HIPPY rakstīja: Nebūtu tur maisījušies tramvaji – nebūtu sastrēgumu
Nebūtu Rīgā tramvaju vispār - korķi tāpat būtu tur, kur tie ir.
Problēma ir ne jau dzelžos, bet gan tajā blīvē starp stūri un krēslu.
HIPPY rakstīja: Nebūtu tur maisījušies tramvaji – nebūtu sastrēgumu
Nebūtu Rīgā tramvaju vispār - korķi tāpat būtu tur, kur tie ir.
Problēma ir ne jau dzelžos, bet gan tajā blīvē starp stūri un krēslu.
Braucis vēl neesmu, taču uzreiz pēc atklāšanas līdz pat 7-8 vakarā bija praktiski nepārtraukts sastrēgums uz Brasas tilta, Gaujas ielā un tikt augšā uz Vairoga pārvadu praktiski nebija iespējams. Paziņa teica, ka sava krietna pusstunda pagāja, kamēr tas tika līdz Brīvības krustam.
Nedaudz off-top.
Rīt atklās jauno Gaujas/Vairoga ielu satiksmes pārvadu.
HIPPY rakstīja: To es saprotu – tur ar tramvajam vieta.
No rīgas tramvaju ari vajadzētu pārvietot uz Salaspils Ķekava līniju
Jebkurā laikā. Как говорится, за Ваши бабосы любые папиросы.
Nedaudz bilžu no viena Krievijas apgabala -Черёмушки. Jeb Sajānu-Sušenskas HESa tramvajs.
Tramvaja līnija HES darbinieku vajadzībām no 6km attālā ciemata līdz HESam.
IkdienasViesis rakstīja: Bet, izskatās, ka tuvākajā laikā jaunais tramvajs vēl gar Nacionālo teātri nebrauks.
Ja brauks, tad tikai nākamgad. Plāni mainās ik pa brīdim.
ValdisM rakstīja:
varakļānos bruģa nav.
Nav? Nu sūdīgi, ka nav
Un vispār, jāatzīst, ka pat asfalta segums Rīgas ielām ir nolaists līdz klinķim... it kā bedru nav, taču visādas iesēdušās lūkas, šuves, komuni9kāciju rakumi,u.t.t ir šausmīgā stāvoklī
Visa problēma ir mistiskā LVS, kurš nosaka, kas ir bedre. Lielākoties VISS augstākminētais pēc LVS nav bedres un tāpēc nelabo.
Bet paši jau arī esam kūtri. Cik kurš no jums ir uzcepis kādu e-pastu atbildīgajiem činavniekiem? Piemēram uz RDSD? Nu, ja kļauzu nav, tad ko lieki labot? Bet, ja raksta, tad kaut ko arī salabo.
Seene rakstīja:
HIPPY rakstīja: Tas ir specilāli – lai kapekas pareizi maisos sakratās vedot uz banku
Ja tur vēl būtu labs asfalts, tad pavisam droši būtu skaidrs, ka šo ceļu izmantotu visi pēc kārtas. Tagad steidzīgie vismaz padomā, vai tiešām tik ļoti ir jāsteidzas Tātad secinājums - ar šādu bruģi RS apkaro agresīvos braucējus.
Steidzīgie ta steidzīgie, steidzīgie tāpat brauks, lai vai kāds segums tur būtu, bet to bruģi ir spiesti izmantot arī tie, kuri nogriežas no Krastmalas un grib tikt uz Valdemāreni.
HIPPY rakstīja: Nevienā vietā neredzēju ka tramvajs traucētu auto satiksmi, ka tramvajs ietu pa koplietošanas ceļiem, ka būtu ielikts laukakmeņu bruģis kas lauž auto un trolej transmisiju.
Nevajag nemaz tramvaju. Pats Rīgas centrs. Iela, kas iet gar Latvijas banku, kuru daudzi izmanto kā apbraucamo laižot lejā no Vantenieka. Tādu bruģi, tik nelīdzenu šķiet neatrast pat Varakļānos...
IkdienasViesis rakstīja: škiet,ka tam zilajam trolejbusam klipā stangām nebija virves - droši vien vadītājs lien uz jumta un štangas vieno pie vada ar rokām.
Nelien, jo trolejbusu kustība tajā ciematā ir jau slēgta. Bet virves gan jau ir gar sāniem.
Gauss rakstīja:
Normāls aperāts, īsā bāze, varētu paņemt mūsu līkumus bez pārbūvēšanas.
Normāls aparāts ir šis
Trambūzis Krievijā.
