Kārtot: Augošā secībā
Bams 02.01.2012 20:24

Gauss rakstīja: Ja kas, d-pilnieki pavisam nopietni taisās būvēt zemās grīdas vilcienu, protams, lielā kaimiņa uzņēmēju šefībā. Iespējams, ka tādēļ tiek traucēts RVR iecerētais oiropas vilcienu iepirkums.

Nezinu par viņu vilcieniem, taču ar tramvajiem ir tā, ka šie piedāvāja D-pilī saskrūvēt vienu no jaunākajiem Urāru rūpnīcas modeļiem.

Šāds izskatās parastais 4-asu:

tf1.mosfont.ru/...

un ja paveiksies, tad arī 4 gab. šādus 6-asu:

tf1.mosfont.ru/...

Bams 02.01.2012 20:19

CRDI rakstīja: Cik saprotams no

www.morning.lv/...

tad D-pilī būs šitamējie www.vagonmash.ru/...

Ir pamatotas šaubas, ka varētu arī nebūt. Pirmkārt rūpnīca jau gadu kā praktiski nestrādā un nav izpildījusi virkni iekšējā valsts pasūtījuma.

Otrkārt, tas būtu neprāts iegādāties tik nekvalitatīvu produkciju.

Bams 27.12.2011 21:20
Bams 22.12.2011 14:41

Palaidniex rakstīja:

Mums, pie Nac teātra (ok - mazliet savādāka situācija - satiksmi noslēgt nevarēja), toties visu vasaru, bet kāds budžets?

Diemžēl nezinu, varu mēģināt noskaidrot.

Runājot par 6.maršruta pagarināšanu līdz Ausekļa ielai, tad tas varētu notikt 2012.gada vidū, vai visdrīzāk uz 1.septembri.

Kavēšanās iemesls- RS nolēmis pārbūvēt tramvaju galapunktu Ausekļa ielā.

Bams 21.12.2011 15:19

Palaidniex rakstīja: vimeo.com/...

tf1.mosfont.ru/...

Bams 20.12.2011 13:18

IkdienasViesis rakstīja: Vispār, mani pārsteidz tās cienījama vecuma dāmas pie lielo autobusu stūres ? Pēdējā laikā viņu skaits palielinās.

Lielākoties tās visas ir bijušās trolejbusu vadītājas. Jo kopš nesena laika ar troll kategoriju vadītāja apliecībā var strādāt par autobusa vadītāju, bet tikai pilsētas līnijās, t.i. uz tām, kuras neiziet ārpus Rīgas (pilsētu) administratīvās robežas. Piem. pa 4. vai 16. maršrutu ar tādu kategoriju braukt nevar.

Vai tad tomēr strādāt uz tramvaja vai trolejbusa nav vieglāk ? Jeb arī dāmas pāriet uz autobusiem strādāt lielākas algas dēl.

Uz autobusa noteikti strādāt ir vieglāk nekā uz trolejbusa. Agrāk, Ikarusu laikos gan tā bija katorga, ik katru minūti 9-10 stundas dienā štepselēt ātrumus un ostīt soļarku. Bet tagad viss ir pretēji. Arī algas tur ir nedaudz lielākas un vadība uz daudz ko caur pirkstiem skatās, jo šoferi nemitīgi trūkst. Arī kolektīvs- 99% veču ir labāks par tramvaju-trolejbusu sieviešu intrigu pinēju pulciņiem.

Mans brālēns ,ilggadējs trolejbusnieks, gan teica ka algas dēl uz autobusa strādāt nekad neiešot Kāpēc tā ?

