Varu piedāvāt par labu cenu izgatavot biedrības biedru apliecības, Tkreklus, kepkas ar biedrības bedra logo, organizēt telpas biedrības biedru sabiedrošanās pasākumbiedruļošanai, kā arī noalgot vieslektoru kas biedrības biedriem nolasīs ļoti noderīgu lekciju par biedrību biedru biedrošanās tālejošām sekām un pozitīvo ietekmi uz sabiedrību.

Braucis tur neesu, nezinu vai redz vai neredz, bet nu OK - tehniski būtu labāk uzlikt vēl otru luksaforu, lai nevar veikt pagriezienā, kamēr gājējiem deg sarkanais. 

Bet es nesaprotu vienu - kā var aizdomāties par tiesībām braukt zem sarkanā luksafora? CSN atļauj tikai vienu gadījumu - kad AV ir iebraucis krustojumā pie zaļā, atļaujošā signāla, un pa to laiku signāls nomainās - tad sk. 129. Transportlīdzekļa vadītājam, kas iebraucis krustojumā, kad to atļāva luksofora signāls, no krustojuma iecerētajā virzienā jāizbrauc neatkarīgi no tā luksofora signāla, kas uzstādīts pirms izbraukšanas no krustojuma.

Bet šeit ir neregulējams krustojums! Tātad, AV nav tiesību ignorēt luksafora aizliedzošo signālu. Tieši tik vienkārši. Tiešām ir atcelti sodi lohiem, kas nespēj izlasīt CSN?

Nupatās braucu pa t.s. mazo apvedceļu - Juglā iekšā, gar zviedru bodi, gar Depo, gar kapiem, tur jau Stahānoviešu (bij.) pārvads un tur - brauc kaut pa Deenvidu tiltu, vai pa Krasta ielu, Salu tilts, lidosta. 

Auto ir noskrējiens vai nobraukums? Ko saka iA expertu domnīca?

Bildē nevar redzēt visos sīkumos, bet izskatās pāreja atrodas jau aiz noapaļojuma sākuma - līdz ar to, pāreja nav krustojumā. 

Vai uz to "klussā centra iestādi" ir jābrauc tieši tad, kad biroja planktons rītā un vakkarā ir sastājies sastrēgumos? Un vai uz turieni jābrauc katru dienu?

Protams, ja runa (tēma) par biroja klerku, kas grib ar auto nokļūt uz iestādi, lai iestātos rīta kafijas rindā, tad nu tā ir tāda neērtība, nudie.

Centrā jau tikai kafejnīcas un teātri. Ko tur centrā pērc, flīzes un elektroniku? Tas viss nomales lielveikalos nopērkams bez piepūles un uzcenojuma. Nesaprotu, par ko visa šī ņemšanās. 

Var braukt ātrāk vai vēlāk, nevis tad kad brauc visi.

Bet es tev vaicāju - kādēļ cilvēki labprātīgi 5 dienas nedēļā brauc vienā un tai pat laikā, veidojot sastrēgumus un pēc tam sūdzoties par neciešamo satiksmi?

Bet tas tā notiek visās pasaules pilsētās kurās ir privāto auto satiksme, mazākās to tikai izjūt mazāk. 

Pastāsti, kuri kretīni spiež citus braukt vienā laikā. Un kādēļ tie otri tam ļaujas.

Te galva kā bērnam, viss jāiebaro ar karotīti 🙂 Man vienalga, ka AV grib braukt vienlaicīgi un dabiski, ka tādēļ sēž sastrēgumos. Man vienalga ka skūteristi rauj uz purna asfaltā jo brauc uz pilnu klapi. Man vienalga, ka kādam frustrētam AV liekas ka ar velo jābrauc pa ietvi un tas braucot blakus savā auto teatrāli plivina rokas un plāta muti kā zivs akvārijā. Es saku, ka nevajag izdomāt jaunas problēmas no nekā, vajag braukt un viss. 

Es nevienu negrasos apkarot vai audzināt un man ir vienalga, jo es braucu pa ielu un man nevajag ne t.s. veloceliņus, nedz arī man rūp kur kā un kāpēc brauc skūteristi. Ja kādam traucē skūteristi, lai paši ar viņiem arī nodarbojas. Vai es kāds policists vai cilvēktiesību aizstāvis, ko.