Pēc diezgan ilgas būvniecības, vairāku atklāšanas termiņu pārcelšanas, skandāliem, protestiem un nemitīgiem arheoloģiskiem izrakumiem beidzot arī Izraēlā, Jeruzālemē sācis ir darboties tramvajs.
Nesen tramvaju satiksme tika atklāta (atjaunota) arī Alzīrijā.
Tramvajs Dubajā.
IkdienasViesis rakstīja: Bez bremzēm nepalika. Visos vecajos vagonos bija ar roku griežams avarijas mehanisko bremžu rats. Ar to varēja apturēt pat no tilta ripojošu vagonu. Protams, ja tā parikte strādāja.
Vecie vagoni tiešām bez bremzēm nepalika(vismaz nekas krimināls nav dzirdēts), taču čehu Tatras- vecās, apaļās T3, kad tās vēl nebija renovētas un brauca sarkani-dzeltenas, gan regulāri palika bez bremzēm. Tagad, pēc pārbūves tur ir elektronika, bet no rūpnīcas modelī bija iebūvēta kontaktoru-reostatu vadības sistēma. Un tā regulāri gļukoja.
Tā kā visi kontakti un galvenais gaitas-bremžu reostats tramvajam bija zem grīdas, tie verķi regulāri bija pilni ar ielu putekļiem. Un putekļi savukārt smuki bloķēja kontaktoru pārslēgšanos.
Bieži vien situāciju glāba tikai tas, ka vagoni brauca sakabināti pa 2 un, ja vienam bremzes pēkšņi atteica, tad bremzēja vismaz otrs vagons.
Citreiz savukārt gaitas reostats bija palicis kaut kādā gaitas pozīcijā un vadītājam uzsākot braukt tramvajs ar lielu rāvienu leca uz priekšu..
Braukt ar vienu vagonu vispār reti kurš vadītājs uzdrīkstējās.
aizvermuti rakstīja:
Bams rakstīja: Un PSRS ražotajiem tramvajiem nevienam modelim nekad nekur nav bijusi hidraulika. Pneimatika jā. Durvīm, bremzēm, arī logu tīrītājiem. Bet hidraulika - nē.
Un bremzes darbojās tikai, kad bija spiediens? T.i. ja sabojājās kompresors, tramvajs paliek bez bremzēm?
Nē. Tur ir pretējs efekts. Neesmu pētījis smago auto pneimatiku, taču dzelzceļā un tramvajiem ir tā, ka kompresors atbrīvo vārstu, kas nobloķē bremzes. Ja kompresors nestrādā- čimbuli no vietas izkustināt nevar. Ar trolejbusiem ir tāpat. Vismaz vecajām Škodām.
Nu un bez "gaisa" bremzēm parasti vēl ir elektrodinamiskās, rokas mehāniskā (stāvbremze), gan arī sliežu bremze.
IkdienasViesis rakstīja: Bet - ir jautājums : Kāpēc tam bildē rdzamajam ieputinātajam tramvajam, pie tā "bugeļa" tipa strāvas noņēmāja klāt ir virve ? Kādam nolūkam tā domāta ? Vai tad tā pacelšanas/nolaišanas iekārta nav aprīkota ar hidroelektro pacēlāju ?
Nē, tur centrā uz ass tam ir tikai atspere. Turklāt tā nodrošina, ka ar to verķi var braukt uz abām pusēm. Depo teritorijās vai galapunktos, kur nebija apļu, vadus iekarināja augstāk un braucot atpakaļ tas pats atmetās atmuguriski, bez vadītāja vai striķa līdzdalības. Taču lai to verķi atvienotu no vada, tas ir jāpavelk ar virvi un tā jāatsien kaut kur pie virsbūves. Konstrukcija sena un prasta bez gala.
Hidraulika? Vagoni būvēti pag. gs. 50.gados. Un PSRS ražotajiem tramvajiem nevienam modelim nekad nekur nav bijusi hidraulika. Pneimatika jā. Durvīm, bremzēm, arī logu tīrītājiem. Bet hidraulika - nē.
HIPPY rakstīja:
Tiem jau ir jaunie puspantogrāfi
Tas ir bugelis. No krievu бугель. Vai lira. Tā īsti latviski nemaz nezinu, kā to dēvē.
Faktiskais nosaukums - Bow collector. Izgudrojis un patentējis 1880. gadā Ernests Verners fon Siemens. Kā atbildi amerikāņiem, kuri bija izgudrojuši un patentējuši parasto, mums tik pierasto kontaktstieni. Tāpēc Amerikas pusē brauca ar štangu, bet Eiropā-pārsvarā ar bugeli.
