Par pirmo ir stāstījis ne viens vien cilvēks, neredzu iemesla neticēt.

Formāli tur gan bija sargs, bet vai nu tam bija vienalga, vai paticīgie darbinieki periodiski atnesa pa pudelītei, bet nu faktiski visiem bija labi. Tāpat arī rūpnīcas vadītājs esot bijis īpašs,tā ka visādi var būt. Tas gan vairāk uz neatkarības pusi, tā ka tam arī noteikti sava ietekme bija.

Ok, var jau būt, ka Tev par to papīra pieejamību arī taisnība, lai būtu.

Runājot par iznešanu, ne visur vajadzēja rafinētu pieeju. Citur viss notika daudz vienkāršāk. Tad nu lūk, kāds pārtikas ražošanas uzņēmums, kur pie izejas esot bijis piekarināts papīra rullis, kurā darbinieki mājup nesto produkciju esot ietinuši. Gada laikā aizgājusi 1 tonna papīra. Daudz vai maz, katrs var spriest pats, bet ja padomā, cik tad tas štrunta papīrītis sver, bet cik pats produkts, tad tonnas labi veidojas.

Amnizantu stāstu dzirdēju par pavāra amatā strādājošu kundzi, kas savai dzimšanas dienai nofenderējusi kroņa rauga mīklu, ietinot maisā un aptinot ap vēderu. No iestādes iznākusi bez bēdu, bet uznākusi vēlme pa ceļam svētku dienā noskatīties filmu. Tā nu kino sanācis neplānoti aizkavēties un kādā nelāgā brīdī mīkla esot bijusi pietiekami uzrūgusi, maiss saplīsis un mīkla plūdusi. Klātesošie esot ļoti satraukušies, cilvēks jūk ārā, nav skaidrs kāpēc un ko darīt

Par tualetes papīru cīsiņos būšu skeptisks, jo tālaika ļautiņi tāpat šo ir saukuši par deficīta preci un nez vai tas būtu saprātīga alternatīva.

Tas, ka piegrūda klāt visādu citādu šņagu, kāpēc gan ne, ticu.

Nē, nē, agrāk desa bija labāka. Nu kaut vai tāpēc, ka to nevarēja dabūt un attiecīgi nenācās sevi indēt ar to sāli un cukuru, neatkarīgi no tā, cik tur tā bija vai nebija.

Tak tie černogolovkas brīnumi (ja tos domā) joprojām ir sastopami, vien pirkt negribas.

Vai leišu vai kādas citas alternatīvas ir sliktākas, negribētu piekrist. Laikam garais kovids ir mani skāris, bet garša likās =/- tāda pati.

Uz tām pudelēm bija taisni fantastiska ražotnes adrese. Aptuveni tādā garā - izbrauciet no sādžas X pa ziemeļu virzienā 3 km, tad griezieties pa labi un pa zemes ceļu vēl 1 km un tad pa kreisi esam.

Labi, vairāk nejaudāju. Pieņemsim, viss bija ļoti jauki, tikai nezin kāpēc visi mani radiņi, kas tajā laikā dzīvoja, to aplaimību nepiedzīvoja. Droši vien tāpat arī visi citi, kas tepat par to izsakās, bet vismaz vienam viss bijis sakārtots. Nu nav slikti arī tā

Kas no manis teiktā bija tik neskaidrs? Skaidri un gaiši pateicu, ka ļoti būtiska ir audzināšana. Ja vecāki rāda labu paraugu, tad arī bērni augs jēdzīgi.

Ja ieskati, ka bērniem jādzīvo sūdīgi, lai izaugtu čakli, droši - audzini pēc saviem ieskatiem.

"Kāpēc tik daudzi izmanto lieliskās iespējas pist prom ja reiz ir tik daudz un varenas iespējas" - tāpēc arī izmanto, ka ir tādas iespējas. Agrāk tālāk par kolchozu netiki, tagad tiec.

"kuras tad bija tās vitāli nepieciešamās lietas?" - uzskaitīt? Normāls ēdiens (sakarīga maize tikai dzelzceļnieku veikalā pēc tam, kad paši dzelzceļnieki iepirkušies), tās pašas drēbes, ko meklēja kooperējoties ar radiem, motocikla detaļas (jā, nevis hārlijs izklaidēm, bet pārvietošanās līdzeklis laikā, kad autobusu satiksme bija sūdīga un ne tikai) u.t.t. Nav būtiski? Kā nu kam. Nešaubos, ka Nīcā tas viss lieliskajā sistēmā bija.

