Un tad nu lai kāds atbild uz jautājumu - ja Caunīte jau ir tik daudz šajā lietā nolohojusies, un viņai vēl nav mācības, ka pret šīm lietām ir jāattiecas nopietni, ka pat apelācijas termiņu nokavē, ko tas par viņu liecina? Ir tāds teiciens - gudrais mācās no citu kļūdām, muļķis pat no savējām nemācīsies...
Par tiesu - Caunītes argumenti nebija balstīti uz apdrošinātāja pretenziju (pienākas/nepienākas rergess, prasības apjoms utt.), bet par lietu, kas šai tiesai nebija jāskata - notikuma apstākļiem, kas tika skatīti citā procesā. Tiesai nebija jāvērtē negadījuma apstākļi un personu vainas sadalījums negadījumā.
Par nepārsūdzēšanu - protams, būtu interesanti to uzzināt, bet vai tad nav tā, ka, ja notiek CSNg, kurā ir bojāta manta (šajā gadījumā - auto), policijas pienākums ir noskaidrot vainīgo. Skaidrs - kriminālprocesa nebija. Bet tāpat - ir 3 opcijas - viens vainīgs, dalītā vaina vai vainas pakāpes nav iespējams noskaidrot, piemēram, pretrunīgu liecību dēļ (ir man praksē bijuši šādi gadījumi). Un policijas lēmums jebkurā gadījumā tiek nosūtīts iesaistītajām pusēm. Un, ja ir lēmums par vainu (kā tas šajā gadījumā arī bija), tad ir jābūt arī tiesiskajām sekām - sodam. Vai tad APK paredz, ka par avārijas izraisīšanu var izsprukt arī bez soda? Bet, pat, ja soda nebija... nu, nez, es tomēr uzskatu, ka personas pienākums ir painteresēties, kādas sekas tas atstāj.
Aizraksti feisbukā