Tāpēc, ka sava republika. Nebija nemitīgas kontroles no visādu dispečeru un revizoru puses. Autobusiem pārsvarā ir viens galapunkta dispečers- Abrenes ielā, nomalēs dispečeru nav, atšķirībā no tram/troll, kuri tiek kontrolēti abos galapunktos. Pārsvarā tie, kuri pāriet uz autobusniekiem, tur arī paliek. Pretējs process gan praktiski nenotiek. Ir bijuši gadījumi, kad kāds vadītājs atgriezās atpakaļ uz trolejbusa, jo bija tik tālu pieradis nedomājot braukt zem vadiem, ka braucot ar autobusu nemitīgi nomaldījās no maršruta.

Vēl nesenā pagātnē tas bija liels brīnums, kad dāma vadīja pilsētas autobusu. Atceros, reiz 70-tajos gados par tādu "brīnumu"rakstīja visas avīzes

Nu tas ir tas pats, kas sieviete tālbraucēja. Kurš gan sievišķis gribēja iet cauri un mācīties visas kategorijas? Turklāt vēl kopā ar vieniem večiem. Dabūt D un E ir ilgstošs process. Jāmācās gadiem. Ja ieskaita vēl stāžu. Bet uz tramvaja vai trolejbusa tiesības varēja dabūt no 20. gadu vecuma 4-5, vēlāk tikai 3-4 mēnešu laikā. Tāpēc lielākoties tā.

Bams 19.12.2011 16:09

uupis rakstīja: Atkal tie tramvaji:

Nu va ta grūti saprast ka sievietēm visur priekšroka???

Jā, veicās tiem bābiešiem. Labā, kreisā un vēl priekšroka...

Bams 16.12.2011 12:05

Crankshaft rakstīja:

Hmm, vai varētu būt, ka arī senākos laikos tādas "ātrākas gaitas" versijas eksistēja?

Tā varēja būt. T3 tika uzstādīti divu veida reduktori. Kalnainām pilsētām un līdzenumiem. Kādi bija Kijevā - nezinu.

Bams 15.12.2011 18:49

anonimikis rakstīja: Šodien pēc plkst.17 Rīgā, Barona ielā, netālu no "Barona centra" notika satiksmes negadījums, kurā pamatīgi bojāts viens no jaunajiem "Rīgas Satiksmes" tramvajiem.

Kā novēroja aģentūra LETA, kāds kravas auto atpakaļgaitā uzbrauca tramvajam. Negadījumā izsisti tramvaja stikli un deformēta virsbūve. Cietuši arī pasažieri, kas sagraizījās ar stikliem.

Kā aģentūrai LETA apstiprināja "Rīgas Satiksmes" preses sekretārs Viktors Zaķis, negadījums ir noticis. Notikuma vietā strādā avārijas dienests. Tramvaju satiksme ir apturēta.

Nu nekas traks. Izrautas vienas durvis, izsisti pāris stikli, nedaudz nobrāzta krāsa. Smagais kaut kādās mistiskās trajektorijās brauca. Kam negadās.

Bams 15.12.2011 16:07

varbūt kādam interesē.

Čehi biški veica uzlabojumus tramvaja Skoda 15T borta datorsistēmā un vienu nakti pie reizes veica arī tramvaja dinamiskos eksperimentus, atslēdzot šādus tādus ierobežojumus. Paātrinoties 10 sek. tika sasniegts ātrums 70km/h un tā kā bija atslēgts ierobežotājs tramvajs tika iedzīts līdz 101km/h. Principā varētu vēl nedaudz vairāk (tā ap 110km/h) ja vien būtu kur. Bremzēšanas ceļa garums no 70km/h līdz 0 km/h sastādīja 69m. Kas pie 42tonnām ir ļoti labs rādītājs.

Bams 14.12.2011 19:00

Šitas nabags iesprūda kā pie mums fūres zem Akmens tilta

transphoto.ru/...

Bams 14.12.2011 18:57

uupis rakstīja:

Bams rakstīja: Mazs cinītis gāž lielu(-s) vecumu(-s) transphoto.ru/...

Es tajā bildē nekā nesaprotu – tur ir raslos un nav nekas skaidrs.

Nu kā- Fofāgens ievilka busam, tas savukārt uzmočija trollim. Secinājums: nebūtu trolejbusa, viss būtu kedā.

