Un vispār, man šķiet, ka mums kaut kā ir iesakņojies līdzīgi kā ar parketveidīgajiem džipiņiem. Visiem vajag masīnas kas izskatās pec džipa, bet tādas nav. Tāpat tagad topā ir BMW lielie GS un tamlīdzīgie moči ar kuriem neviens tāpat nebrauc mežā.
Man gan pašam bija lielais GS un es braucu pa pierīgas tuksnesi.
Man jau liekas, ka tas absoluti nav svarīgi. Ne jauda, ne grieze, ne svars nevar noteikt motocikla piemērotību konkrētam indivīdam. Citam vajag ērtu, citam sportisku, citam skaļu, citam skaistu.
Mocis jau nu noteikti ir jāpērk tāds kā pašam patīk, nevis jāskatās uz zirgiem
Neko Ferrari nav zaudējis. Kamēr mēs nabagi noliekam nesaprotamo Ferrari, tikmēr jau tepat pie mums ir gribētāji, kuri stāv rindā, lai šo auto nopirktu no rokām uz pusi dārgāk, jo nopirkt pa Taison šo iespēja būs ne visiem. Gan jau būs ok auto. Tas pats bija ar Purosangue, kad parādījās. Visiem biją wtf kas tas par sūdu. Bet viss ok, pabraucu un sapratu, ka tas nekad nav bijis nekāds SUVS vai kas tamlīdzīgs. Tas ir superkārs ar visu no tā izrietošo. Pieļauju, ka te būs līdzīgi. Būs vienīgais auto savā nišā. No ārpuses izskatās gan pēc sūda, bet salons smuks. Un tāpat visi mīzisim karstu un fotografēsim kad uz ielas ieraudzīsim. Ferrari malači. Drosmīgs auto
Auto, kuru noteikti gribētos patestēt ilgāk. Renault acīmredzami mēģina izkāpt no “lētā segmenta”, un tas lieliski atspoguļojas klasiski modernajā salonā ar astoņdesmito gadu vaibstiem. Interjerā netrūkst kičīgu detaļu — piemēram, salokāmi vāciņi nodalījumiem, dažādi raksti un citas nianses.
Ar savu jaudu un izmēru šis auto divtūkstošajos gados noteikti būtu hot hatch. Toreiz vēl visi nebija aizrāvušies ar neskaitāmiem zirgspēkiem, kuri mūsdienu automašīnās ne vienmēr pārvēršas īstā braukšanas priekā.
Izbraucu gan ļoti maz — no Līču Statoila līdz Ropažiem. Auto mani ļoti piesaistīja ar savu vizuālo izskatu. Šajā košajā krāsu kombinācijā tas izskatās vienkārši superīgi.
Iekāpjot salonā, mani noteikti nepārņēma tās atbaidošās sajūtas, kādas bija, iekāpjot Pežoto pirms desmit vai vairāk gadiem. Šeit viss ir nostrādāts lieliski — izskatās vienkārši fantastiski.
Lai arī auto nav īpaši jaudīgs, Pežuks ar motora skaņu un ātrumkārbas darbību ir padarījis šo auto patiešām aizraujošu.
Man ir tikai viens iebildums — lai redzētu spidometru, kuram, starp citu, ir kaut kāds hologrāfisks efekts un kas izskatās ļoti iespaidīgi, man stūre jāliek gandrīz klēpī. Vienkārši WTF. Un man nav ne 2 metri, ne 1,50 m augums — esmu ap 1,74 m garš. Pilnīgs sviests.
Pēc neliela testa brauciena daudz ko stāstīt gan nevar, bet kopējais iespaids bija pozitīvs. Pie plusiem noteikti varu minēt labi nostrādātu salonu — viss šķita kvalitatīvs un pārdomāts. Arī dinamika patika, un kopumā auto ir ērts un patīkams ikdienas braukšanai.
Tomēr bija arī pāris mīnusi. Viens no lielākajiem — bezvadu telefona uzlādes vieta. Braucot telefonu praktiski jāpieliek ar roku, jo pat pie minimālas akseleratora piespiešanas tas izslīd no vietas. Uzlādes kabata ir izveidota ar slīpumu uz aizmuguri, tāpēc telefons turas ļoti nestabili.
Otrs jautājums man radās par paša modeļa vietu līnijā. Nav īsti skaidrs, kāpēc šāds auto ir nepieciešams, ja jau ir bZ4X — vismaz man personīgi atšķirības starp tiem nelikās īpaši izteiktas.
Bet kopumā auto atstāja labu iespaidu — brauc labi un sajūtas pie stūres ir patīkamas.
Kā vienmēr – trāpīts uz dienu ar perfektu laiku. Superīgi saplānots pasākums. Pat ar visu nelielo negadījumu “Latvijas Gada auto 2027” pavasara izbrauciens tika novadīts godam. Daudz dažādu auto, daudz salīdzinoši īsu pārbraucienu, kuru laikā jāpaspēj kaut ko uzbildēt, nofilmēt, pataustīt podziņas, paglāstīt ekrānus un, protams, arī iespiest pedāli grīdā.
Favorīti, protams, ir Mercedes, Lexus un Audi, bet tas jau ir pašsaprotami, jo tie tomēr ir augstākas klases auto. Bet… viens auto sagādāja patiesu pārsteigumu. Un tas bija Chery. Neticami…
Par katru auto sīkāk, sākot ar rītdienu, veltīšu nelielu apskatu – katru dienu par vienu auto. Kā vienmēr, vērtēšu tikai emocijas, neiedziļinoties tik daudz tehniskajos datos, kā arī īpaši neapskatīšu auto cenas.
Lietoju Full Frame Sony. Ir divi paveci aparāti. a7 pirmās paaudzes un a7 ii paaudzes. Izmantoju abas. Citreiz pafočēju ar minoltas filmu spoguļkameru, kuras objektīvus ar pāreju izmantoju uz sony. Patīk lietot tikai un vienīgi fiksētos objektīvus.
Lietoju patreiz :
Sigma art 20mm f1.4
Samyang AF 50 mm f1.4
Samyang 85mm t1.5 manual
Minolta 1956. gada 58mm f1.4 (vienkārši pasakaini maigas bildes arī uz modernā sony)
Minolta 135mm f2.8 manual
Minolta 70-200mm f3.5 visā diap plus 3x converter manual.
Gribu vēl klāt kādu 85mm f1.4 auto un 135mm f1.8 auto
