Varētu atbildēt vienam, varētu otram, bet varbūt labāk izteikšu savas domas vienā kopīgā rakstā.

1) Ekonomiskā pamatojuma tur īsti nav. Savulaik man kāds labs cilvēks iedeva palasīt šo pamatojumu. Fantāzijas, nekas vairāk. Tie vilcieni, kas ik 2h vedīs milzu pasažieru apjomu šurpu turpu. Ar draugiem pamodelējām, cik tad tur varētu būt vagonu un iznāca, ka ap 20 vagoniem. Pilni. Ja reiz tāda interese, tad kur ir visi šie ceļotāji tagad (pirms covida)?

Bija minēta arī brauciena cena, ko jau vairs neatceros, bet ar tādu Ryanairu aizbraukt nebija diži dārgāk.

Pie tam tad vēl bija zemākas būvizmaksas.

Par kravām jau izteicos. Kravas transporta apjoms Via Baltica maršrutā tiešām ir liels, bet tas nenozīmē, ka šis dzelzceļš viņiem vajadzīgs, jo lielākā daļa ir ar Baltijas numura zīmēm un kursē Latvija - Lietuva vai Latvija - Igaunija maršrutos. Esmu redzējis pētījumu par šo lietu, vien vai tas tagad kaut kur vēl publiski atrodams, nezināšu teikt.

2) "Eiropa mums naudu dos" arī ir visai nosacīts arguments. Pat ja tiek iedoti 85% no visas summas, tāpat pašiem jāpiemet tie 15%, kas būs pietiekami un kaut kam vienkārši netiks.

Pēc tam tas viss būs augstā līmenī jāuztur un tas jau nu būs jādara valstij. No kurienes nāks nauda? No esošā dzelzceļa uzturēšanas? No ceļiem? No vēl kaut kurienes?

3) Pozitīva lieta ir tā, ka viss pagaidām kavējas, jo RB artelis ir ar acīmredzamu vēlmi apgūt naudu, nevis taisīt rezultātu. Viss ir ļoti iekavējies un arī projektēšana pārāk nesokas nevienā posmā.

4) Varētu vēl pieminēt, ka šis projekts radīs neērtības tiem, kam dzelzceļa dēļ nebūs tiešās piekļuves mājai, bet būs jābrauc apkārt. Būs papildus pārvadi pār dzelzceļu (kas tos uzturēs?) u.tml. Ja tas būtu pamatots projekts, tad varētu teikt - progresam līdzi nāk arī šādi aspekti, bet tā kā to par tādu nevar uzskatīt, tad nu sanāk cilvēku dzīves čakarēšana tāpat vien.

1) Vilciens ir lētāks lielos attālumos, ne jau Lietuva - Igaunija robežās. Ka savulaik Pasaules banka bija pētījusi, šis attālums bija aptuveni 800 km, ja nemaldos. Viļņa - Tallina ir aptuveni 600 km.

2) Fūristu darba specifika, jo sevišķi ne pārāk tālos braucienos, ir ne tikai truli braukt tajā pašā Viļņa - Tallina posmā, bet kaut kur piestāt, daļēji uzkrauties, tad pabraukt vēl kaut kur, daļu nokraut u.mtl. Šāda elastība vilciena gadījumā ir pilnīgi neiespējama. Vēl jo vairāk, ka kravas auto var braukt jebkurā diennakts laikā, kā nu vien ir vēlme, ar iespēju pēkšņi maršrutu mainīt.

3) pa Via Baltica maršrutu brauc ļoti maz tālo maršrutu veicēju, kam šis dzelzceļš būtu izdevīgs.

4) jauni braucēji neradīsies, jo ja šeit ir pieprasījums, piedāvājumam ir jābūt jau pašreiz. Nav sagaidāms, ka dzelzceļa dēļ pēkšņi visi sāks paģērēt vairāk preces no Vācijas.