Bams 14.12.2011 15:29

Bams rakstīja: vecumu(-s)

Jopt, PAREIZI IR VEZUMU!

Bams 14.12.2011 15:28

Mazs cinītis gāž lielu(-s) vecumu(-s)

transphoto.ru/...

Bams 09.12.2011 11:42

Spararats un uzvelkama atspere varētu būt labs risinājums Var izmantot arī viņču, no staba līdz stabam

Bams 05.12.2011 13:31

IkdienasViesis rakstīja: Čehu tatriņas jau crachos bija daudz mīkstākas - "purni" tiem nebija īpaši izturīgi.

Čehi bija daudz gudrāki un tramvaja T-3 priekšu/pakaļgalu speciāli taisīja no ātri nomaināmas stiklaplasta maskas. 6 skrūves un maska nomainīta, saliek atpakaļ caurumos gabarīt un pagriezienlampas, ieliek fāras, šuves nošpaktelē, masku nokrāso un pēc max. nedēļas tramvajs atkal braucams.

A vecajiem RM kamēr izjauca puskabīni, lai tiktu pie sadauzītajiem bleķiem, kamēr tos ar kuvaldu iztaisnoja un dabūja atpakaļ vajadzīgo formu pagāja krietni ilgāks laiks.

Bams 05.12.2011 13:22

IkdienasViesis rakstīja: Bamam:

Kas tramvajam ir autonomā gaita ?

Tas nozīmē to, ka tramvajs varēs kādu gabalu pabraukt bez kontakttīkla. Pats ar savu akumulēto enerģiju. Piemēram, kādas avārijas gadījumā uz līnijas. Gadās pēc vētras sakrīt koki uz vadiem vai kāds smagais nones vadus ar visiem stabiem, kā jau ir bijis. Satiksme nestāv, vadus labo pa nakti. Pilsoņi pasažieri apmierināti, ka netiek izsēdināti meža vidū, šoferi nebrēc, ka tramvaji sastājušies krustojuma vidū

Vai lai nobrauktu no sekcijas izolatora, ja gadās uz tā apstāties. (tādi ir ik pa 1km katrā maršrutā).

Vai nākotnē varbūt braukt pa depo teritoriju, tādējādi nevajadzēs būvēt un vilkt sarežģītus vadus, stabus un kabeļus depo teritorijā. (ir reāli plāni slēgt depo Brīvības un Maskavas ielās, tos pārceļot ārpus centra). Pirmo Berģos, otro Rumbulā.

Nu apmēram tam.

Bams 02.12.2011 14:08

Pirmais rakstīja: kādu lieku sastāviņu????

kopš kura laika atkatus maksā tramvajos?

Kādus otkatus? Ja līgums netiek izpildīts, piegādātājs maksā sodu. Jebkurā normālā līgumā parasti ir tāda opcija. Maksā gan tramvajos, gan busos. Kā līgumā ir norādīts. Starp citu, MB par līguma kavēšanu Rīgai piegādāja vienu busu pa virsu. MB Connecto. lv.wikipedia.org/... :MB_Connecto_O345_R%C4%ABga_Imantas_DP_02.2009.jpg

Bams 02.12.2011 13:55

IkdienasViesis rakstīja: Bamam:

Starp citu - vai nu beidzot visi paredzētie tramvaji no čehiem ir saņemti ?

Vēl nav 2 gab.

Ja jau šie tur pārāk kavējas, tad jau pastāv iespēja pa velti nokāst vēl kādu lieku sastāviņu - kā nekā līgumsaistības.

Neesmu redzējis līgumu. Bet čehi tagad visiem 20 vagoniem uzstāda papildopciju, kura līgumā nebija paredžeta: autonomā gaita. Varbūt tas tā viena liekā sastāviņa vietā- nezinu.