Tava domāšana attiecībā uz darbu ir pavisam īpaša. Tātad speciālistam, kas nestrādā ar lāpstu, darbs ir viegls un tas ir netaisnīgi, ka viņš varēs izbaudīt vecumdienas?

Tev prātā neienāk, ka par tādu specialistu viņš nav dzimis? Mācījies, strādājis, guvis pieredzi, ir ar lielāku atbildību, nekā ierindas grāvracis?

Kāpēc tad sētnieki nesteidz būt par vadošajiem speciālistiem, kam viegls darbs un saldas vecumdienas?

Lai vai kā, sistēma bija krietna un visiem bija labi.

Agrāk slaistu un dienderu nemaz nebija? Bija un ir arī tagad. Neviens neliedz bērnus audzināt, rādīt labu paraugu un viss būs jauki. Ja bērnu nejēdzīgi lutina vai pamet savā novārtā, tad nevajag brīnīties par likumsakarīgu rezultātu.

Es gan  teikšu, ka Tu droši vien par slinkumu varētu uzskatīt lietu, ka jaunatne nevēlas darīt mazapmaksātu darbu. Vai tas liecina par slinkumu? Nu nez, man jau liekas, ka attīstītas sabiedrības uz to virzās.

Tavā ieskatā agrāk viss bija jauki un komunisti visiem visu pienesa, bet tagad jācīnās par izdzīvošanu? Nezin kāpēc mani radiņi gan ir stāstījuši n-tos stāstus par to, kā nācās shēmot, ņemties un darīties, lai kaut kur sadzītu rokās sadzīvē vitāli nepieciešamu lietu, ne par kādu luksusu nerunājot.

Tagad, ja neesi pamanījis, cilvēkam ir iespējas. Ja vēlies, studē, strādā, gūsti pieredzi, sities dzīvē. Negribi, guli aizkrāsnē, kasi nabu un lamā slikto sajmu. Viss atkarīgs no paša.

Runājot par piemēriem, kur šoferi ceļ lepnas mājas, tad manā ieskatā mūsdienās amatu novērtējums ir izmainījies uz pareizo pusi. Ja nopietns inženieris rūpnīcā saņēma to pašu ko sētinieks vai krāvējs, kuri pie tam vēl dabū papildus par darba laikā uzkrauto šefa auto - tas bija normāli? Nemaz jau nerunājot par vienkāršu pārdevēju veikalā, par ko var strādāt būtībā jebkurš bez sevišķas prasmes, kam toties bija liela vara un iespēja nopelnīt pa virsu.

Bet saprotu, tā tomēr bija laba sistēma un žēl, ka mūsdienās ir tik slikti.

Man nav ne mazākās vēlmes pakārtot savu dzīvi iepirkumiem. Ja spontāni iegribas ēst to zivi/gaļu/vienalga ko un ja ir iespēja nopirkt, es iešu un izdarīšu.

Pie tam variants iemest mašīnā burkas neder. Tas nav pēc fen šui, jo auto jau savā būtībā sagrauj šo ideju. Vajag ar velo, ar velo.

Tas jau vien, ka no nopietnām problēmām varam pārsviesties pie vaļu glābšanas, liecina, ka nedzīvojam slikti

Mūsu jaunie komunistiņi gan zina pretlīdzekli, kā cīnīties ar šo iepakojumu trakumu - vajag mainīt attieksmi un uz tirgu pēc ikdienišķā zandarta iet ar stikla burku. Ja piestaigāsi bieži, pārdevēji uz tevi neskatīsies kā uz lohu.

Tev kādam nolūkam? Aiz gara laika? Nevajag, dārgs prieks un visdrīzāk par tiem nepilnajiem 600 eur nekas diži nesanāks. 

Šādas iekārtas lieto pamatā mednieki, nevis šī foruma lietotāji, jo nav kur izgrūst naudu. Specifiska lieta specifiskam mērķim.