RB ir tikai un vienīgi politisks projekts ar ļoti apšaubāmu ekonomisko pamatojumu (esmu redzējis). Kravas vilcienā dabūt iespējams ir, bet ne jau normālos apstākļos. To var paveikt, piemēram, ar skarbu nodokļu politiku.

Tu tā domā, es savādāk. Kā jau teicu, es esmu redzējis vairāk sliktu piemēru, mazāk labu. Lielisks vadītājs noteikti spēs savākt apkārt tikpat lielisku komandu ar speciālistiem, bet tādi lieliski vadītāji nemētājas uz katra stūra un nav ne mazākā pamata uzskatīt, ka visi ministri tādi būtu.

Un vai kaut kas no vēlāk iegūtā ir ar medicīnu saistīts?

Personīgi man šī universālo kareivju būšana liekas slikta. Ir tāda teorija, ka pietiek būt par brīnišķīgu vadītāju, kas salasa lielisku komandu no speciālistiem, kas sajēdz lietas un viss notiek. Medicīna, ekonomika, aizsardzība, zemkopība - viss viens. Teorētiski noteikti tas viss strādā un varēs arī atrast praktiskus piemērus, bet iz manas un man zināmu cilvēku pieredzes - praksē ar to ir visai švaki.

Attiecīgi es uzskatu, ka par veselības ministru būtu jābūt kādam cilvēkam ar vismaz kaut kādu sajēgu par nozarē notiekošo.

Vispār jau nereti tajā posmā 70 pat gribēdams nevar dabūt - pamatīga satiksme. Laikā, kad satiksme maza, vieta jau kā vieta, neko savādāka par citām. Ja nepamanīja šo, tikpat labi varēja nepamanīt arī jebkuru citu apli vai krustojumu.

Tā vien izskatās, ka cilvēks brauca miegains, vai varbūt novērsās no ceļa un tagad meklē vismaz formālu attaisnojumu savai nesanākšanai.

ZZZZ stāstu palasot prātā atausa gadījums. Laukos bija pieklīdis kārtējais kaķis, bet ne tāds normāls, bet mežonis. No cilvēkiem bēga, ķēzīja bēniņos un nekāda labuma no viņa nebija. Vecāmāte teica, ka no šī vajadzētu tikt vaļā, bet, vēlams, ar kaķim draudzīgām metodēm. Ar brāli uzmontējām kasti-slazdu un kaķi ātri noķērām. Iekratījām maisā un nolēmām kādus km aizvest un kaut kur mežā palaist - lai meklē citas mājas.

Pabraucām, atradām piemērotu nobrauktuvi, iebraucām, kaķi izkratījām, tas kaut kur mašīnas tuvumā nosvīda. Nu ko, brālis brauc reversā ārā uz lielā ceļa un jūt - pārbrauc kaut kam pāri. Abiem tāds - velns, vai tiešām tā pūlējāmies, lai to kaķi tagad sabrauktu? Izrādās, tur tomēr bija nepamanīts akmens, ne kaķis.

Labi, neņemsim šos covida gadījumus, bet tendenci kā tādu. Personīgi man nav pamata neticēt manam info avotam, kas saka, ka daļa policijas darboņu tā dara. Iespējams, tiem policistiem neviens varbūt nav tādas smalkas nianses stāstījis, kā tad sodus piemēro, kad vairāk, kad mazāk. Lai vai kā, TEORĒTISKI vajadzētu būt tā, kā likumdevējs ir vēlējies. Ja sods ir 50 - 1000 eur, tad 50 liekam par tādu niecīgu pārkāpumu, bet 1000, kad ir iestājies smagākais gadījums, nevis tā, kā tajā brīdī liekas pareizāk, jo sods tak ir robežās no/līdz.

Jā, saprotu, ka iespējams ir apstrīdēt un visdrīzāk kādreiz arī vinnēt, bet ja tas sods ir, teiksim, 200 eur, cik daudzi ņemsies un ies uz tiesu? Nu tas nav uzrakstīt iesniegumu "es nepiekrītu, sodu lūdzu anulēt." Teorētiski var, praktiski liels jebatorijs.

