Bieži izmanto ēdiena piegādātāji. Un parasti brauc pa ietvi, meklējot īsto māju/ieeju. Ko iAuto iesaka, varbūt jāceļ trobelis un jāpiesaista valdenieki?

Kas ar to šoseju?

Kāds par to 2026.g. vēl runā? Caveat emptor.

Nedzeniet jokus, tur noteikti var sakonfigurēt diennakts laikus kad auto ir jāiet pēc apdeitiem - kaut vai tik vienkārši kā NIGHT vai WHENEVER ja nav iespējas norādīt precīzu laiku (kas var būt noderīgi tiem, kas naktī noteiktā laikā beidz nakts maiņu).

Protams, ir kritiskie apdeiti kas jāliek uzreiz kā iznāk (kas parasti tāpat tiek izstieps laikā, lai pa visiem nenokarināta serverus).

Ja BYD nav tik pašsaprotamas lietas, tad vnk izdariet secinājumus ko jums īsti piedāvā par jūsu naudu.

Pēc šādas loģikas, telefons par 1400 ir kudiš labāks par to 700nieku. Kalpos 4x ilgāk par 300nieku un bankas maksājumi 3x ātrāki, bet iAuto saturs ielādēsies vēl pirms Māris būs nopublicējis rakstu? Protams, darbosies ātrāk par pavisam lētu ar maz atmiņas un knapu smadzeni, bet salīdzinot ar 300nieku?

Nu, tīri no praktiskā viedokļa, ko tas dod īpašniekam, bez sajūtas "beidzot nopirku pa dārgo"?

Ko nu saprot ar statusu. Manuprāt, jebkurš telefons virs eur 300 ir mēģinājums iegūt statusu, re, kāds man apirāts! Vai to sauc par statusu, pontus vai miglas pūšanu - nav tik svarīgi.

Man aizdoma, ka salīdzinot pēc pirktspējas, 1990.g. 34K DM nav turpat (es tolaik domāju kā paēst, nevis cik var nopirkt par to summu), kur 2026.g. 36J eurō. Internāts uzskata, ka esot gan salīdzināmi. Nu, labi.

Paziņam ir tāds čemodāns, dzīvojies pa siltajām zemēm un nav izrūsējis (arī LV netiek ekspluatēts). Brauc joprojām, nesen nomainīja kautko, gar kurieni laida laukā dzes. zupu un turpina liet degvielu. Viņi esot vienaudži 🙂

Jā. Motortelpā karsti, lukturiem ziemā no ārpuses ne tik ļoti. Kur tie stiprinājumi, nu kā kuram.

Šarāns jau vēl gana vecs, no iepriekšējās dzīves, pat pirms dīzeļgeitas ja nemaldos.

Un tajā bāzē darbojas ASV jurisdikcija 👈

Zābaki tev ir? Ja vajag, padod ziņu.

Jā, lielas temp. svārstības, gan globālas ziema-vasara, gan lokālas - no sala iebrauc nomazgāt auto (dara taču tā cilvēki), vibrācijas (grantenieks ar trepi, pa kuru jāmāk braukt lai ietu pa virsu, nevis vibrētu), dažiem arī taktilais parktoniks.

Nu es vairs neatceros, bet B2 klīrenss bija ogogo, salīdzinot ar vēlākas kupejas zemo puzu, kas sniegotā ziemā vienmēr skrāpēja ceļu, tiklīdz nost no galvenā ceļa.

Par piekabes vilkšanu - daudzi t.s. krosoveri tikai izskatās pēc darītājiem, bet sirsniņa tāda ka pašam knapi pietiek, kur nu vēl kaut ko vilkt...

Francija pārdeva Luiziānu, kad Napoleonam vajadzēja naudu karam. ASV bija iespējas izskatīties pavisam citādāk un tad arī būtu iemesli kariem,  lai konsolidētu teritorijas.

Tā pirkšanas vēsture ir senāka, nekā es (un droši vien kāds no jums) biju domājis.

There were discussions within the US federal government about purchasing Greenland in 1867, advocated by secretary of state William H. Seward, and again in 1910. Since World War II, the US has had at least one military base in Greenland. In 1946, the US secretly offered to buy Greenland, but it was rejected by Denmark.

Visās vietās, kur auto stāv blakus mājai - aukstā laikā siltās atpirdgāzes naski iet augšup un laikā, kad vairums taisās braukt, pat nedomā vēdināt celli. Saprotams, tas attiecas arī lielo vairumu jaunajos laikos celto dzīv. ēku, jo vieta blakus vai starp mājām tiek izmantota kā stāvvietas.

Jaunie auto ir domāti labiem ceļiem. Braucot pa gludu piķi kam nav iebrauktas špūres, to vāku sajās tikai mehāniķis kas drošības pēc pievilks skrūves "lai braucot nenokrīt". Runa nav par bezceļņieku, saprotams.

Nu, tā ir precīzāk, jā. Bez oksidācijas lielāka ietekme ir svešu vielu klātbūtnei un temparatūrai.

Brīvdienās nomainīju gumijas blīvi kanalizācijā - 25 gadus nokalpoja, sacietēja-sarāvās, un sāka mazliet laist garām. Ņemot vērā cenu, nesūdzos par dzīvi un labprātīgi neatgrieztos pie čuguna trubām kanalizācijā.