IkdienasViesis rakstīja: Nu jau tramvaju tēma sāk zaudēt aktualitāti. Lai tā nenotiktu
..pievienoju vienu bildi
Ziema O)
IkdienasViesis rakstīja: Vai Rīga ir jau saņēmusi VISUS 20 jaunos tramvajus ?
Nē. Uz šo brīdi ir 15.
Kaut gan ar 20 borta numuru nesen atveda. Trūkst 715-719. (reāli dabā 57158-57191)
Vēl būtu interesanti uzzināt par ziemas sezonā konstatatēto trūkumu novērsanu - kas tur uzlabots. Cik atceros, dziļajā sniegā jaunajiem tramvajiem bija problēmas. Medijos kaut kā nekāda informācija par šiem jautājumiem nav manīta.
Medijos jau to nerakstīs. Projekta izmaiņas/tehnisko nepilnību novēršana sakarā ar Sibīrijas ziemas iespējamību Rīgas ielās.
Seene rakstīja:
Vispār jau mirgojošs zaļais... Bet IR labāk - jo faktiski jau tas mirgojošais neko nenozīmēja. Tikai brīdinājums, ka drīz būs dzeltenais, ko katrs intenrpretēja pēc savas patikas. Un rezultātā vienam liekas, ka jābremzē, otram, ka jāpaspēj. Bet CSN ir skaidri pateikts - kad iedegas dzeltenais, JĀŠĶĒRSO krustojumu, ja nav iespējams apstāties pie stoplīnijas normāli bremzējot.
Tur jau tā lieta, ka mirgojošais zaļais brīdināja. Tagad par to nebrīdina nekas. Un tīši vai netīši sanākt braukt pie dzeltenā. Ir, protams, dažādas metodes, kā noteikt, ka zaļais drīz pārslēgsies uz dzelteno, piemēram, skatoties uz blakus esošo gājēju luksoforu. Bet ne visi tās zin un ne visur tas darbojas vienādi. Vīnes konvencija neaizliedz zaļajam blakus uzstādīt taimeri. Mums uz vienas rokas pirktiem tādas vietas saskaitīt var.
uupis rakstīja:
Te ir RĪGA ar savām īpatnībām un pārējām figņām, kur Rīgas Satiksme ir izpaudusies visās varavīksnes krāsās…
TO tiešām nevar nepamanīt.
… kur vēl ir sastopami vecā standarta luksofori un zīmes, lai gan CSN 325. punkts nosaka ka vēl līdz 2006. gada 1. janvārim viss tas bija jānomaina…
Neviens nespieda mūs pievienoties Vīnes Konvencijai. Aber kā vienmēr kādam pārcentīgajam latvju ierēdnītim bija kvēla vēlme ielīst bez ziepēm tur, kur saule nekad neiespīd.
Kam no tā ir labāk, ka lielā daļā luksoforu nav vairs mirgojošais dzeltenais? Vai mazāk brauc pie dzeltenā?
sarashkins rakstīja: Bams, bams, bams... man tā iešāvās prātā - a ja nu Bams realitātē ir L. Bemhens... .. kas tausta tautas viedokli.
O,
nu paldies par piedāvājumu.
Man ir labi tur, kur ir.
p.s No Bemhena algas gan neatteiktos
KSI rakstīja:
Skaidrs, ka tam jābūt citam projektam ar citu kāpostu, taču laikā, kad piķis ir tik maz, man šķiet tikai loģiski nedaudz atkāpties no projektu/budžetu principiem, sēsties kopā pie viena galda un pie vienas rakšanas izdarīt divus darbus.
Piekrītu. Teicu jau, ka varbūt projekts ir koriģēts.
Ja platformu projektu bīdīs cauri kā kompleksu, tad daudzus gadus nekas neatrisināsies dēļ problemātiskajām zonām (K.Barona iela), kur jāmeklē īpašs risinājums.
Barona ielā nekas īpašs un vairāk kā garš guļošais policists nebūs. Kā daudz kur ārzemēs.
Spānijā dīzelis ir lētāks par 43,8 centiem!? Dīzelim Latvijā cena 2.117, bet Spānijā 1.679 EUR 25.03
35
Kas padara “Latvijas Gada auto 2026” - “Cupra Terramar” par pieprasītu izvēli Latvijas auto tirgū? (+ VIDEO)
2
HIPPY rakstīja:
Kanibaals rakstīja: Trolejbusi ir tie kas jālikvidē nevis tramvaji. Nav vietas abiem vienā pilsētā.
Trolejbusu vieta ir Tolmetā - upload.wikimedia.org/...
Tie jau ir tremvaji
Nu labi
transit.toronto.on.ca/...