Teorētiski tā pat varētu būt, ka šie tur pretojās u.tml., bet mans ziņu avots minēja kādu Latvijas nostūri (neatminos, tamdēļ minēšu), kur policija konsekventi pieiet lietai - visiem max. Nu neticu, ka tur visi tik ļauni, bet nu ziņas mazāk lasu.

Tajā pašā rakstā arī rakstīts, ka citur uzķēruši balli nakts laikā. Daļai 100 eur, tiem, kas pretojušies, 500. It kā samērā loģisks piegājiens. Nu var jau būt, ka tie par 1000 pretojās divtik vareni, bet drīzāk šeit ir tā - kā gribu, tā to sodu lieku - lielas iespējas izvērsties.

Vai tad tam ir kāda nozīme, kurš bija pie stūres? Man jau likās, ka nedrīksti būt ārā un tas arī viss. Vai pie auto stūres, vai staigājot, vai karuselī, viss viens.

Atradu rakstu un tur bija teikts, ka lika sodus citiem 50, citiem 100, citiem 200 eur, bet šiem iegriezts pat 1000. Palūdzu juridiski izglītotu cilvēku pakomentēt šo sodu. Viņš izteicās, ka visdrīzāk tā ir klaja policijas patvaļa. Kaut kurā rajonā policija vispār smalki rīkojas - visiem pa maksimālo un viss ir labi.

Tās soda robežas ir domātas, lai tās izvērtētu atkarībā no apstākļiem. Cik liela bija kaut kāda noteikuma neievērošanas bīstamība, vai ir bijuši kādi vainu pastiprinoši/mazinoši apstākļi, vai persona par ko tādu jau agrāk sodīta u.t.t.

Ja sods ir 50-2000, tad uzlikt 2000 tikai tāpēc, ka "ir tak rakstīts, ka 50-2000", nav korekti, ja nav nekādu īpašu vainu pastiprinošu apstākļu.

Diemžēl reālā dzīve ir tāda, ka ja sodu dabūsi, tad vienīgais, ko vari darīt, doties uz tiesu, mēģināt pārsūdzēt un nez vai daudzi to darīs.

Pēdējo 20 gadu laikā un ne jau vienu ziemu vien. Precīzi nepateikšu, jo tajā laikā man nebija pat ne mazākās nojausmas, ka pēc kāda laika man būs jāpierāda šie fakti un tāpēc netiku atzīmējis ne datumu, ne temperatūru.

Vari neticēt, īpaši nepārdzīvošu. Tev pierādīt kaut ko tāpat nav vērts, jo Tava galvenā sūtība ir jebkuru tēmu pārvērst garā un netveramā tukšvārdības savārstījumā.

Nešaubos, ka te sekos garš un izvērsts skaidrojums, ka pirms 20 gadiem ziemu nav bijis un tās nemaz nav varējušas būt.

Lūdzu nepiedēvēt man nekorektus izteicienus! Manas domas covida sakarā diži mainījušās nav un tas par teātri toreiz bija ne gluži nopietni un tas arī pierakstīts komentārā zemāk (speciāli vēru un skatījos, jo man likās, ka es tā īsti nebūtu varējis teikt).

Cik ziemu? Dafiga. Ja atmiņa kā zelta zivtiņai un tālāk par 3-4 ziemām neatceries, tad nevajag teikt, ka nav.

Pietiekami atceros, ka gan uz sākumskolu, gan uz videni gāju lielos salos (-20 un zemākas temperatūras). Zivis ķēru no 40 cm ledus un bridu pa konkrēti biezu sniegu.

Nezinu, kas par iemeslu bija Smaidīgajam pirkt tās vissezonas riepas, bet forumā nereti attiecīgajā laikā redz daudz komentāru, ka šādu ziemu laikā pirkt tik ļoti dārgās ziemenes ir naudas nomešana un augsti izglītotā zviedru Grēta taču ir pateikusi, ka planetā tā silst, ka ziemu vairāk nav un nebūs.