Tāpat nevajag safanoties par skaistajām reklāmbildēm un video. Ir sanācis darboties ar Pulsar, kas maksā 2k+ un arī tad viss ir ļoti atkarīgs no laika apstākļiem. Ir reizes, kad viss ļoti lieliski, bet reizēm ne tik koši.

Par Msh teikto, ka vecāki tā varēja un ko, mēs nevaram - grūti saprast, vai smieklīgi, vai skumji.

Es pārstāvu nosacīti jaunākās paaudzes pārstāvi, kas dzimis vien dažus gadus pirms padomijas sabrukuma un piedzīvojis mazāk visa tā kolorīta, bet tāpat mana bērnība bija skarbāka, nekā tā ir maniem bērniem.Domāju, bezjēdzīgi uzskaitīt piemērus, ko tāpat visi lieliski zina.

Kāds dzīves attīstības treneris noteikti secinātu, ka tāpēc es esmu dzīvē rūdīts un tālu tikšu, bet bērni izaugs nīkulīgi bez iemaņām ar cirvi labot televizoru, bet es teikšu tā - ne sūda. Dirsu labāk slaucīt ar tam paredzētu papīru, bet avīzes lasīt U.T.T.

No pieauguša cilvēka klausīties stāstus par to, ka tagad esot slikti, jo dzīvoklis pašam jāpērk, bet agrāk bija par velti - kā šo komentēt? Tiešām neviens no vecākiem radiniekiem nav stāstījis, ka bezmaksas ūdenim bija arī citas ēnas puses?

Piebilde: mana nu jau nelaiķa vecāmāte, kas bija dzimusi 1928. gadā un attiecīgi piedzīvojusi dažādas varas un dažādus laikus, izteicās - dēliņi, tik lieliskus laikus nekad neesmu redzējusi.

Bija pat tāds joks. Aiziet vīriņš pieteikties rindā uz auto un šim saka, ka auto būs pēc 10 gadiem. Vīriņš grib noprecizēt, vai no rīta pienākt, vai vakarā. Tur uz viņu skatās kā uz pamuļķi un prasa, kāda tad nozīmē, jo tas tak pēc 10 gadiem.

Ā, nē, nozīme esot, no rīta nāks santehniķis.

Smej vai nesmej, bet taisnība ir patiesi. Iz sevis zinu.

Tiesa, līdz mirklim, kad tas notiek, visiem ir pagrūti.

Savulaik dzīvesvietu meklējot skatījos arī jaunos projektus, bet ļoti nepatika plānojums, kas bija lielākajā daļā. Milzu centrālās istabas un virtuves apvienojums un kādas 2 mazas istabiņas max. Jaunam bezbērnu pārim droši vien kā reiz, bet 3-4 vai pat vairāk kopā dzīvojot tā kā gribētos kaktiņu, kur nolīst savā nodabā, bet tādā plānojumā ar to tā bēdīgāk.

Izteikšos pietiekami tieši - manuprāt, liela daļa cilvēku ir nespējīga rīkoties ar naudu un tas rada problēmas.

Cilvēkiem ar pietiekami normālām algām jāgaida kārtējā algas diena, lai nopirktu kādu nieku. Kad noskaidro, ka šim cilvēkam nav ne kredītu, nav ne dārgi uzturamu slimu radinieku vai citu analogu tēriņu, tad nevari saprast - kā tas nākas?

Ja alga netiek līdzi inflācijai, tas nav forši, bet kredītu ņemot tomēr būtu jārēķinās, ka tas ir ilgtermiņa pasākums. Var būt krīzes, var gadīties kāda veselības ķibele vai tamlīdzīgi, attiecīgi jārēķinās, ka šim maksājumam būtu jābūt tādam, lai tam pieaugot varētu to slogu vilkt.

Bet nu vienam otram noteikti ir gan nekustamais īpašums krītā, auto krītā, visai ģimenei telefoni krītā un vēl ceļojums uz Ēģipti un kopā tie % ir jau lieli. Ja vēl pieaug, tad ir auzas.

Saprotu, ka skaisti dzīvot visi grib, bet varbūt derētu apdomāt, vai tiešām kuram  katram tagad vajag 2stāvu māju ar visu to labāko.

Un tādi vēl uzdrīkstas īdēt par ukraiņu dresētajiem odiem?

