvā) uz ielas labās puses gazona rēķina.
Veiga rakstīja: Es nesaprotu, kādēļ nevarēja gar Brīvībenes malu blakus vecajām uzbūvēt jaunās sliedes un tikai tad ārdīt nost vecās? Vai vismaz sākt ar vienu virzienu?
Tā nevarēja. Pirmkārt jau tāpēc, ka sliežu klātne paliks tur, kur ir. Otrkārt veco galapunktu jauks nost un būvēs lielāku un citā vietā. Faktiski visā posmā būs kapitālais remonts ar pilnīgi visu komunikāciju nomaiņu.
Vispār tam posmam ir diezgan interesanta vēsture. Pirmoreiz tramvajs uz Juglu, toreizējo Strazdumuižu, Juglas manufaktūras strādājošo vajadzībām tika uzbūvēts 1914. gada 26. maijā. Līnija ieguva 12.maršruta numuru, bet vagoni no centra līdz galapunktam Juglā brauca stundu un 7 minūtes. (saistīts ar daudzajiem viensliežu posmiem un ilgo stāvēšanu maiņas vietās)
Taču sākoties 1. Pasaules karam, 1915. gada rudenī līnija tika demontēta un tramvaji atkal kursēja tikai līdz Šmerlim.
Un tikai pēc 30 gadu pārtraukuma tramvaji atkal atgriezās Juglā. Nu tāds īss ieskats vēsturē.
Jugla. No Ropažielas līdz galapunktam. Ar pilnīgu sliežu, kontakttīkla un pieturvietu platformu rekonstrukciju.
Turklāt pilnībā tiks pārbūvēts un pārcelts uz priekšu esošais galapunkts, lai pēcāk tam varētu izveidot sliežu pieslēgumu uz Berģiem.
Pasākums, kuru vajadzēja veikt jau 2008-2009. gadā.
Klau, bet sliedes liks pa vecam uz koka gulšņiem un katru gadu cīnīsies ar zālāju, kas tos gulšņus bojā un laistīs pa retam ar ūdeni tās smiltis, lai neveidojas arprātīgas smilšu vētras?
Pēc idejas jābūt betonā, kā tas piem. ir pie Nac teātra.
Tas arī viss, kas jāievēro pērkot alfu. Protams, labāk pirkt nenopi$tu auto, tas būs mazāk jāremontē.
Par Alfu varu pateikt vienīgi to, ka viens no viņu modeļiem man pilnīgi un galīgi sabojāja visu labo priekšstatu par šo auto.
Mana pirmā saskare ar importa autiņiem pēc Žika bija Alfa Romeo Giulietta
1982.gada. 2.0l, divi karbūži. Un kur nu vēl "izcilās" Alfu kārbas, ielikt 2 robā bez pamatīga ŠŅARRRRKT nu galīgi nebija iespējams. Nu maķ, nekad neaizmirsīšu!
Bet pats labums bija, kad vienu dienu paliku centrā krustojuma vidū, jo aprāvās pusass skrūves, kas pie reizes norāva arī bremžu disku un bremžu suportu, kurš skrūvējās pie dūralumīnija reduktora korpusa... 1994. gadā argona metināšanas Rīgā nebija... Koroče toziem nobraucu bez pakaļējām bremzēm..
Džeks, kurš pēc tam mainīja reduktora korpusu bolīja acis un teica, ka šito cūku (bija domāts ātrumkārba kopā ar reduktoru, jo tā bija vienā korpusā) tak var likt uz rāmja un sanākšot labs dārza traktors
VWfans rakstīja: Un tā tagad KIA-Rio ar 1,2 litru benzīna motoru,ar 1,1 litra 75 zirgspēku dīzeļmotoru, bet ar 1,4 litru 90 zirgspēku dīzeļmotoru 9481 latu.
Šausmas. Mašīnas pašnāvniekiem. Ar tādiem nemotoriem tās jau no krustojuma ar kāju ir jāiestum. Kā samokatam. Par apdzīšanu uz trases vispār varam aizmirst.
Un varu saderēt, ka vidējais patēriņš tiem ķīseļspaiņiem ir lielāks nekā normālam 2,0 litru bīdelim.
Tā jau nu gluži nebūs,ka ar kāju jāstumj. Latvijas satiksmei ir pilnīgi pietiekams tas dzinējs.
Kur ta nu tas var būt pietiekams, ar tādu aizbraukt līdz Rēzeknei vai Liepājai varētu būt īstas mocības.
Un ar ko Latvijas satiksme atšķiras no pārējās Eiropas satiksmes, ka te ar tādu pietiktu?
Savulaik mums uzņēmumā bija līdzīga mugursoma - 1996.gada 106 Peugeotti. 1,1litru dzinējs. Pabraukt ar tādu, neapdraudot sevi un citus nebija iespējams. Turklāt patēriņš tam īpaši neatšķīrās no 1,6-2,0 litru autiņiem.
VWfans rakstīja: Un tā tagad KIA-Rio ar 1,2 litru benzīna motoru,ar 1,1 litra 75 zirgspēku dīzeļmotoru, bet ar 1,4 litru 90 zirgspēku dīzeļmotoru 9481 latu.
Šausmas. Mašīnas pašnāvniekiem. Ar tādiem nemotoriem tās jau no krustojuma ar kāju ir jāiestum. Kā samokatam. Par apdzīšanu uz trases vispār varam aizmirst.
Un varu saderēt, ka vidējais patēriņš tiem ķīseļspaiņiem ir lielāks nekā normālam 2,0 litru bīdelim.
Zemgales, bijušais pirmais dzelzceļa tilts Rīgā, būvēts 1872. gadā Bolderājas dzelzceļa vajadzībām.
1914.gadā pēc jaunā Dzelzceļa tilta atklāšanas pārbūvēts autotransporta un tramvaju satiksmes vajadzībām. Interesants fakts, ka pa Zemgales tiltu tramvaju satiksme notika tikai ziemas periodos, kad Pontonu tilts tika izjaukts.
transphoto.ru/... 
Ražotājs sola, ka tas brauks 30 gadus.
Slinkais rakstīja: iedomajos ka tas drapaks smird ar bio braucot jau smird, bet ar cepam eļļu laika pa visu rajonu smako
Nē, ne jau ar cepameļļu. Viņš brauc ar atrabotku- šķidrumu, ko savāc pa servisiem un kur tur vēl, kaut kādu trafiņu eļļu tur arī gāza iekšā, nu koroče ar visiem šķidrumiem, no kuriem citi cenšas atbrīvoties. Izfiltrē un tad vālē, ka kūp vien
Satikšu, būs jāpapēta sīkāk, kas un kā.