Aizpagājušā ziema bija visai švaka, pagājušā pavisam, no kā viens otrs izdara secinājumus, ka droši vien arī trešā, ceturtā un citas ziemas arī būs nekādas. Bet izrādās, ka tomēr nav vis.

Ja tā padomā, droši vien absolūti lielāko daļu ziemas nobraucu pa tādām ielām un ceļiem, kur varētu braukt ar stipri lētākām un prastākām riepām, taču gadās tās dienas, kad noder.

Ja nebūsi pamanījis, iauto regulāri parādās info par visādiem superkāriem, elektromobiļiem u.c. auto, kas nupat ir prezentēti, bet vajag tik investoru un lietas iet. Kaut kā parasti netiek lidz rakstam par sērijveida ražošanu.

Teorētiski es garāžā esmu izveidojis elektromobiļa ieceri. Ar 1200 km 1 uzlādē. Pierādi, ka ne

Secinājums: vāvuļot var, bet lai sākumā parāda tos brīnišķīgos ražojumus arī darbībā. Man tās teslas nepatīk, bet mašīnas faktiski ir, pa ielām braukā un ārā nejūk. Kas ar to ķīniešu brīnumu būs - laiks rādīs.

Tāds precīzs 90/50 braukšanas stils atbilst diezgan tipiskam sieviešu braukšanas stilam, tāds mans novērojums. Precīzi un strikti ievēro joslas, ātrumus un visu, bet vajadzīgās situācijas nav nekādas elastības un atkāpes no normas.

Starp citu, tas attiecas uz iepriekš aprakstīto, kad uz šaura celiņa 2 vajag izmainīties (un ne tikai ziemā). Pretī brauc biezs parketnieks, bet arī tas pavirzīsies, kurpretī mazmobīlis ar sievieti pie stūres tā arī brauks, bet tur liecies, kur gribi. Ne aiz ļaunuma, bet viņai droši vien liekas, ka ja reiz viņai vietas pietiek, tad jau tiem citiem arī.

Vēl 1 būtiska lieta - uzpurnim IR jābūt līdzi. Man ir sanācis, ka apģērbju citu jaku, ko retāk nēsāju un atjēdzos, ka veikalā mani iekšā nelaidīs. Gadās arī tā. It kā nav mirstamā vaina, bet tomēr neērtības tas rada.

Sēžot iekštelpās visu laiku varbūt tas ir mazāk jūtams, bet pēc pastaigas labā tempā ienākot iekštelpās, piemēram, veikalā, uzreiz aizsvīst visa uzpurņa iekšā un sajūtas nav foršas. Nav jau mirstamā vaina, bet neērtība ir un es nesaprotu, kāda velna pēc to cilvēki to gan nedrīkstētu paust?

Cilvēks IR visa valdnieks. To apliecina ne tikai tie, kas to tieši pasaka, bet arī visi pārējie, kas to nesaka/noliedz, bet faktiski tieši tā rīkojas.

Dzīvo pilsētā, kur kādreiz bija mežs. Ēd produktus, kas gatavoti no šiem pašiem dzīvniekiem un audzēti laukos, kur kādreiz šie paši zvēri ganījās. Ražo visa veida atkritumus. U.T.T.

Visa mūsu pastāvēšana ir balstīta uz to, ka visam jābūt pakārtotam mūsu labsajūtai un visu pārējo sugu viedoklis ir otršķirīgs. Šķirot atkritumus, neēst gaļu un iestādīt gadā duci koku - visā visumā tāds nieks vien ir uz kopējā fona.

Tu arī dzīvo ar domu, ka cilvēks ir visa valdnieks. Varbūt atklāti to neatzīsti, bet Tavi darbi noteikti par to liecina.

Nudien. Palasīju pēdējos komentārus un kļuva tā jocīgi.

