Man pazīstams jurists stāstīja, ka policija drīkst ienākt 3 gadījumos:
1) tiesneša/prokurora orderis (grūti dabūjams, jo jāpierāda tā nepieciešamība);
2) paši iedzīvotāji labprāt ielaiž (notiekot lielā daļā gadījumu, jo ierauga mundieri un sabīstas);
3) ja policija jūt, ka iekšā, teiksim, kāds tiek galināts nost. Šo gan mēdzot reizumis negodprātīgi izmantot, piemēram, paziņojot, ka juta gāzes smaku, bet iekšā tomēr izrādījās, ka tā vis nav.
Bet rezumējums - iekšā laist nevajag un pienākums nav to darīt.
Pie šī paša cilvēka, starp citu, bija policija atnākusi, lai ielaižot, jo pie viņa esot balle. Pieklājīgi pateicis, ka pārskaitīt nevienu nelaidīšot un lai dodas vien prom. Pastāvējuši mazliet, bet nu neko, aizgājuši.
Piebilde: nekādas balles nav bijis, lepnā vientulībā klausījies mūziku pat ne vēlā vakara stundā un pat ne pārāk skaļi. Jauni kamiņi bija ievākušies, tad nu tie vēlējās svētīgu darbu izdarīt.


















Cik nu dižajā pilsētā manīju, tad līdz 22iem blieza jau diezgan regulāri. Pirms pašiem 22iem pagalmos ļautiņi pulcējās (darīja to pašu, ko darītu pirms 24iem normālos apstākļos). Tad iestājās faktisks kapa klusums un vien pēc 24iem sāka šaut, bet gauži nožēlojami. Vismaz manā rajončikā.