Par stadiju nepateikšu, bet remontē uz nebēdu. Gan prom, gan atpakaļ Waze veda cauri pilsētai. Remontē arī posmu starp Paņevēžu un Latvijas robežu, apmēram pusceļā... Tur trešdienas vakarā ap 21.00 bija pamatīgs sastrēgums, es sāku sekot dažiem vietējiem un apbraukt to caur kaut kādu miestu kreisajā pusē...
Tieši tā... tie, kas lien priekšā vai uz bāņiem vai velkas pa kreiso joslu, pārsvarā ir ar LV vai LT numurzīmēm. Poļi pa lielam ir iemācījušies savus lielceļus lietot... Kā izņēmumu varētu minēt fūres...
Bet overall - tagad pēc tam, kad visu Poliju var izbraukt pa bāņiem, vakar ceļš no robežas ar Čehiju līdz robežai ar Lietuvu aizņēma 7.5 stundas ar vienu čuru pauzi pie Varšavas un stundu ilgām pusdienām Lomžā... ar visu to, ka pie Varšavas bija neliels sastrēgums. Izbraucām 8:30 no rīta, Lietuvas robežu šķērsojām īsi pirms 16.00 pēc Polijas laika. Faktiski Polijai cauri var izbraukt apmēram 6.5 stundās. Atceroties 2007. gadu, kad braucu pirmo reizi un tas aizņēma apmēram 11 stundas...
Es pārsvarā braucu pa ceļu no Varšavas uz šo pusi, kur atļautais ir 120, ar kādiem 140-150, aiz Varšavas, kur atļautais ir 140 - apmēram 150-160, vietām mazliet uzspiedu līdz 170-180. Priekš manis un mana auto - normāls, komfortabls ātrums. Mēģināju notestēt, cik tas D3 velk, bet bijām 4 cilvēki un virs 180 palika pavisam kūtrs, pie 190 atmetos. Tas D3 neko diži neiet, arī uz apdzīšanām ar 4 cilvēkiem un pilnu bagāžnieku tāds nīkulīgs tomēr. Par troksni - manam Volvo tāds nepatīkams parādās pie apmēram 180 km/h. Līdz tam auto pa lielam murrā. Ap 150-160 apgriezieni turas ap 2.5k. Patēriņš uz 120 braucot ir apmēram 5.5, uz 150 - ap 7... Nekā tāda, lai tā dēļ vilktos un mīlētu santīmus. Degvielā viss brauciens līdz Budapeštai (caur vienu spotu Slovākijā), nedaudz pa turieni un atpakaļ (caur Vīni) izmaksāja ap 270 euro...
Ja par degviela cenām - Lietuvā tā bija vislētākā. Tuvāk LV robežai vēl ap 1.60, bet pie Polijas robežas dažos tankos dīzelis maksāja pat 1.46... Marjampoles Cirkle-K - 1.519... Lomžā vakar pildījos par 1.55... Ungārijā uz bāņa - 1.80, pašā Budapeštā - ap 1.60...
Par laiku jāpiekrīt Bradypus - šoreiz to diži nemērīju, bet pirms gadiem 5, kad ar BMW braucu no Varšavas, pa bāņiem vidēji ar 180-200 skrienot aiz kāda vietējā džigita, mājās biju apmēram stundu ātrāk, kā Waze prognozēja sākumā.
Kopumā Polijā arī skrējēju kopš viņu izbazūnētās uzsāktās cīņas (kā jau teicu, uz bāņa gan nevienu ekipāžu neredzēju ne turp, ne atpakaļ) ir palicis ievērojami mazāk. Pat nebija tā īsti, kam astē iesēsties. Vienā brīdī pasēdēju aiz viena M3 bembja, bet tas vienā brīdī aizlidoja...
No netrafarētajām ekipāžām redzēju vienu zilu aktuālās paaudzes Octavia un divus melnus iepriekšējās paaudzes 3. sērijas BMW.
Jā, Lomžā vien redzēju 3 ekipāžas. Bet uz bāņa nebija nevienā vietā. Vispār vienīgā vieta, kur uz bāņa redzēju CP, bija pirms pāris stundām Čehija (brauciens bija līdz Budapeštai) - diezgan netālu no robežas ar PL bija vienu X5 nolikuši mieriņā...
Šodien izbraucu cauri teju visai Polijai, līdz Krakovai. Bāņa nav tikai īsi pirms un pēc Lomžas (kādi 20-30 km) un īsi pirms Krakovas (arī kādi 20 km). Pārējais pa bāni. Šobrīd Lietuvā daudz ceļa remontu. Waze pat veda cauri Marjampoles pilsētai.
BTW, pirmo reizi uzrāvos uz alkohola reidu - kaut kādā miestā pirms Paņevēžas visus meta mierā un lika pūst. Nav tā tikai mūsu bāleliņu īpatnība.
Un vēl - Latvijā sen nav redzēts tāds skats kā Varšavā. 'Policis ar kājām stāv zem tilta ar radaru... būtībā tie paši krūmi, kas pie mums deviņdesmitajos.
Kā sarunā. Var būt divi gali - pārdevējs var iecirsties un pateikt, ka nepārrakstīs, kamēr nebūs visa nauda uz ķepas (konta), pircējs var iecirsties, sakot, ka neskaitīs, kamēr auto nepārrakstīs. Parasti jau notiek pirmais variants. Visdrošāk būtu slēgt līgumu ar pārdevēju, kur šo atrunā. Un tieši ar mašīnas īpašnieku, nevis kaut kādu tur "brālēnu". Es, piemēram, akceptēju pārrakstīšanu tikai un vienīgi pēc visas naudas saņemšanas. Ja nepatīk, ej pērc citur.
Divu valstu risinājums tika piedāvāts gan 1948. gadā, gan pati Izraēla apmaiņā pret mieru pēc tam to ir piedāvājusi, ja nemaldos, pat 2 reizes. Pretējā puse to vienmēr ir noraidījusi. Un ne jau dēļ strīda par teritoriālo sadalījumu, bet gan par uzskatu, ka Izraēlai kā valstij nav tiesību pastāvēt vispār.
Varam diskutēt par civiliedzīvotāju upuriem, bet vienlaicīgi nedrīkst aizmirst to, ka Hamās 7.10. kāreiz arī sāka ar civiliedzīvotājiem. Un, ņemot vērā šo, derētu uzdot jautājumu sev - ja Hamās pusei būtu tādi resursi, lai iebruktu Izraēlā, vai viņi civiliedzīvotājus saudzētu?
Mani Waze veda caur pilsētu... gan turp, gan atpakaļ.