1) suņu ķērāju piesaukšana nez vai ir uzskatāma par nopietnu argumentu, jo jau pirms n-tajiem gadiem tika publiski pateikts, ka tādu mums īsti nav un ja tomēr ir, tad skaitā maz un reti kur;

2) ja problēmas nezini, tad tas nenozīmē, ka to nav. Ikdienā savā dārziņā noplēstu stirnu jau tā īsti neredzi, par to nebrīnos, taču ja parunāsi ar kādu mežsargu vai mednieku, kam tālāki ceļi ejami ārpus ierastā pagalma, var uzzināt arī vairāk.

Smaidīgais, nu kāda velna pēc tāda neticība? Kā lai es zinu, kas tam sunim bija noticis, ka šis rūkdams līda pagalmā? Trakumsērga, nepatika mājas saimnieks, kāds to bija izsviedis no auto tuvējā apkārtnē - kā tad man to zināt? Cilvēks man labi pazīstams, melot neies un nav nekāds suņu nīdējs.

Nav droši vien pārāk bieža situācija, bet redzam, ka mēdz gadīties arī tā.

"Bet savā mūžā neesmu piedzīvojis, ka suns nāktu svešā teritorijā, un bruktu virsū." - es savā dzīvē arī neesmu ļoti daudz ko piedzīvojis, bet tas nenozīmē, ka tā nav.

Nu nav jau tā, ka visi mednieki to tik vien gaida, kā skriet un nošaut kādu suni. Netrūkst jau kliedzošu rakstu par to, ka nekrietnie mednieki nošāva labo sunīti, vien pēcāk netiek skaļi popularizēts, kāpēc tad tas labais sunītis tika šauts. Ka ko plēsis, ka rūcis cita pagalmā vai tamlīdzīgi.

Nesen man rādīja fb vienu vaimanu rakstu. Apraksts līdzīgs - nekrietnie mednieki nošāvuši labo sunīti. Cilvēki sāka jautāt - pastāstiet, kas tad īsti notika? Nē, sīkāk neko neteiks. Ja reiz taisi tendenciozus virsrakstus, varbūt arī pastāsti, ja reiz nabaga sunītis bez vainas nošauts. Tikpat labi jau var stāstīt, ka policisti staigā un šauj nost cilvēkus, nepiebilstot, ka tas noticis bruņota bandīta aizturēšanas laikā, kad tas izrādījis vēlmi pretoties atšaudoties.

Vari turpināt uztvert vienā mierā. Kamēr pilsētā sēžot ērtā dzīvoklī šādas problēmas nav, nekas neskādē spriedēlēt un iedalīt visus tādās vai savādakās sev vien tīkamās kategorijās. Ja kādreiz sanāks dzīvot lauku īpašumā, kur parādās dažādas problēmas (klaiņojoši suņi, zvēri, kas posta dārzu u.c.), tad var nākties domas pārskatīt un secināt, ka ar teorētiskiem labiem nodomiem vien ir par maz.

Tu gribētu, lai Tavi bērni staigā pa īpašumu, kur vazājas visādi nezināmi kranči ar vēl nezināmākiem nodomiem?

Zinu 1 reālu gadījumu, kad ievilkās nezināms krancis pagalmā un sāka naidīgi rūkt uz saimnieku, kas bija iedomājis iziet no mājas ārā. Tā kā ar mietu prom dabūjams nebija, saimnieks daudz nedomāja, bet aizgāja pēc plintes un kranci nošāva. Problēma atrisināta. Normāls risinājums nenormālā situācijā.

Ko ierosinātu darīt citi?

Mierīgāk, mierīgāk, ka sirsklauves nepiemetas. Šitā satraukties

Tu jau tagad runā kā tas jebalkins, kam tur lielais skandāls bija pirms dažiem gadiem. Viņa sanbernāru vai līdzīgas zortes patiešām lielu suni kāds gribēja nošaut, kad tas skrējis klāt. Jebalkins teicās - kā, bet visi zina, ka šādas šķirnes suņi taču ir draudzīgi un nekad nekož. Aptaurēta cilvēka loģika.

Kranča saimniekam ir gauži vienkāršas iespējas izvairīties no tā, ka viņam sunim kāds kaut ko nodara - vienkārši vajag turēt to savā īpašumā.