Kāpēc atkal jālasa visi šie melīgie komentāri no meļa Bradypusa? Māri, uzliec viņam bļitku "Verificēts MELIS" 🙂

Kas no šī izriet un kas būs tālāk?

Nejēgas ir gan starp AV, gan skūteristiem, gājēiem un arī starp velosipēdistiem. No tā mēs nekur nevaram likties.

Saukt kādu par debilu nez vai liecina par paša saucēja augstajām prāta spējām, bet tu gan pats sapinies CSN pamatlietās.

Par atļauto ātrumu - tāds ir noteikts, jo liela daļa AV ir tādi kā tu, kas nesaprot jēdziena "braukšanas apstākļim atbilstošs ātrums". Tādēļ ir ātruma ierobežojums no augšas. Tu pats to nespēji secināt? Nu jā, visi jau nevar.

Nu, stāsti - tu ar auto piebrauc pie krustojuma no mazāk svarīga ceļa. Pa galveno ceļu brauc velosipēdists. Tev kā auto vadītājam jādod ceļš velosipēdistam vai "velosipēdam jādod ceļš auto" ?

"Tāpēc, ka tu spītīgi atsakies atzīt, ka vajadzības pēc transportlīdzekļa visiem nav tik primitīvas, ka izpildāmas ar velo. "

Nu pastāsti, kāpēc tavas transportēšanās vajadzības ir svarīgākas par manējām. Un kā tas atkarīgs no TL veida. Varbūt no izmēra? Tad jebkurš rāmja traks var krustojumā braukt kā grib un krosoveri lai dod ceļu, vai ne. 

Nomierinies. Auto mūsdienās nav tas pats, kas žigulis 80jos, kad tas bija tāls un nesasniedzams mērķis. Un ja mans velo maksā dārgāk nekā vidējais kūpošais lūznis, kāpēc tu spītīgi atsakies to uzlūkot kā transportlīdzekli.  Turklāt pilsētas sastrēgumā varu braukt starp joslām. Tev atņems braukšanu pa A un sēdēsi kopā ar pārējiem 🙂

Tu nupat atzinies, ka nesaproti atšķirību starp maksimālo atļauto un braukšanas apstākļiem atbilstošu ātrumu. Kā tu raksturotu savu attīstības līmeni? Esi godīgs.

Nemelo, CSN neko tādu nesaka.

99. Transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).

Eksāmens pats par sevi ir tikai maza daļa no procesa. Svarīgs ir apmācību process, tā gaita, ilgums, teorijas un braukšanas nodarbību kvalitāte. Ja cilvēku gatavo tam, ka braucot pa galveno ceļu viņam ne par ko nav jādomā, bet ja nu kas - tad sistēmas nostrādās, tad sūds vien tur sanāks.

Bez tupiem instruktoriem, kuru mērķis ir kāst kursantus, noteikti liela loma ir soctīklu kairinājumam, kas cilvēkus tur pastāvīgā uzbudinājumā, bet tikai uz 30sek. - ilgāk koncentret uzmanību spējīgs retais. Un kopš auto vairs nav paaugstinātu atbildību pieprasošs objekts, bet stilīgs aksesuĀrs - arī atbildības nav nekādas, jo ir tak apdrošināšana, kas segs izdevumus. Ja būtu apziņa, ka par kļūdu var nākties no savas mājas pārcelties uz īres dzīvokli, vai no īres dzīvokļa uz kartona paliktni tunelī, vai palikt bez pirkstiem un ienirt Dzirnezerā, tad arī brauktu krietni prātīgāk. 

Es saprotu, ka tas viss izklausās pēc veca perdeļa vaidēšanas, bet nu jā - apstākļi ir labvēlīgi dulburu producēšanai un to pielaidei TL vadīšanai.

Tu laikam nesaproti maksas stāvvietu lomu pilsētā. Tās joprojām ir mazpilsētās, kurās nav daudz auto. Tiklīdz auto ir par daudz, tā ir maksas stāvvietas. Priekš Latvijas Rīga ir liela pilsēta. Tiešām tāds komunisms valda tavā galvā?