Jebkurā gadījumā šī līguma ietvaros var pasūtīt vēl 32. gab. šādu vagonu. Tad principā viss 5.depo būtu nokomplektēts pilnībā ar zemās grīdas tramvajiem. Pēc tam atliktu vēl iepirkt kādus 55-65 3.depo un tad pietiktu visiem maršutiem.

Bams 01.12.2011 17:36

Seene rakstīja: Kā tramvajam beidzās tikšanās ar golfiņu pie Bērnu pasaules pagājušajā sestdienā? Pirmo reizi redzēju ko tādu tiešā tuvumā...

Sadursmē cieta plastmasa. Tā ir jau nomainīta un vagons pēc dienas bija atpakaļ darbā. Saskaņā ar ES standartiem nekādi čuguna bruņuvilcieni vairs nav iespējami. Priekšai jābūt tādai, lai gājējam nebūtu puns

Bams 01.12.2011 16:18

IkdienasViesis rakstīja: Bamam:

Nu jau šķiet, ka jaunie tramvaji ir pietiekošā skaitā, bet pa sesto joprojām brauc arī vecās tatriņas. Kāpēc tā ?

Jaunajiem vēl joprojām ik pa brīdim notiek čēpē un tie tiek pilnveidoti, papildinot tos ar autonomo gaitu.

Un kad parādisies jaunā tramvaja "eksperimentālie" reisi pa Meirovica bulvari uz Nacionalā teātra pusi ? Tur kā izskatās, visi vadi jau ir sagatavoti. Vēl jau arī mežparka virziens droši vien, ka gaida jaunos vagonus.

Mežaparks labi, ja nākamā gada beigās. Uz Ausekļa ielu būs tad, kad Dome akceptēs 6.maršruta pagarinājumu. T.i. piešķirs papildus finansējumu.

Bams 01.12.2011 14:49
Bams 14.11.2011 14:21

kalfonso rakstīja:

gan jau ka pļonka, kas tad cits. krāsot būtu pārāk liela ķēpa.

Uz tā ir vietas un detaļas, kuras krāsot sāktu 5x ātrāk nekā čakarēties ar plēvi. Bet krāsot nevar- garantija.

Bams 14.11.2011 14:19

IkdienasViesis rakstīja: šodien redzēju Bama bildē nobildēto "dzelteno" jauno tramvaju. Interesants izskatījās. Bet, vai viņš tāds ir nopindzelēts, vai tikai aplīmēts ar plēvi ?

Plēve, protams. Drīz būs vēl viens reklāmā.

Bams 10.11.2011 15:08

Varbūt kādam interesē.

transphoto.ru/...

Tāds verķis -paātrinātājs (netiešās iedarbības gaitas-bremžu reostats) atradās visos T3 vagonos līdz modernizācijai. Izgudrots ASV 1938.gadā.

Vadītājs spieda gaitas vai bremžu pedāli un servomotorītis grieza krustu ar ripuļiem gar malām, tādējādi tika panākta vienmērīga gaitas uzsākšana un bremzēšana bez rāvieniem.

Principā vadītājs varēja gaitas pedāli uzreiz nospiest grīdā, bet vagons gaitu uzņēma vienlaidus. Piemēram vecajiem vagoniem ar rokas vadību-kontroleru-tas bija jāgriež pa pozīcijām, ieturot pauzi, savādāk vai nu visi pasažieri bija pa grīdu vai ar lielu blīķšķi kabīnē izsita galveno rubiļņiku

No paātrinātāja trūkumiem var minēt samērā biežu krusta iesprūšanu vai kontaktu pirkstu piedegšanu, kas rezultātā izraisīja rāvienus, (reizēm šāvienus zem vagona) vai bremžu zušanu.

Arī braukt vienā patstāvīgā ātrumā turot nospiestu gaitas pedāli nevārēja un vadītāji bija spiesti plekāties ar pedāli, to nospiežot un atlaižot. Nu tā.

Lasītākie raksti

Jaunie raksti