Padomju laikos vispār iztika bez ļoti daudz kā, jo nekā jau nebija. Ja mēs pajautātu saviem vectētiņiem/vecmāmiņām, kā tad mūs toreiz veda, tad izstāstītu stāstus par to, kā autobusā spiedušies, kā vēl veduši 3 milzu somas un slēpju pāri, taču visas šīs vecmāmiņas un vectētiņi mūsdienās itin nemaz neatsakās no auto prieka, lai gan autobusi ir un pat tukšāki. Kāpēc gan tā?
Iztikt var, bet tā ir ērtība. Tāpat var dzīvot ar sauso ateju, bet cilvēkiem tomēr patīk labāk kārtīgs pods istabā.
Cita lieta, ja jau uz veikalu 100m no mājām pēc sviesta pakas nevar aiziet kājiņām. Tā jau tomēr ir izvirtība.





















Pērkot lietotu auto tā cenas starpība nav tik ļoti liela un ja dīzelis trāpās nenojāts, varbūt sanāk arī ekonomija.
Pērkot jaunu un nebraucot baisos gabalus? Ja starpība sanāk 2-3 tūkstoši, tad pie dīzelim līdzvērtīgas veiktspējas relatīvi ekonomiska benzīna sanāk bliezt vai visus 150k km, lai atsistu starpību vien un priekš vidusmēra LV nobraukumiem tie 150 tūkstoši ilgi braucami.