Būtu interesanti dot pircējiem izvēli - jauns, no ražošanas līnijas, Passat B2 ar monošprici, ar tā salonu un patēriņu, par mūsdienu cenu, nu cik tur sanāktu, 28 štukas? Cilvēks pamīņātos, padomātu - ko tad es kā lohs tādā braukšu, kad visiem ir krosoveri ar ekrāniem, sensoriem un asistentiem. 

Un ko izvēlētos jūs? Passat tikai piemērs, var ņemt to laiku mersi, volvo vai ko citu.

Nav loģiski - vienā maini pirms 10K, bet kabriķa dzinējā eļļa tāpatās oksidējas un zaudē savas īpašības.

VAGineri jau kādu laiku nespēlē ilgmūžīgo motoru līgā, vai ne tā.

Nezinu, ka ir patiesībā, bet pēdējos gadus 30 ražošana un visas štelles ir stipri uzlabojušās. Piem. 80-90jos gados ražotie pulksteņu korpusi un metāla rokassprādzes bija vai nu vienkāršāki vai ļoti dārgi, jo vajadzēja veltīt daudz laika lai izslīpētu smalkas formas un dabūtu precizitāti. Mūsdienās ar ciparu darbgaldiem šāda precizitāte ir jau pulksteņos par pāris simtiem (protams, nerunāju par Seiko un Casio, kuri pulksteņiem par 300 eiro dod skaļu grabuli ar locītiem posmiem). Tas pats par telefoniem - 2-3 simti un tev ir lielisks telefons, jaudīgs un ar labu bateriju. Vēl pirms 10 gadiem aifons bija mērķis uz ko tiekties, tagad tas ir statusa simbls, nevis vienīgais veids kā tikt pie labi uzbūvētas trubas. 

Ja kāds atcerās padomju zobārsta kabinetu ar lēnajiem urbjiem un bez zoba ūdens dzesēšanas, ar baltajām plombēm kas ilgi neturējās - un salīdzina ar to, kas ir pieejams tagad, nu diena pret nakti. Vai tik arī auto apkopes materiāli nav stāvējuši uz vietas?

Katrā ziņā, man nav kvalifikācijas lai spriestu par auto eļļām un vienmēr ir kārdinājums ieklausīties cilvēkā kas jotubē "atklāj šokējošo patiesību, kas ilgi tika slēpta", bet vienmēr jācenšās saglabāt vēsu galvu un jāatcerās, ka cilvēks bez pieejas cietiem faktiem parasti dzīvo pieņēmumu un minējumu miglā.

Sāksim ar to, ka mūsdienās ar plastmasu apzīmē arī materiālus, kas vispār nekādi nav saistīti ar ebonītu vai plasmasas maisiņu, kas dominē cilvēku prātos kā neizturīgi. Kosmosa aparātos tiek izmantotas t.s. plastmasas, tiesa, iemesls tur ir svara samazināšana, bet nevar neatzīt ka uzticamība tur arī svarīga - neviens nešaus gaisā miljardiem dolāru, ja tie nespētu veikt vajadzīgo darbu dēļ izjukušas plastmasas detaļas. Ja pirms 50-30 gadiem nebija iespējas kaut ko uztaisīt nekādā citā veidā, kā vien no metāla, tad tagad tādas iespējas jau ir.

Tagad pat lidmašīnām ir izdomāta detaļu drukāšana, lai ārpus galvenās bāzes varētu izgatavot vajadzīgi daļu un tikt līdz bāzei. Tiesa, drukār var arī no metālu pulveriem.

Kas attiecas uz auto, tad cilvēki paši grib mazāku patēriņu un izvēlēsies auto, kam sola 3.5L pret to, kam ir 4.2L uz simtu. Protams, vietām tas tā īsti nestrādā kā plānots un jāsaprot arī, ka neviens to auto vairs neražo nākamajiem 20 gadiem, bet tur arī neviens cits kā paši patērētāji nav vainīgs - visi gribēja labi dzīvot jau šodien, atļauties lietas ko daļa atļauties nevar un nevis labot par samērā lielu naudu, bet pirkt vietā nākamo vienreizlietojamo brīnumlietu. Nu, dabūjām tieši to, ko bijām pelnījuši.

rūpnieciski ražotajā gultnī iespiestā baltā smērviela neesot laba

vai tad ir citi, mazās darbnīcās ražoti gultņi, un tos pārdod amatnieku tirdziņos? Varbūt tajos izmanto ekošmeko smērvielas ar bišu vaska piedevu. Īpaši iesakām zirga ratu rumbām.

Krieviem ir tāds niķis kārtridžu gultņus saukt par prompodšipņikiem. Nē, ir visi ir rūpnieciski ražoti - gan kārtridža tipa, gan ar konusu (auto neizmanto).

Manuprāt, mūsdienās nav nekādas jēgas gultnī likt sliktu smērvielu ja vien tas nav kaktu feiks un gultņa ilgmūžību lielā mērā nosaka uzstādītāja rokas un ekspluatācija. Ja gultni iepresējot deformē vai bojā blīves, tad tas protams kalpos īsāku laiku. Starp citu, ja gultni apkalpojot piedzen pilnu ar smērvielu, lodītes neripo kā paredzēts, bet šļūc un nodilums nevis sadalās pa visu virsmu, bet koncentrējas dažās vietās, kurās tas saskaras ar gultņa korpusu.