Neticēsi, bet es jau gadiem apdrošinu dzīvokli un nekad nav bijis prasības pēc apsardzes pakalpojumiem. Protams, nav man dzīvokļa ar zelta vannu un persiešu paklājiem, bet nu kā nabags var, tā dar...

Tas, ko iepriekš teicu, pārfrāzējot savādāk, ja reiz tā vajag, ne visos gadījumos ļauži ieskata par vajadzīgu ķēpāties. Ja cilvēkam noģībst par piecīti pirkta elektroietaise, varētu taču iet un garantijas ietvaros mainīt, vai ne, taču cilvēks padomā, ka veikals tālu, tātad jābrauc. Ja viss gludi, tad vēl varbūt, bet ja neies tik gludi? Vai vērts ķēpāties? Nopērk jaunu kaut kur tuvāk.

Ja nosvilst 200 eur iekārta, tad brauks un kā vēl brauks.

Vai savu domu izteicu saprotamāk?

Jāatzīst, jautājumi tādi, ka nudien grūti iedomāties, kāpēc kādam lai rastos vēlme sadarboties, kā arī stiliņš tāds visai agresīvs.

Pāus vēstuli neesmu lasījis, var jau būt, ka tās sākums ir ļoti draudzīgs un lūdzošs, bet stipri nu šaubos.

Nedomāju, ka cilvēki uzskata, ka ir tā, kā saki:

Policija labi zin, ka tai neko nav jāmeklē, jo tās pienākums ir režīma, nevis cilvēku, sargāšana.

Ir loģiski, ko saprot arī ierindas pilsonis, ka zaptes burkas zādzībai vai gaisa izlaišanai no riepām neviens neveltīs tādu uzmanību, kā smagākiem noziegumiem - tīri loģiska prioritāte. Un ko, kad pilsonim nozagts auto vai apzagts dzīvoklis, tad viņam ticība policijai pēkšņi uzrodas?

Tev atkal ir skats - vissirslikti, neviens neko nedarīs un tāpēc nekas nav jādara.

Protams, policijai darīt pietiek ko un drīzāk zaptes burkas zādzība no pagraba nebūs 1. prioritāte, bet ja tādas zaptes nozags 5 īpašniekiem no 1 pagraba un katrs uzrakstīs iesniegumu, tad tā pati policijas vadība sāks trobelēt padotos - kas par sviestu, kāpēc zog un nekas netiek darīts?

Tas tā, no pietuvinātu ļaužu teiktā, nevis izdomāts.

Saprotu, ka daudz vienkāršāk ir to zaptes burku aizmirst, nekā ņemties ar iesniegumu lietām un, iespējams, pats arī tā darītu, bet nu tam ir savas negatīvās sekas.

Jā, nudien. Nav ko plebejiem ar saviem auto braukt. Bзять и поделить.

Ienācās info no kāda ļauža, kura vārdā nesaucamais uzņēmums, kam sanāk ātrumus pārsniegt, beidzot saņēmis pirmo sodu no vidējo ātrumu posma. 9. oktobra pārkāpums. Nomērītais ātrums 105 km/h, pēc kļūdām 101 km/h.

Nav jau mums nekāda Beļģija vai Nīderlande. Gan jau šos entuziastus kāds noķers un visdrīzāk nevis sauks policiju, bet notesīs uz vietas.

Circles DUSos principiāli nepildos, bet cik kādreiz būts, tad novērojums ir tieši tāds pats. Visiem tur vajag visu ko, vien ne degvielu.

Ja reiz tas tik ļoti nepatīk, varbūt tad pāriet uz kādu citu, kur DUS pilda savu primāro funkciju? Pamatā lejos Viršos un VIADĀ. Kādreiz kāds arī hotdogu nopērk, bet tomēr dominē degviela.

Vispār jau es par plūsmu sauktu dominējošo satiksmes dalībnieku apjomu un tās parametri ir tādi, kā to nosaka šie dalībnieki, kas ir vairākumā.

Ja Bariga brauc un visi brauc tāpat - plūsma. Ja visi brauc līdzīgi un apdzen Albertonkuli, tātad plūsmas ātrums ir tiem citiem un onkulis brauc lēnāk par to.